Mums ir laimējies – keramiķe, Latvijas Mākslas akadēmijas asociētā profesore Līga Skariņa ir novadniece un viņas darbu personālizstādes laiks Madonas muzeja izstāžu zālēs ir pagarināts līdz 6. augustam. Skrieniet, brauciet to iepazīt!
3. jūlijā mākslinieces Līgas Skariņas personālizstāde tiks atklāta arī Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā, un keramiķes jaudīgumu un darbu auglību jaunā izstāde, kurai prestižajā vietā dots nosaukums "Materiāls. Forma. Gaisma", to spoži apliecina.
Izstādes konceptuālais iekārtojums
Madonas muzeja izstāžu zālēs mākslinieces darbi un to iekārtojums 1. stāva piecās zālēs izstaro vitalitāti un daudzveidību. Izstāde paplašina skatītāju izpratni par materiālā veidota mākslas tēla jēgu un nozīmi. Tie nav prasmīga amatnieka darbnīcā tapuši māla trauki vien. Oriģinālās kompozīcijas lauž stereotipu par māla smagnējību un rāda, ka māls var būt arī viegls, ažūrīgs materiāls, māls var būt krāsviela tonālai gleznai, versmaina talanta rokās tas atsedz jaunas un jaunas gultnes, apliecina savas plašās izpausmes iespējas.
Darbu izvietojums tematiskās grupās
Vairāki darbi veidoti baltā akmensmasā, 21. gadsimtā izgudrotajā bioloģiskajā materiālā. Virpojot iegūtas dažādas formas: cepures, lodes, bumbas. Virsmu izrobo dažāda veida ļoti precīzi caurumi ar plašām diametru variācijām, kārtotiem noteiktos ritmos un ornamentos. Rezultātā virsma kļuvusi skaisti dekoratīva, īstas keramikas mežģīnes. Šos darbus papildina foto izdrukas, kas atkārto gaismas objekta ornamentus un paplašina telpas iespaidu.
Tā neapšaubāmi ir noskaņu izstāde, kur māls, atvests no Līgas Skariņas dzimtās Barkavas, skatāms arī savā pirmatnējā vieliskumā – kā derīgais izraktenis. Un tad jau kā pārradoša upe tas skatītāju nes aizvien tālāk un tālāk mākslinieces iztēles un gara nospiedumos, kur darbu apjoms, izmēra proporcija un mērogs ir katras kompozīcijas mugurkauls.
– Līga Skariņa ir keramikā līdz galam, bez atlikuma. Katrs viņas darbs liecina, ka viņa ir keramikas apsēsta, pilna iecerēm. Ikviena jauna izstāde vēsta par milzu potenciālu, radošu un neizsīkstošu garu, – par mākslinieci saka mākslas zinātnieks Māris Brancis.
Ikviena Līgas Skariņas izstāde tematiski ir kā keramikas pamatvērtību krāvums, kurā materiāls kļūst par mediju mākslinieces iztēles formām, taču vienojošais visam ir ideja, autores pārdomātais vēstījums. Arī tad, ja skatītāja acs tiek ievesta daudzskaitliskos un citam uz cita sakrautos būros, kur vienā no tiem burtiski kliedz vientuļš, bet tik ļoti plastisks māla cilvēciņš.
Nāk no Madonas puses
Māksliniece nāk no Barkavas Madonas pusē. Mācījusies Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolā un Latvijas Mākslas akadēmijā, kuru beigusi 1986. gadā ar figurālu šamota panno par teātra tēmu Valmieras teātrim. Izstādēs viņa piedalās kopš 1980. gada. Viņas darbi bijuši skatāmi daudzās zemēs: Spānijā, Ēģiptē, Krievijā, Japānā, Lietuvā, Igaunijā un citur. 2007. gadā Līgas Skariņas darbs „Pirmais sniegs" saņēma balvu un prēmiju par radošiem meklējumiem 4. sniega dizaina konkursā Kagā, Japānā. Mākslinieces keramika atrodama Taipejas Nacionālajā vēstures muzejā Taivānā, Kairas Modernās mākslas muzejā Ēģiptē un tepat mūsu Latvijas Nacionālajā mākslas muzeja kolekcijā.
Māksliniece ir arī aktīva starptautisko simpoziju dalībniece. Par savu radošo darbu Līga Skariņa saņēmusi vairākus apbalvojumus – 2019. gadā saņēma gada balvu dizainā Latvijā, kā arī inovācijas balvu un prēmiju Japānā.
Tikšanās ar novadnieci
24. jūlijā Madonas muzeja izstāžu zālēs notika tikšanās ar mākslinieci Līgu Skariņu. Skanēja folkloras kopas „Vērtumnieki" priekšnesums un muzeja direktore Līvija Zepa atklāja, ka pēc „Covid-19" ierobežojumiem šī ir kā jaunas sezonas atklāšana pēc pusgada klusēšanas. Direktore pateicās par autores vairākiem jau iepriekšējiem dāvinājumiem muzejam, kas tik ļoti uzrunā dažādu paaudžu skatītājus.
Līdzās Līgas Skariņas personālizstādei lielajās zālē ēkas mazajā zālē aplūkojama izstāde – pētījums par zudušajām mājvietām Barkavas pagastā, kas tapis pēc mākslinieces Līgas Skariņas ierosmes.
– Es nāku no zemes, – uzsvēra Līga Skariņa. – Māls man ir ļoti svarīgs, un izstādes stāsts šoreiz ir par zemi, par manām sajūtām, darbojoties ar mālu. Izstādē skatāmi keramikas darbi, kad māls tiek dedzināts, bet ir arī gleznas, kur māls nav dedzināts, kur tas atklājas savā krāsu gammā tik bagāts.
Māksliniece pateicās barkaviešiem par atbalstu viņas idejai ar zemi, kas ņemta no bijušajām un esošajām mājvietām Barkavas pagastā, tēlaini iemūžināt šo māju vārdus: – To paveica 34 cilvēki, un šodienai tas ir daudz. Kopīgi izpētījām, kuras mājas ir zudušas, precizējām māju vārdus, pārskatījām kartes un arhīvus.
Vienotas komandas darbs
Barkavas pagasta pārvaldes vadītājs Aigars Šķēls, sveicot novadnieci, komentēja: – Ja būtu balva, kas mājvietu pētījumā darījis vismazāk, viens no līderiem tai būtu es. Iepazīstot jau gatavo produktu, ir liels gandarījums par paveikto. Tā ietvaros radīta jauna vēstures karte, kas atklāj pagastā jau izzudušās mājvietas, diemžēl lielā ātrumā daudzas mājvietas laukos turpina izzust.
Jāpiebilst, ka nofiksētais dokuments par Barkavas pagastu vizuālas izstādes formā jau ieinteresējis Marka Rotko centra pārstāvjus, un ļoti iespējams, ka šī izstāde tiks parādīta skatītājiem arī Daugavpilī.
29.07.2020.