Viņš bija īstens un patiess latviešu tautas mākslinieks un daudzu vidū iemīļots, brīnišķīgs dziedātājs. No Dieva viņš tika saņēmis visu, ko vien iespējams vēlēties skatuves cilvēkam, – skaistu balss tembru, muzikalitāti un, ko tur slēpt, arī pievilcīgu ārieni. Ikviens klausītājs tika apburts ar dziedātāja sirsnību, saulaino balsi un dvēselisko siltumu. Šogad 11. augustā operdziedātājs Jānis Zābers svinētu 85. dzimšanas dienu. Par godu viņa jubilejai un dziedātāja piemiņu godinot, svētdien Meirānos brīvdabas estrādē pie viņa memoriālā muzeja „Vecais Ceplis" notika koncerts, kas bija plaši apmeklēts.
Jānis Zābers nāca no laukiem un allaž prata sevī saglabāt zemnieka spēku un neizsīkstošu dzīvesprieku. Darīja viņš tikai to un tā, kā uzskatīja esam par pareizu un atbilstošu, izrādīja prieku un pateicību liktenim par sniegtajām dāvanām un pazemīgi pieņēma arī dzīves sagādātos triecienus. J. Zābers bija Latvijas Nacionālās operas (tolaik Latvijas PSR Operas un baleta teātra) zvaigzne. Pateicoties viņa harismātiskajai personībai, uz teātri nemitīgi plūda klausītāju straumes, par dziedātāja talantu tika jūsmots malu malās.
Pasākumu organizēja kompānija „Forte Production", to atbalstīja Lubānas un Madonas novada pašvaldības. Uz notikumiem svētdienas pēcpusdienā atskatās pasākuma producents Jānis Kļaviņš.
– Jāņa Zābera atceres koncertā piedalījās vairāki tautā zināmi un iecienīti mākslinieki – „Trīs Latvijas tenori" – Guntars Ruņģis, Nauris Puntulis un Miervaldis Jenčs, dziedātājs Dainis Skutelis, ģitārists Mārcis Auziņš, pianists Māris Žagars un akordeoniste Inita Āboliņa. Pirmām kārtām jāsaka, ka es pats nāku no Madonas puses, lai arī dzīvoju un strādāju Rīgā. Jānis Zābers bija mūsu novadnieks, viens no izcilākajiem, ja ne pats izcilākais latviešu tenors. Viņš operā iekļāvās ātri, stažējās prestižajā Itālijas opernamā „La Scala". Zābers bija daudzu cilvēku vidū iemīļots, radoša un talantīga personība. Viņš ātrā tempā uzmirdzēja pie slavas debesīm, lai arī dziedātāja mūžs nebija garš, toties spilgts. To, ka Zāberam bija daudz pielūdzēju un viņa talanta cienītāju, apliecina muzikoloģes Daigas Mazvērsītes sarakstītā grāmata „Pusvārdā. Jānis Zābers". Arī aizvadītais koncerts pierādīja, ka Zāberam netrūka un joprojām netrūkst talanta cienītāju – pasākumu apmeklēja aptuveni 1000 cilvēku. Koncertu baudīt ieradās ļaudis no Rīgas un dažādām citām Latvijas malām. Lai nodrošinātu šobrīd spēkā esošos drošības noteikumus, jau iepriekš cilvēkus aicinājām līdzi ņemt arī savus krēslus, lai būtu ērti izvietoties, – stāsta pasākuma producents Jānis Kļaviņš.
Viņš uzsver, ka J. Zābers bija spilgta personība kā kultūrā, tā mūzikā. Par operdziedātāja memoriālo muzeju, kuru iespējams apmeklēt ikvienam interesentam, rūpējas Zāberu dzimta, un viņa 85. dzimšanas diena bijis iemesls tam, kāpēc pasākums tika rīkots.
– Brīvdabas estrādē, kas atrodas pie Zābera muzeja, ilgu laiku notika dažādi pasākumi, pēc tam tas viss tā kā pieklusa. Ņemot vērā, ka šogad dziedātājam apritētu 85 gadi, nolēmām sarīkot šo atceres pasākumu, uzaicinot tajā piedalīties Latvijā pazīstamus skatuves māksliniekus. Tā kā Zābers galvenokārt pārstāvēja opermūzikas žanru, koncertā piedalīties aicinājām šī žanra pārstāvjus. Izskanēja gan Latvijas akadēmiskās mūzikas klasika, gan itāļu un spāņu mūzikas pērles, kā arī „Antiņa ārija" no Arvīda Žilinska operas „Zelta zirgs", kas bija savdabīga J. Zābera vizītkarte. Neiztikām arī bez Emīla Dārziņa, Alfrēda Kalniņa un Jāzepa Mediņa solo dziesmām, latviešu tautas dziesmu apdarēm, kas veidotas speciāli vokālajai mūzikai. Jāpiemin arī tas, ka koncerta laikā tika lasīti fragmenti no J. Zābera vēstulēm, kuras viņš sūtīja saviem mīļajiem cilvēkiem. Koncertu vadīja un režisēja Valdis Pavlovskis. Atsauksmes pēc koncerta ir pozitīvas, cilvēki ir iedvesmoti un priecīgi par iespēju apmeklēt tādu pasākumu, – pauž Jānis Kļaviņš.
Viņš uzsver, ka šāda pasākuma organizēšana prasa gan laiku, gan resursus, un izsaka pateicību visiem, kas piedalījās koncerta tapšanas procesā.
– Paldies jāsaka Lubānas un Madonas novada pašvaldībām, Madonas kultūras namam, Ošupes pagasta pašvaldībai, Valdim Vucānam, Rīgas klaviersalonam un, protams, Zāberu dzimtai, kā arī visiem pārējiem, kuri iesaistījās koncerta organizēšanā un veidošanā. Prieks par to, ka Jāņa Zābera daiļrade daudziem ir nozīmīga arī šobrīd, un aizvadītais koncerts pierādīja to, ka par dziedātāju interesējas tikpat daudz ļaužu kā agrāk. Ir svarīgi atcerēties un pieminēt šīs latviešu tautā zināmās un svarīgās personības, un izskanējušais koncerts ir zīme tam, ka šādus pasākumus rīkosim arī turpmāk, – pārliecinoši saka Jānis Kļaviņš.
Pārdomas par koncertu izsaka arī ģitārists Mārcis Auziņš, kas speciāli Zāberam veltītā pasākumā piedalījās pirmo reizi.
– Mana saistība ar Madonas pusi ir visai liela, es Madonā pabeidzu 9. klasi, un tur dzīvo mana ģimene. Es viņus apciemoju gan koncertu ietvaros, kad sanāk muzicēt šajā pusē, gan tāpat atbraucu ciemos. Neprotu izteikties akadēmiskās pasaules terminos, jo esmu modernās mūzikas un džeza pasaules cilvēks. Par Zāberu atceros tik daudz, cik apguvu mūzikas skolā, no mūzikas literatūras un lasot citu informāciju par viņu. Dziedātāja mūžs aprāvās, pat īsti nesācies, to, ka tauta viņu ļoti cienīja un mīlēja, pierādīja gandrīz 40 000 cilvēku Zābera bērēs. Viņš bija ievērojams cilvēks, un es priecājos par to, ka Madonas pusē dzīvojuši tik talantīgi ļaudis. No katra dižgara mēs varam mācīties un aizgūt ko sev derīgu. Ne vienmēr no koncertiem, kuros esmu piedalījies, var gaidīt kādas ekspektācijas, bet, ieraugot brīvdabas estrādi un Zābera muzeju, pārņēma paliekošas izjūtas. Es ar šo dziedātāju saistītā pasākumā uzstājos pirmo reizi, bet manī ir palikusi labi padarīta darba izjūta, – gandarījumu neslēpj Mārcis Auziņš.
Viņš koncerta ietvaros kopā ar tenoriem izpildīja kompozīciju „Skaņdarbs komponistam", ko pats aranžējis speciāli ģitārai, kā arī vairākus spāņu numurus un Jura Kulakova aranžētās latviešu tautas dziesmas. Cieša saistība ar J. Zāberu izveidojusies Guntaram Ruņģim, kas bērnībā pat bijis „Vecajā Ceplī" un, mazs puika būdams, sarunājies ar Zābera vecākiem.
– Atceros, kā uzdevu J. Zābera vecākiem dažādus jautājumus un viņi man uz tiem atbildēja. Kad man bija 14 vai 15 gadu, mēdzu klausīties dažādu žanru mūziku, un tad manās rokās nonāca J. Zābera skaņuplates. Tajā brīdī es iemīlēju gan pašu Zāberu, gan operu. Līdz tam man ne tik ļoti patika akadēmiskā mūzika. Dzīves laikā neviļus sanāca izskoloties par dziedātāju. Bieži esmu braucis uzstāties uz Meirāniem, vairākas reizes muzicēju kopā ar orķestri, pāris koncertu sniedzu muzejā. Pats esmu no Kusas, priecājos, ka tik talantīgs cilvēks kā Zābers dzīvoja Madonas pusē. Emocijas, ko viņš izstaroja, manuprāt, nevienu neatstāja vienaldzīgu. Ļoti priecājos, ka koncertu apmeklēja tik liels pulks klausītāju, – gandarīts ir Guntars Ruņģis.
Tieši Zigmunds Bekmanis, kas savulaik bija J. Zābera fonda priekšsēdētājs, bijis tas, kurš pēc viena no koncertiem pienācis pie Guntara un sacījis, ka vajadzētu celt godā Zābera piemiņu vēl vairāk. Tā radusies ideja rīkot tenoru svētkus.
– Es ar ierakstu studijas „MicRec" palīdzību atlasīju atbilstošu repertuāru, un aizsākās koncerti, kas veltīti dziedātāja piemiņai. Prieks par to, ka tagad Jāņa Zābera muzeja vieta ir tik skaisti sakopta un tur izskatās ļoti jauki, – stāsta Guntars Ruņģis.
Viņš smaidot saka, ka J. Zābers no mākoņa maliņas uz to visu noskatījies un palīdzējis ar labiem laikapstākļiem. Dziedātājs pauž gandarījumu par to, ka tik daudz ļaužu koncertu apmeklējuši un izrādījuši par to interesi. Ieradušies pat cilvēki no ārzemēm.
– Tik daudz ziedu, cik man tagad ir mājās, vēl nekad neesmu saņēmis. Paldies koncerta rīkotājiem, atbalstītājiem un apmeklētājiem, protams, arī pašam Zāberam, kas stāv pāri visam.
25.08.2020.