Atvaļinājuma laikā jau it kā būtu jāatslēdzas no ikdienas aktualitātēm, jādomā par atpūtu pie jūras, kādu ceļojumu vai jāļaujas „biešu revolūcijai" mazdārziņos, lai sagatavotu dārzeņu konservus ziemas krājumiem. Tomēr ir brīži un notikumi, kurus tā vienkārši nevar ignorēt.
Madonas novada pašvaldības izpilddirektores Vitas Robaltes atbrīvošana no amata 10. augustā nenoliedzami ir viens no tiem, kuriem tā vienkārši nemaz nevar paiet garām, it īpaši ņemot vērā, ar kādu formulējumu pieņemts domes lēmums – atbrīvot kā darbinieku, kurš, rīkojoties prettiesiski, zaudējis darba devēja uzticību.
Šajās dienās arī laikraksta lasītāji ir zvanījuši un interesējušies, kas tad īsti noticis Madonas novada domē, jo skopie Madonas novada pašvaldības vadības plašsaziņas līdzekļiem sniegtie komentāri atbildi, kāda prettiesiska rīcība ir veikta SIA „Kalsnavas komunālais uzņēmums" reorganizācijas procesā, nedod. To nesniedz arī plašais pašas Vitas Robaltes laikraksta „Stars" iepriekšējā numurā publicētais viedoklis, kurā netiek pateikts, kādi pārkāpumi viņai tiek inkriminēti.
Lielāku skaidrību vieš Madonas novada pašvaldības mājaslapā www.madona.lv sadaļā „Domes lēmumi" visiem interesentiem pieejamais sēdes audioieraksts.
Ar atpakaļejošu datumu
Izveidojušos situāciju domes ārkārtas sēdē vispirms ieskicēja Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs: „Saņēmām informāciju no Uzņēmumu reģistra (UR) par to, ka mēs nevaram pabeigt SIA „Kalsnavas komunālais uzņēmums" un „Bērzaunes komunālais uzņēmums" apvienošanu. UR informācijā tika norādīts, ka Vijai Kučinskai ir beidzies SIA „Kalsnavas komunālais uzņēmums" valdes locekles pilnvaru termiņš un nav paraksta tiesību, kas liedza veikt visas nepieciešamās darbības saistībā ar abu uzņēmumu apvienošanu. Saprotot, ka tā ir problēma, pieprasīju pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvei Vitai Robaltei sniegt paskaidrojumu, kāpēc „Kalsnavas komunālajam uzņēmumam" pusgadu nav vadītāja un nevaram pabeigt reorganizāciju. Saņēmu rakstisku paskaidrojumu, ka šī situācija ir novērsta, problēmas nav bijis un dokumenti esot bijuši, tikai tie neesot iesniegti. Šī situācija manī neviesa uzticību. Paralēli tam šo ziņojumu novirzīju domes priekšsēdētāja vietniekam Ivaram Miķelsonam un saņēmu no viņa ziņojumu par to, ka šie fakti neatbilst patiesībai, jo viņa ir sniegusi informāciju, pretēju uzņēmumu vadītāju sanāksmei. Secīgi par šo faktu es paņēmu paskaidrojumus gan no Vijas Kučinskas, gan no Māra Beloraga, gan no uzņēmumu vadītājiem, kuri piedalījušies uzņēmumu vadītāju sanāksmēs (Oskara Janoviča, Ivara Grandāna, Guntara Dambenieka). Viss dokumentu kopums liecināja, ka faktiski šādu dokumentu nav bijis un ka Vitas Robaltes paskaidrojumā minētais ir pretrunā ar to, ko sniedza pārējie vadītāji. Lai iegūtu pilnīgu skaidrību, es uzdevu rīkojumu par dokumentācijas izņemšanu gan no SIA „Kalsnavas komunālais uzņēmums", gan no „Bērzaunes komunālā uzņēmuma" attiecībā uz šo gadījumu. Pēc šīs dokumentācijas izņemšanas mēs lūdzām juridisku skaidrojumu no zvērinātu advokātu biroja „Davidsons un partneri". Ziņojums tika saņemts piektdien (7. augustā. – Red.). No šī ziņojuma izriet, ka Vita Robalte ar atpakaļejošu datumu sagatavojusi divus dokumentus – par valdes locekļa pilnvaru termiņa pagarināšanu Vijai Kučinskai un par dalībnieku sanāksmes protokolu, kurus viņa abus ir parakstījusi ar atpakaļejošu datumu, līdz ar to viņa savā paskaidrojumā ir sniegusi nepatiesu informāciju un sagatavojusi nepatiesus dokumentus, pārkāpjot gan Komerclikumu, gan Juridiskā spēka likumu, gan Civillikumu, kas, manuprāt, nav savienojams ar darbu pašvaldībā. Es uzskatu, ka šobrīd mums jālemj par to, vai mēs viņai uzticamies vai neuzticamies kā augstākai izpildvaras amatpersonai. Manuprāt, šādu prettiesisku dokumentu sagatavošana ar nolūku maldināt nav savienojama ar darbu pašvaldībā vadošā amatā, ņemot vērā arī faktu, ka 20. jūlijā viņai ir izteikta piezīme par saskaņotu 40 000 eiro līgumu par katlu iegādi, kad netika veikta iepirkuma procedūra un budžetā nebija finanšu līdzekļu."
Komentē zvērināts advokāts
Zvērināts advokāts Rihards Niedra, komentējot būtiskākos faktus un sniedzot juridisko vērtējumu, atzīmēja, ka saskaņā ar SIA „Kalsnavas komunālais uzņēmums" statūtiem sabiedrības valdes locekli ievēlē uz 5 gadiem. Garām bijis palaists fakts, ka 2020. gada 24. februārī Vijai Kučinskai ir beidzies valdes locekļa pilnvaru termiņš. Saskaņā ar likumu izpilddirektora pienākumos ietilpst būt par kapitāla daļu turētāja pārstāvi pašvaldības uzņēmumos.
„Kalsnavas komunālais uzņēmums" 2020. gada 24. janvārī pieņēma dalībnieku sapulces lēmumu Nr. 22 par apvienošanos ar SIA „Bērzaunes komunālais uzņēmums" un citus ar reorganizāciju saistītus lēmumus. Nākamais lēmums, kas ir secīgi datēts šajā sabiedrībā, ir 18. februārī ar numuru 23 par 2019. gada pārskata apstiprināšanu. Tālāk secīgi seko vēl viens lēmums – 30. aprīlī ar numuru 24, kurā ir apstiprināts sabiedrības 2020. gada slēguma pārskats, kas nepieciešams uzņēmuma reorganizācijai. Visus šos lēmumus ir parakstījusi Vita Robalte kā pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāve.
2020. gada 30. aprīlī ir izbeigtas arī darba tiesiskās attiecības ar Viju Kučinsku. Arī šajā procesā par darba tiesisko attiecību izbeigšanu ir juridiska neprecizitāte no Vitas Robaltes puses, sagatavojot rīkojumu, kas neesot korekti, jo valdes loceklis ir augstākā amatpersona un valdes loceklis ir jāatbrīvo ar dalībnieku sapulces lēmumu, kas šajā gadījumā netika darīts.
30. aprīlī „Bērzaunes komunālajā uzņēmumā" tika noslēgts uzņēmuma līgums ar Viju Kučinsku par organizatorisko darbu konsultanta pienākumu veikšanu.
2020. gada 9. jūlijā tika sastādīts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra lēmums par trūkumu novēršanu reorganizācijas procesā, kas netiek apstiprināts sakarā ar valdes locekles V. Kučinskas pilnvaru izbeigšanos, līdz ar to reorganizācijas procesu nevar pabeigt.
20. jūlijā Madonas novada domes priekšsēdētājs pieprasīja V. Robaltei sniegt paskaidrojumus, kuros pirmo reizi parādījās informācija par to, ka 2020. gada 28. janvārī ir notikusi SIA „Kalsnavas komunālais uzņēmums" dalībnieku sapulce, par ko ir sastādīts protokols ar numuru 23/1. Kā atzīmēja R. Niedre, šķērssvītra norādot uz to, ka tas ir ārpuskārtas un lēmumu numerācija ir neloģiskā secībā.
Zvērināts advokāts apstiprināja arī citus Madonas novada domes priekšsēdētāja A. Lungeviča domes sēdes sākumā minētos faktus, tai skaitā, ka arī citas personas ir apstiprinājušas to, ka 28. janvārī nekāda dalībnieku sapulce nav notikusi, bet šos dokumentus uz „Bērzaunes komunālo uzņēmumu" 23. jūlijā ir atvedusi Vita Robalte.
„Apkopojot šos faktus, mans uzdevums bija vērtēt, kā šī situācija izskatās juridiski. Pirmais un galvenais secinājums – dokumenti, protokols par 28. janvāra dalībnieku sapulci un lēmums ir sastādīts ar atpakaļejošiem datumiem. Par to liecina četri pamatargumenti. Pirmais, ka citas iesaistītās personas ir ļoti skaidri pateikušas, ka nekāda sapulce tajā datumā nenotika, Robaltes kundze šos dokumentus uz „Bērzaunes komunālo uzņēmumu" ir atvedusi 23. jūlijā. Otrais, numerācija ir ārpuskārtas un neturpina loģisko secību. Arī pašvaldību kapitālsabiedrību vadītāji ir paskaidrojuši, ka 20. jūlijā notikušajā ikmēneša vadītāju sapulcē nekas netika minēts par pilnvaru pagarinājumu, kas būtu loģiski, ja tas patiešām būtu zināms. Un vēl viens būtisks fakts. 30. aprīlī Vija Kučinska tika atbrīvota no amata, bet, ja jau viņai būtu pagarinātas valdes locekļa pilnvaras, kāpēc viņa 30. aprīlī būtu bijusi jāatbrīvo no šī amata. Arī tas nekādā veidā neiet kopā. Arī Uzņēmumu reģistrā netika pieteiktas nekādas izmaiņas. Saliekot to visu kopā, nevar izdarīt citādāku secinājumu, kā to, ka dokuments ir sagatavots ar atpakaļejošu datumu," uzsvēra Rihards Niedra.
Viņš atzīmēja, ka kļūda esot tā, ka netika konstatēta valdes locekļa pilnvaru termiņa izbeigšanās V. Kučinskai, kas ievilka reorganizācijas procesu, un veids, kā tas tika labots. Kā secinājis zvērinātais advokāts, V. Robalte nav izvēlējusies tiesisku risinājumu šīs kļūdas labošanai. Tiesisks risinājums būtu bijis ar patiesībai atbilstošiem datumiem pieņemt lēmumu par „Kalsnavas komunālā uzņēmuma" valdes pārvēlēšanu, veikt grozījumus, ja tādi nepieciešami, reorganizācijas līgumā un citos ar to saistītajos dokumentos un iesniegt tos Uzņēmumu reģistrā.
Zvērināts advokāts atzina, ka pie šādiem apstākļiem šajās darbībās ir arī saskatāmas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes.
„Ne es kā advokāts, ne arī domes deputāti nav izmeklēšanas iestādes, un pastāv nevainīguma prezumpcija, bet var vērtēt, vai, saskatot noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, ir nepieciešams sniegt iesniegumu policijā," sacīja Rihards Niedra.
Viņš atsauca atmiņā skandalozo notikumu pirms vairākiem gadiem ar toreizējās Saeimas deputātes, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājas, vēlāk Satversmes tiesas tiesneses Vinetas Muižnieces iesaisti. Viņai tika pārmests, ka ir sastādījusi Saeimas Juridiskās komisijas sēdes protokolu ar atpakaļejošu datumu un nepatiesas informācijas ierakstīšanu. Šis skandāls noslēdzās ar notiesājošu spriedumu 2014. gadā un faktiski Vinetai Muižniecei – arī ar politiskās un juridiskās karjeras beigām.
Sniedz atbildes
Zvērināts advokāts Rihards Niedra atbildēja arī uz deputātu jautājumiem. Deputāts Andris Sakne interesējās, kā notiek atbrīvošana, ja darbinieks ir arodbiedrības biedrs. Tika saņemts skaidrojums, ka tas maina darba tiesisko attiecību izbeigšanās kārtību. Gadījumos, ja persona sastāv arodbiedrībā, likums paredz, ka ir jāprasa arodbiedrības piekrišana. Ja arodbiedrība piekrišanu dod, tad var sekot domes lēmuma izpilde, bet ja nedod – nākamais solis domei ir iesniegt prasību tiesā, lūdzot izbeigt darba tiesiskās attiecības.
Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora pateicās zvērinātu advokātu biroja „Davidsons un partneri" pārstāvim par izsmeļošo juridisko skaidrojumu.
„Situāciju mēs it kā konstatējām, taču juridiskais pamatojums ir ļoti svarīgs, lai pieņemtu lēmumu par izpilddirektores atcelšanu no amata. Es esmu ļoti pārsteigts par Vitas Robaltes rīcību, zinot viņas kompetences un prasmes. Es tiešām nesaprotu, kāpēc viņa ir tā rīkojusies, nevaru to izskaidrot, jo bija iespējams rīkoties daudz vienkāršāk. Tad ir jājautā – vai arī citos jautājumos, citos problēmrisinājumos nepielieto šādu praksi? Tā ka es noteikti esmu pret šādu rīcību, vēl jo vairāk, ja šādi rīkojas augsta amatpersona," akcentēja Zigfrīds Gora.
Arī Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs pauda līdzīgu nostāju: „Es neuzskatu, ka mūsu izpildvaras vadītājs var šādi rīkoties. Man ir zudusi paļāvība, ka mēs viņai varam uzticēties, tāpēc šobrīd, manuprāt, mums katram ir jāiet savs ceļš un jāvēl viņai veiksme turpmākajos darbos, bet Madonas pašvaldībā viņa diemžēl darbu nevar turpināt."
Savukārt domes deputāte, kultūras un sporta jautājumu komitejas priekšsēdētāja Antra Gotlaufa atzina, ka viņa tomēr vēlējusies dzirdēt Vitas Robaltes viedokli, kāpēc viņa tā rīkojusies. Viņa uzdeva arī jautājumu, vai dome vispār var pieņemt lēmumu, nezinot visus lietas apstākļus, jo varbūt tā nav pilna šo notikumu aina.
Zvērināts advokāts Rihards Niedra skaidroja, ka, lai ar darbinieku izbeigtu darba tiesiskās attiecības sakarā ar uzticības zaudēšanu, ir obligāti pieprasāmi rakstveida paskaidrojumi pirms uzteikuma izsniegšanas, kas esot izdarīts. Viņš atzina, ka Vitas Robaltes uzklausīšana klātienē būtu vēlama, bet tas neesot juridisks šķērslis šī jautājuma izlemšanai sasauktajā domes ārkārtas sēdē.
Domes deputāts Andris Sakne interesējās, vai viņai bijis jāpaziņo domes vadībai par to, ka pirmdien nebūs darbavietā, jo ir jāierodas policijā (kā laikraksta iepriekšējā numurā publicētajā komentārā atzinusi Vita Robalte – „citā jautājumā un citā lietā", to gan nekonkretizējot. – Red.).
Domes priekšsēdētāja vietnieks Z. Gora, kas tobrīd pildīja arī domes priekšsēdētāja pienākumus, atklāja, ka V. Robalte paziņojumu par to, ka jābūt policijā, atsūtījusi pēc tam, kad viņai ticis nosūtīts uzaicinājums ierasties uz domes ārkārtas sēdi. Pēc Z. Goras domām, saprotamāk būtu bijis, ja šāda ziņa viņam tiktu atsūtīta pirms tam, nevis pēc uzaicinājuma saņemšanas. Darba devējam tomēr jau no rīta būtu jāzina, kur atrodas darbinieks.
Deputāte, Madonas pilsētas vidusskolas direktore Inese Strode lūdza precizēt, vai V. Robalte ir saskaņojusi, ka pirmdien, 10. augustā, dosies uz Rīgu, lai sakarā ar skolas rekonstrukcijas projektu pārstāvētu pasūtītāja intereses, jo tāda esot bijusi vienošanās pēc būvsapulces.
Z. Gora apstiprināja, ka par to, ka V. Robalte pirmdien, 10. augustā, nebūs uz vietas un tiksies ar būvprojekta projektētāju, zinājis. Arī domes priekšsēdētāja vietnieks
I. Miķelsons uzsvēra, ka tieši pirms nedēļas notikušajā vadības sapulcē (3. augustā. – Red.) katrs izklāstījis savus nedēļas plānus. Izskanējusi informācija, ka V. Robaltei 10. augustā jābrauc uz Rīgu saistībā ar skolas celtniecību, bet nekas neticis minēts, ka nedēļu iepriekš ir saņemta pavēste no policijas.
No šīs domu apmaiņas izriet, ka tas, ka V. Robalte 10. augustā nebūs uz vietas (iemesli šajā gadījumā nav izšķirošie), domes vadībai bija zināms jau nedēļu iepriekš. Tad ir jājautā – kāpēc tādā steigā tieši šajā dienā bija jāsasauc domes ārkārtas sēde, jo šādos gadījumos, pirms atbrīvošanas no darba, ir ļoti svarīgi uzklausīt paša darbinieka viedokli. Vismaz no malas izskatās, ka uzklausīt V. Robaltes versiju klātienē, domes vadībai tomēr īsti nebija vēlēšanās.
Savā ziņā kā Dieva dāvanu var uzskatīt arī vairāku domes opozīcijas deputātu nepiedalīšanos šajā sēdē, ko lielā mērā var skaidrot ar to, kādā steigā, darot to zināmu tikai pirmdienas rītā, tā tika sasaukta. Likums gan to ļauj, jo domes ārkārtas sēdes sasaukšana ir jāizziņo ne vēlāk kā trīs stundas iepriekš.
21.08.2020.