Kopš marta Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk izmanto bezskaidras naudas maksājumus, jo īpaši bezkontakta kartes, līdz ar to samazinājies darījumu skaits bankomātos un pieauguši pirkumi interneta veikalos, liecina banku dati.
Kā „Staru" informē Finanšu nozares asociācijas komunikācijas vadītāja Sabīne Spurķe un Vīlands Associates komunikācijas konsultante Ieva Lapiņa-Ennīte, šā gada maijā Mastercard un Finanšu nozares asociācija sadarbībā ar pētījumu centru SKDS veikusi pētījumu Latvijas iedzīvotāju vidū, aptaujājot 1005 respondentus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Pētījumā secināts, ka Latvijas iedzīvotāji labprāt norēķinās ar bezskaidru naudu. Galvenie iemesli, kāpēc iedzīvotāji joprojām maksā arī skaidrā naudā, ir – tirdzniecības vietā nav pieejami karšu maksājumi (50%) un pieradums (27%). Aptauja veikta informatīvās kampaņas #viedpircējs ietvaros.
Latvijas iedzīvotāji, pateicoties moderniem maksājumu risinājumiem, aizvien biežāk naudasmaku var atstāt mājas. Tomēr pētījumā noskaidrots, ka vidējā naudas summa, kuru Latvijas iedzīvotāji ieteiktu nēsāt līdzi ikdienas gaitās saviem draugiem un radiem, ir 67,77 eiro.
Lielai daļai jeb 37% respondentu ir grūti pateikt konkrētu skaidras naudas summu, kas būtu jātur savā naudasmakā ikdienas gaitās. Savukārt 28% respondentu iesaka ikdienā nēsāt līdzi no 21 līdz 50 eiro. Pētījums sniedz iespēju secināt, ka skaidras naudas apjoms, ko iedzīvotāji iesaka ņemt līdzi, atkarīgs galvenokārt no ienākumu līmeņa.
Visbiežāk maksāt skaidrā naudā izvēlas iedzīvotāji vecuma grupās no 18 līdz 24 un no 55 līdz 75 gadiem. Turklāt vairāk nekā puse jeb 62% respondentu vecumā no 18 līdz 24 gadiem norādījuši, ka maksā ar skaidru naudu tad, kad nav iespējas norēķināties ar maksājumu karti.
Ikdienas pirkumi tiešsaistē un norēķini ar maksājumu kartēm un citiem maksājumu rīkiem sniedz ērtību, drošību un tēriņu kontroli. Kā liecina Latvijas iedzīvotāju aptauja, iecienītākās maksājumu metodes internetā ir drošs savienojums ar internetbanku (BankLink), to norāda 67% respondentu, un maksājumi ar bankas karti – 45%. Šāds risinājums ir vienlīdz aktuāls respondentiem visās vecuma grupās.
Saskaņā ar Finanšu nozares asociācijas datiem, 2020. gada 1. ceturksnī Latvijā ir izsniegtas vairāk nekā 2,1 milj. maksājumu karšu. Maksājumu kartes tiek pieņemtas vairāk nekā 30 tūkst. tirdzniecības vietu.
Savukārt SEB bankas Maksājumu karšu nodaļas vadītājs Ronalds Platkājis uzskata, ka skaidras naudas norēķinus ikdienā, pateicoties ērtībām un ātrumam, pakāpeniski arvien vairāk nomaina bezskaidras naudas norēķini, apliecinot, ka Latvijas iedzīvotāji uzticas digitālajiem risinājumiem un novērtē tehnoloģiju sniegtās iespējas. Saglabājoties arī nepieciešamība pēc skaidras naudas, tomēr tās apjomi varētu vēl vairāk samazināties, jo, kā liecinot novērojumi, arī gados vecāki cilvēki arvien biežāk dod priekšroku maksājumiem ar karti. Turklāt maksājumu tehnoloģiju attīstība ne tikai maina pircēju paradumus, bet arī palīdz tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem strādāt efektīvāk, samazinot izmaksas, kas saistītas ar maksājumu pieņemšanu. Pēc R. Platkāja domām, ieguvēji esot visi, tāpēc bezskaidras naudas norēķini nākotnē attīstīsies vēl vairāk.
Attiecībā uz skaidras naudas plūsmu „Swedbank" Karšu atbalsta daļas vadītāja Liene Gasiņa atzīst, ka pamatā ienākošā skaidras naudas plūsma veidojas mazumtirdzniecības, ēdināšanas un pakalpojumu jomas uzņēmumos, kur klientiem ir iespēja izvēlēties – maksāt skaidrā naudā vai ar maksājumu karti. Minētajās jomās maksājumu īpatsvars skaidrā naudā svārstās 40-60% robežās. Tomēr esot novērojams, ka tirgotāji, kas tradicionāli saviem klientiem piedāvājuši norēķinus tikai skaidrā naudā, pielāgojas savu pircēju paradumiem un piedāvā arī karšu maksājumus. Līdz ar tehnoloģiju attīstību pircēji arvien biežāk izvēlēšoties naudasmaku atstāt mājās un ikdienas maksājumus veikt ar viedtālruni vai viedpulksteni.
Šobrīd tirdzniecībai internetā ir diezgan stingri regulējumi, jo īpaši, ja tirgotājs piedāvā norēķinus ar karti vai internetbanku. Fakts, ka e-veikalā ir pieejami norēķini ar karti, jau parāda tirgotāja uzticamību, jo to ieviešanai ir noteiktas prasības un Latvijā strādājošās bankas ir prasīgas to izpildē. Iepērkoties gan vietējos, gan ārzemju interneta veikalos, pircējus sargā arī karšu shēmu izdotie noteikumi. Ja tirgotājs nav piegādājis preci vai nav sniedzis pakalpojumu un nav atpakaļ atdevis naudu, pircējam ir iespēja atgūt naudu arī no savas kartes izdevējbankas. Brīdī, kad darījuma apmaksai tiek izmantots pārskaitījums, proti, Bank-Link jeb maksājumu ierosināšanas pakalpojums, pircējam vienmēr būtu jāizvērtē tirgotājs, balstoties uz pieejamajām atsauksmēm. Tāpat noteikti jāpārbauda, vai naudas saņēmējs ir tas pats tirgotājs, kas sniegs pakalpojumu.
04.08.2020.