Augusts Latvijas valstij ir īpašs mēnesis. 1989. gada 23. augustā
apmēram divi miljoni cilvēku, sadevušies rokās, vismaz 15 minūtes
veidoja apmēram 670 km garu dzīvo ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu
galvaspilsētas. Savukārt 1991. gadā 19. augustā – pučs, bet 21. – LR
Augstākā Padome nobalsoja par Latvijas neatkarības atzīšanu de facto. –
Vai zināt, atceraties šos notikumus vai varbūt kāds par tiem ir
stāstījis? –
vakar vaicājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Rudīte no Cesvaines: – Kaut kas nāk prātā, bet maz. Tas tomēr bija pirms daudziem gadiem. Bet, jā, esmu dzirdējusi gan par „Baltijas ceļu", gan arī par Latvijas neatkarības faktisko atjaunošanu.
Gaļina no Madonas: – Es par politiku īpaši neinteresējos, bet esmu dzirdējusi par „Baltijas ceļu", kas toreiz izvērtās par plašu akciju. Skatījos televīzijā. Jā, un, protams, arī abi pārējie jūsu pieminētie datumi.
Valda no Vestienas: – Jā, atceros šos notikumus. Sekoju līdzi televīzijā. Arī puču atceros. Īsti patīkami nebija, jo valdīja liela neziņa, bet pēc dažām dienām jau lielākā daļa Augstākās Padomes deputātu tomēr nobalsoja par neatkarības atjaunošanu.
Olga no Lubānas: – Jā, protams, atceros, un pati ar vīru un abiem bērniem piedalījos „Baltijas ceļā". Stāvējām netālu no Valmieras. Tie bija saviļņojoši mirkļi. Arī 21. augustā biju Rīgā. Tie ir Latvijas vēsturē nozīmīgi datumi.
Viedokļus uzklausīja
BAIBA MIGLONE
18.08.2020.