Mežs ir neaizstājama ekosistēmas sastāvdaļa. Mēs nevarētu iedomāties
savu dzīvi bez eglēm, priedēm un lapu kokiem. Mežs sniedz mums gan
dažādas veltes, gan mieru un līdzsvaru, tas ir planētas plaušas, kas
attīra gaisu un izfiltrē no tā kaitīgās vielas. Nesaudzīga izturēšanās
pret mežu, tā piesārņošana un citas sodāmas rīcības būtiski ietekmē dabu
un rada negatīvas pārmaiņas klimatā. Mežzinis VILNIS ZOSĀRS izsaka
viedokli par pašreizējo situāciju.
– Jāsaka tā – likumdošana mainās lielā ātrumā, un mēs paši arī visu darām ātri, problēma ir tajā, ka mežs aug lēni. Tiek darīts viss, lai šo procesu paātrinātu, lai mežs augtu ātrāk. Daudz dzirdam par stādaudzētavām, daudzas no tām ir „Latvijas valsts mežu" pārziņā. Diemžēl jāatzīst, ka mūsdienās daudzviet pastāv stādu monopols, jo privātais sektors nav spējīgs konkurēt ar citām pusēm. Jebkuram ekspertam ir jāņem vērā likumdošana un Ministru kabineta izstrādātie noteikumi, arī tie mainās. Mūsdienās ar ekspertiem ir tā – kura ratos sēdi, tā dziesmu dziedi. Visiem ekspertiem maksā algu, viņi pārstāv noteiktas intereses, un nereti daudzi fakti tiek sagrozīti, – pauž Vilnis Zosārs.
Viņš saka, ka katrai medaļai ir divas puses un ir vairāki faktori, kas ietekmē mežu stāvokli un līdz ar to arī klimatu kopumā.
– Protams, savā attīstībā mēs nevaram stāvēt uz vietas, bet, ja paraugāmies nesenā pagātnē, tad secinām, ka deviņdesmitajos gados tādu šķeldas katlu nebija. Tagad lielākā daļa Madonas novada pagastu savas daudzdzīvokļu mājas apkurina ar šķeldu. Ir mainījusies koku sugas lietderība, šobrīd pīlādzis tiek uzskatīts par gana vērtīgu koku, lai gan agrāk tas tā ne tuvu nebija. Notiek pāreja no mistraudzēm uz tīraudzēm. Grūti pateikt, kas ir pareizāk, jo visam ir gan savi plusi, gan mīnusi. Pieņemot aplamus lēmumus, bieži vien kāpjam grāvjos, jāskatās, kā situācija attīstās. Ļoti izmainījušies ir arī sanitārie noteikumi, maz tiek runāts par mežu izbraukāšanu, kas atstāj savu ietekmi, – teic Vilnis Zosārs.
Mežzinis uzsver, ka situācija nav tik katastrofāla, kā mēs bieži vien domājam. Cilvēki ir pietiekami zaļi domājoši un nerada dabai milzīgu postu.
– Negribētu sacīt, ka mūsu daba un klimats ir katastrofālā stāvoklī. Mūsu daba ir visas sabiedrības domāšana, tie, kas stāda kokus, tos nekad nelauzīs. Bieži var just, ka aiz tā sauktās zaļās domāšanas slēpjas daudz kas tāds, kas nav nemaz tik labs. Jāprasa – ko tad mēs īsti domājam ar vārdu „zaļš"? Daži svarīgi aspekti zaļās domāšanas ietvaros vispār netiek ņemti vērā vai ir aizmirsti. Indivīdi par mežiem ir jāizglīto plašā izpratnē, gluži tāpat kā par ekoloģisko pārtiku. Liela daļa cilvēku saprot, ka daba ir jāsaudzē, tajā skaitā arī meži. Kultūra un izpratne ļaudīs pieaug un attīstās. Agrāk bija vairāk tādu personu, kas atļāvās savus atkritumu maisus aizvest uz mežu un izmest tos tur. Gribētos tādus cilvēkus satikt klātienē un pajautāt, kāpēc viņi tā rīkojas. Daudzi nemaz nespēj uz to atbildēt. Vai viņi tāpat uzvedas arī savās mājās? Kopumā Latvijā dzīvo zaļi domājoši cilvēki un situācija nav tik slikta. Daudziem ir izdevīgi pasniegt šo situāciju kā katastrofālu, lai gan patiesībā ir citādāk, – piebilst Vilnis Zosārs.
14.08.2020.