Izcilais operdziedātājs Jānis Zābers kā spoža zvaigzne 1960. gadu sākumā parādās pie opermūzikas debesīm. Speciāli viņa balsij tiek rakstīta mūzika, bet pāragrā nāve un muzeja atvēršana dzimtajās mājās aizsāk viņam veltītu mākslas un literāru darbu tapšanu.
Jānim Zāberam – 85
Šogad atceramies Jāni Zāberu (1935-1973) viņa 85. dzimšanas dienā. Jānis Zābers dzimis 1935. gada 11. augustā Meirānu „Vecajā Ceplī". Līdz 1960. gadam viņa maršrutu varētu vienkāršoti rakstīt: Meirāni- Lubāna-Rīga, bet vēlāk, vien nedaudz vairāk kā desmit radošās dzīves gados, ir stažēšanās Itālijā, ap pusotra tūkstoša koncertu dažādās vietās, vairāk kā divdesmit operas varoņu lomas un viesizrādes daudzos operteātros, pabūts arī Kanādā. Jānis Zābers miris 1973. gada 25. martā, un tā paša gada 11. augustā „Vecajā Ceplī" atklāj viņam veltītu muzeju. Tas ir daudzu organizāciju un daudzu cilvēku kopējs darbs, kopējs veltījums Jāņa Zābera piemiņai. Savus darbus šajā gadā un arī vēlāk viņam velta mākslinieki, mūziķi, literāti. Madonā ir Jāņa Zābera iela, Madonas muzeja krājumā glabājas materiāli par J. Zāberu, un daļa no tiem skatāmi ekspozīcijā „Vecajā Ceplī". Dziedātāja piemiņai veltīts jauno vokālistu konkurss, vairāki izdevumi un dokumentāli atmiņu vēstījumi, izdoti mūzikas ieraksti.
Veltījumi mūzikā
Jānis Zābers bija izcils tenors, un, protams, komponisti bija ieinteresēti rakstīt viņa balsij.
J. Zābers par savu komponistu varēja saukt Arvīdu Žilinski, jo viņš dažādos koncertos nodziedājis apmēram 50 viņa dziesmu. Kā pirmajam izpildītājam J. Zāberam veltīts A. Žilinska „Zvejniekpuišu dziesmas" eksemplārs 1966. gadā. A. Žilinska operā „Zelta zirgs" galvenā – Antiņa – Saulveža – loma tika rakstīta Jānim Zāberam. Saviem darbiem piesaistīt populārākos un talantīgākos interpretus, tai skaitā Jāni Zāberu, cenšas komponiste Elga Īgenberga. 1963. gadā J. Zābers saņem nošu kaudzīti ar veltījumu – te ir gan dziesmas „Mātei", kas kļūst par viņa vizītkartes dziesmu, gan arī „Maija svētkos", „Pavasaris rudenī" un „Tālumu sveiciens". Tajā rudenī viņam dāvinātas arī dziesmu „Tev, jaunatne" un „Ilmāra dziesma" (no operetes „Annele") notis. Ar Arnolda Auziņa vārdiem 1957. gada 8. novembrī J. Zāberam veltīta arī dziesma „Meži šalc". 1967. gadā J. Zāberam veltītas E. Īgenbergas dziesmas „Atlantija" un „Vējenes" ar Laimoņa Vāczemnieka vārdiem. Ar Arnolda Auziņa vārdiem veltīta dziesma „Vasara sauc".
1985. gadā tapusi Elgas Īgenbergas dziesma „Atvasaras gaismā" ar Adinas Ķirškalnes vārdiem – veltījums saulainajam dziedonim Jānim Zāberam 50 gadu šūpuļsvētkos. Par astoņu dziesmu ciklu „Pie Aiviekstes" tā autore Elga Īgenberga kādā vēstulē raksta, ka cikls tapis laikā, kad dzejnieks vēl bija dzīvs, un Jāņa Zābera gaišajā starojumā radās melodijas, veltītas viņa dzimtajam novadam. Lūcijas Garūtas dziesma „Neraud', labā māmuliņa" veltīta
J. Zāberam atvadu (bēru) dienā 1973. gada 28. martā. Komponista Jāņa Ķepīša skaņdarba „Jāņa Zābera piemiņai" pirmatskaņojumu izpildīja Gulbīšu vidusskolas Jāņa Zābera pionieru pulciņa koklētāju ansamblis „Kokle" 1975. gada 11. augustā „Vecajā Ceplī".
Veltījumi mākslā
Ja neskaita dažus dziedātāja klausītāju zīmējumus, Jāņa Zābera dzīves laikā tapis vien mākslinieka Ulda Zemzara zīmēts šaržs. Kā pastāstīja viņa dēls Imants Zemzaris, tēvs neatceroties šarža tapšanu. Klātienē viņiem bijusi viena nepersoniska tikšanās, iespējams, sarīkojums jaunajiem māksliniekiem pēc J. Zābera atgriešanās no stažēšanās Itālijā. Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā glabājas arī mākslinieku Dzidras Baumas un Kārļa Cīruļa darbi. Dz. Bauma ir gleznojusi arī Jāņa Zābera portretu, kas atrodas mākslinieces personīgajā kolekcijā. 2016. gadā tas tika eksponēts viņas personālizstādē muzeja izstāžu zālēs. Dzidras Baumas triju darbu cikls „Veltījumi Jānim" tapis uzreiz pēc dziedoņa nāves un pauž notikušā traģismu, kad vecākiem jāapglabā bērns. „Veltījums Jānim I" lasām „Mana mīļotā nelaimīgajiem vecākiem" (02.04.1973.), „Veltījums Jānim II" – „Dārgajiem vecākiem" (06.04.1973.) un „Veltījums Jānim III" (16.04.1973.). 1978. gadā „Veco Cepli" atceres sarīkojuma laikā apmeklēja grafiķis Kārlis Cīrulis un radās oforts „Vecais Ceplis", kur attēlotas dziedoņa dzimto māju ēkas no pagalma puses.
Leas Davidovas-Medenes skulptūra „Jānis Zābers" ir iekļāvusies pilsētas ainavā pie Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolas. Autore skulptūru pabeidza 1980. gadā, gadu vēlāk, rīkojot izstādi, šo darbu viņa vēlējās redzēt uz izstādes plakāta un kataloga vāka. 1981. gadā skulptūru iegādājās Madonas muzejs un to novietoja Madonā, sākumā pie Blaumaņa ielas, tagad tā atrodas pie Upes ielas. 1986. gada jūnijā laikrakstā „Padomju Jaunatne" publicēts Maijas Treilones veidotās Jāņa Zābera piemiņas medaļas „Jānim Zāberam 50" attēls ar norādi, ka tas ir pirmpublicējums. Tā gada piemiņas pasākumam māksliniece grafiķe Vita Mālniece veidojusi atklātni-suvenīru „Jāni Zāberu atceroties 1986. gada 19. jūlijā „Vecajā Ceplī"" ar Jāņa Gavara dzejas rindām: „Lai gadi plūst kā ūdeņi uz jūru/ Un sīku kārklu ziedus projām nes, -/ Kā ozols bēršu krastā zīļu pūrus,/ Kā liepa ziedēšu pie Aiviekstes."
Veltījumi literatūrā
Kopš muzeja „Vecais Ceplis" atklāšanas apmeklētājus sagaida Gunāra Selgas dzejoļa „Dziedāji „La Skalā…"" fragments: „Dziedāji „La Skalā…",/ Mūža gājums īss./ Ilgi sāpēs dziesma vieglās atbalsīs." Jau 1973. gadā tapuši J. Zāberam veltīti Oļģerta Skujas, Andra Vējāna, Martas Bārbales un Jāņa Gavara dzejoļi. Nākamajā gadā veltījumus dziedonim rakstījuši Ziedonis Purs, Imants Lasmanis, Valdis Rūja un Vera Davidone. Vēlākos gados tapuši Adinas Ķirškalnes, Oļģerta Skujas, Zigmunda Bekmaņa un citu autoru darbi. J. Zāberam veltītajos literārajos darbos var izsekot Jāņa Zābera dzīves gājumam, skumjām par agro talanta zaudējumu, dziedoņa piemiņas saglabāšanu un atceri, sākot no O. Skujas „Solabiedram Meirānu skolā" līdz J. Gavara „Es nākšu vēl": „Ak, zināt, ir gaisma, kas nedziest,/ Ir atbalss, kam nenorimt, -/ Ar skanošu mirdzumu sedzies/ Es nākšu vēl – dziesmās dzimt."
11.08.2020.