Pēdējo nedēļu laikā gan policija, gan bankas ziņojušas par gadījumiem, kad iedzīvotāji saņem zvanus no krāpniekiem. Zvanītāji, uzdodoties par bankas darbiniekiem, cenšas izvilināt bankas klientu datus, internetbankas pieejas, Smart-ID PIN kodus un citu sensitīvu informāciju, kas ļauj piekļūt klientu finanšu līdzekļiem. Lai neiekristu krāpnieku lamatās, bankas eksperti ir apkopojuši pazīmes, pēc kā atpazīt krāpniekus, kas uzdodas par bankas pārstāvjiem.
Banku speciālisti atzīst – ārkārtējās situācijas laikā bankas un citi pakalpojumu sniedzēji pielāgojās apstākļiem un attīstīja attālināto apkalpošanu, piedāvājot klientiem lielāko daļu pakalpojumu izmantot ar telefona vai internetbankas starpniecību.
Diemžēl izdevību šajā situācijā saskatīja krāpnieki, kas pēdējā laikā meklē arvien jaunus veidus, kā izkrāpt naudu, piemēram, zvanot klientiem un it kā bankas vārdā lūdzot nosaukt dažādus pieejas datus. Par šādiem gadījumiem informējām arī laikrakstā „Stars".
Veidus, kā atpazīt, ka zvanītājs nav bankas darbinieks, bet gan viltvārdis, atklāja „Luminor" bankas pārstāvji.
Bankas darbinieks nekad nejautātu
Svarīgākais ir atcerēties, ka banka nekādā gadījumā nezvanītu klientam, lai lūgtu viņam atklāt savus pieejas datus: konta numuru, maksājumu kartes datus – kartes numuru un CVC kodu, kas atrodas kartes aizmugurē, kartes PIN kodu, internetbankas pieejas paroles u. c. Ja esi saņēmis zvanu ar šādu jautājumu, tad ir skaidrs, ka to noteikti nav uzdevis bankas pārstāvis.
Telefona numurs
Krāpnieki var zvanīt gan no Latvijā, gan ārzemēs reģistrētiem numuriem. Taču jāatceras, ka Latvijā strādājošas bankas darbinieki nekad nezvanīs no ārzemēs reģistrēta telefona numura, tāpēc pievērs uzmanību, vai zvanītāja numurs sākas ar Latvijas kodu +371.
Valoda
Visbiežāk krāpnieki nerunā latviski, tāpēc telefonsarunā mēdz aizbildināties, ka vēl mācās latviešu valodu, tāpēc runās krieviski. Taču Latvijā strādājošas bankas darbinieks nekad neatteiks saziņu latviešu valodā. Tāpat krāpnieki telefonsarunās mēdz būt ļoti uzstājīgi un agresīvi, viņi zina, kā ar psiholoģiskiem paņēmieniem atrast cilvēka vājās vietas, tāpēc svarīgi šādu sarunu nekavējoties pārtraukt un neiesaistīties diskusijās. Savukārt krāpnieku e-pastu nereti var atpazīt pēc slikta valodas lietojuma un uzkrītošām sarunvalodas kļūdām.
Atzvani bankai
Ja rodas aizdomas, ka zvana krāpnieks, saruna nekavējoties jāpārtrauc, neminot nekādus iemeslus, un jāzvana savai bankai uz oficiālo tālruņa numuru, kas norādīts bankas mājaslapā vai citā drošā informācijas avotā. Izskaidrojot situāciju īstajam bankas darbiniekam, viņš varēs pateikt, vai saņemtais zvans patiešām nācis no bankas vai tomēr tas bijis krāpšanas mēģinājums, kā arī informēs, kā rīkoties tālāk.
Ja krāpšana notikusi
Ja ir aizdomas, ka notikusi krāpšana, nauda ir pārskaitīta krāpniekam vai maksājumu kartes, internetbankas dati ir nopludināti, pēc iespējas ātrāk par to jāziņo bankai. Arī, ja karte ir pazaudēta vai nonākusi svešās rokās, nekavējoties tā jābloķē savā internetbankā, mobilajā lietotnē vai zvanot bankai.
11.08.2020.