Kopš pagājušās nedēļas ir atvērts „Madonas alus" vasaras restorāns-terase, kurā tiek piedāvāts nobaudīt autentiskus Gruzijas ēdienus – pikantus, sātīgus un garšām bagātus, visdažādākajām gaumēm piemērotus. Harčo, hačapuri, phali, hinkaļi, šašliks, ļuļe kebabs, cālis tabakā ir vien daži no plašās ēdienkartes izcilākajiem ēdieniem.
Šajā sezonā „Madonas alus" virtuvē strādā pieredzes bagāti gruzīnu pavāri Bacho, Davits un šefpavārs Merabs. Jautāts par izvēli vest Gruziju šurp madoniešiem, „Madonas alus" saimnieks Rolands Zaharovs atbild: – Gribējās kaut ko jaunu. Vietu, kur pasniedz karbonādes ar majonēzes režģīti, mums jau šķietami pietiek. Arī pašam ēdienos vienmēr gribas pamēģināt ko jaunu. Tas bija par iemeslu domāt, meklēt idejas. Pagājušajā gadā darba darīšanās man gadījās būt Gruzijā. Taksists tikai tā starp citu ierunājās, ka viņam ir pazīstams pavārs – tagad viņš ir mūsu šefpavārs. Viss ļoti ātri un veiksmīgi salikās, ideja burtiski izleca acu priekšā – atlika tikai izmantot. Tas gan nav mūsu uzstādījums – katru gadu piedāvāt arvien ko citu terasē, iespējams, turpināsim apaudzēt šo ideju.
Šurp atbraukušie pavāri ir augstas klases speciālisti, viņiem kopā ir 60 gadu pieredze ēst gatavošanā; šefpavārs Merabs vadījis lielāko gruzīnu restorānu ķēdi Ukrainā. Apmeklētāji, kuri ir pazīstami ar gruzīnu virtuvi un jau paspējuši nobaudīt „Madonas alus" terases piedāvājumu, secina, ka ēdieni ir tiešām autentiski. Ja kāds vēlas noķert Gruzijas sajūtu, nekur tālu nebraucot, to var izdarīt Praulienas pagasta „Bodniekos" – „Madonas alus" terasē.
– Šeit var nobaudīt īstu harčo, hačapuri, hinkāļus un citus ēdienus. Nosaukumi varbūt izklausās eksotiski, tāpēc ēdienkartē katram nezināmajam terminam esam centušies iedot amizantu vietējo nosaukumu, piemēram, „Tītariņš Bodnieku gaumē" vai „Praulienas disko". Tā vieglāk atcerēties, ko tad cilvēks ēdis, – pastāsta „Madonas alus" terasē. Rolands raksturo piedāvāto ēdienkarti: – Gruzīnu virtuvē daudz strādā ar garšvielām; es neteiktu, ka ēdieni ir asi, bet tie ir pikanti, ar garšvielām tiek izteiktas dažādas garšu nianses. Piemēram, ierastos gurķu – tomātu salātus gruzīnu pavāri taisa citādāk, nekā mēs. Pa virsu pārkaisa riekstus, olīveļļu, rupjo akmens sāli… pavisam cita garša! Šo to ēdienkartē esam pielāgojuši latviešu vēderiem, piemēram, maizi pie zupas viņi nepasniedz. To tomēr palūdzām, jo esam pie tā pieraduši. Tāpat ar šašliku. Gruzijā to ēd kopā ar svaigu gurķi, tomātu, zaļumiem. Latvijā esam pieraduši, ka porcijā ir arī rīsi vai kartupeļi; tad nu arī šo aspektu pielāgojām. No otras puses, nevēlējāmies pielabot arī pārāk daudz, lai tomēr ir autentiskums.
Ieraugot veikalā latviešiem tik ierastos šašlikus, gruzīni bijuši šokā, kas ar gaļu izdarīts – tā paslēpta zem majonēzes un etiķa kārtas! Gruzīni gaļu marinē tikai sālī, piparos, sarkanajos piparos, varbūt nedaudz vīnā.
Nobaudot gruzīnu gatavoto šašliku, arī Rolandam bijusi skepse – kas tad tur var sanākt? – Bet tu ēd un saproti – gaļai taču ir garša! Mēs to kaut kā esam ieraduši nomākt, – secina „Madonas alus" saimnieks. Turklāt šādi gatavota gaļa sanāk mīksta, sulīga un aiziet vēderā kā pa sviestiņu.
– Ēdienkartē vēlējāmies iekļaut arī dažus staple (pamatēdienus – Aut.) ēdienus, kurus ierasts redzēt jebkurā ēdienkartē, piemēram, Cēzara salātus, bet arī tie ir šo pavāru interpretācijā, kā viņi saka, tie ir „īstie" Cēzara salāti. Atkal jāsecina, ka mēs esam pieraduši pie nedaudz citādākiem. Tomēr šie staple salāti šobrīd laikam ir neejošākais ēdiens (smejas), jo cilvēki vēlas nomēģināt tieši Gruzijas virtuvi. Tāpat arī neviens vēl nav pajautājis: „Bet varbūt jums tomēr ir pica?" – atklāj Rolands.
Terases atvēršana šogad krietni iekavējusies, jo citus gadus to ierasts atvērt siltākajās maija dienās. Regulārie apmeklētāji jau zvanījuši, interesējušies, kad tad būs vaļā? Kā atzīst Rolands Zaharovs, šogad restorāna atvēršanu būtiski ietekmējusi situācija valstī un ar „Covid-19" noteiktie ierobežojumi. Pavāriem atbraucot, bijis jānogaida pašizolācijas periods; tāpat brīdis sanācis, kamēr gruzīni adaptējušies. Kopīgi tikusi sastādīta ēdienkarte, testēti un izmēģināti ēdieni. It kā sīkums, bet lielu darbu prasījusi arī nepieciešamo produktu un garšvielu sagāde. Saimnieks Rīgas tirgu esot izstaigājis krustu šķērsu, līdz salasījis visas nepieciešamās, gruzīnu virtuvei raksturīgās garšvielas. Pārējie produkti tiek pirkti gan vietējos veikalos, gan pie Latvijas ražotājiem un audzētājiem.
Kā Madonas pusē iejutušies gruzīni? Rolands vērtē: – Pavāriem tas savā ziņā ir kultūršoks, viņi ir pieraduši strādāt lielos restorānos, būt pilsētas centrā. Bet, no otras puses, tas ir piedzīvojums – būt dabā, Latvijas laukos. Vienīgais mīnuss – viņi te salstot nost. Vakaros Davits staigā, saģērbies biezajos džemperos, bet to kompensējot skaistā daba, klusums un miers. Pavāri dzīvo tepat uz vietas, pie mums, un gruzīnu virtuvi piedāvās līdz vasaras beigām, cik jau nu ilgi tā mūs lutinās.
Paralēli alus darīšanai un restorāna-terases darbībai, joprojām tiek piedāvāta arī programma ekskursantiem, apmeklētājiem, kas vēlas iepazīt vēsturisko vietu „Bodnieki", nelielo „Madonas alus" alus darītavu, brūvēšanas procesu un knifiņus, kuros padalās aldaris Rolands Zaharovs.
Ir programmas komplekts, kurā Rolands visu izrāda, izstāsta, parāda īsto alus ledus pagrabu, dod degustēt esošās alus šķirnes un uzkodu plati (no personas 9 eiro); savukārt nedaudz plašāks komplekts pieejams par 19 eiro no personas, kur visam iepriekš minētajam klāt vēl nāk uzklāts galds ar gruzīnu ēdieniem. Šobrīd interese no ekskursantiem esot diezgan liela, jo sevišķi nedēļu nogalēs; interesentiem iepriekš jāzvana un jāpiesakās.
– Es parasti saku: „Ņemu praktiski arī vienu cilvēku, es varu būt otrs." Tas ir tādās reizēs, ja laiks ir brīvs. Ja trāpās karstāka diena, tad, protams, skatāmies pēc laikiem un iespējām, – par minimālo grupu apmeklētāju skaitu teic Rolands. Tā ir tik vērtīgā individuālā pieeja, ko lielā alus ražotnē neiegūt.
Zīmīgi, ka tieši šajā sezonā „Madonas alus" vēlējies attīstīt tūrisma jomu, jo „Bodnieki" ir ne vien Madonas, bet pat Latvijas kontekstā būtiska vēsturiska vieta. Un atnācis „Covid-19"! Kā uzņēmums tiek galā ar šo sarežģīto laiku?
– Ir apmeklētāji, kuri šurp brauc speciāli, pat no Rīgas un citām attālām vietām. Ir regulārie klienti, kuri jau kopš maija interesējas, kad varēs braukt uz terasi-restorānu. Īsto pieprasījumu tieši ēdināšanai, domāju, redzēsim pēc nedēļas vai divām, kad pirmais trakums būs pārskrējis pāri. Ievērojot visus šā brīža ierobežojumus, sēdvietu skaits terasē ir ap 50 cilvēkiem (skaits ir tuvāk maksimumam, ja apmeklētāju grupas ir no vienas mājsaimniecības), tāpat terases apkārtnē ir izlikti galdiņi ar soliņiem, noteiktajos attālumos.
Vīruss ir devis sitienu darba apjomu ziņā, kas saistās ar Rīgas pusi, alus realizāciju un tamlīdzīgi. Bet par spīti visam darbojamies un pat samērā veiksmīgi. Ir dienas, kad ekskursijas „Madonas alus" darītavā notiek ik pa pāris stundām. Pārsvarā brauc vietējie latvieši, bet nu jau vairāk sākuši interesēties arī igauņi, lietuvieši. Piemēram, pagājušajā gadā ļoti daudz šurp brauca krievi. Kādreiz viņus interesēja tikai Jūrmala, bet nupat jau viņus ir ieinteresējis pabūt kur citur Latvijā, vietās, kur var kaut ko apskatīt, iedzert alu, būt skaistā dabā. Šosezon mazāk ir ārzemju tūristu, tomēr krietni plašāks nekā citus gadus ir vietējo latviešu grupu apmeklējums. Arī man patīk lauku tūrisms, ekskursijas uz mazām ražotnēm, ir interesanti apskatīt citu idejas, darbošanos un saprast, cik patiesībā daudz dara tepat, Latvijā, un cik daudz interesanta ir, ko apskatīt, – secina Rolands Zaharovs.
„Bodniekos" atpūtnieki ir gaidīti – te iekārtotas 8 telšu vietas ar ugunskura vietām, piebraucamo ceļu. Ir arī vietas kemperiem, pieejamas labierīcības, 4 dušas. Ikviens var atbraukt un savu līdzpaņemto šašliciņu vai cita veida gaļu uzcept lielajā kopējā grilā. Tāpat pieejama arī telpa – zāle, ko var īrēt individuāliem pasākumiem, uzņēmumu konferencēm, saiešanām.
Labiekārtotajā teritorijā ir izveidoti akmensdārzi, „alus dārzs", kur tiek audzēti apiņi un mieži, plaši sazaļojis garšvielu dārzs. Tas ir dārznieka Džastina, kurš uz Madonu pārcēlies no ASV, nopelns. Arī "Madonas alus" saimnieks Rolands ir procesā, lai uz Madonas pusi pārceltos pavisam: – Tie darbi jau sauc uz šejieni! Vienu dienu sēdēju un domāju – kāpēc gan nepārcelties? Man Rīgas troksnis ir apnicis, kādu brīdi esmu dzīvojis Sidnejas pašā centrā, uzaudzis Rīgā, padzīvojis Ādažos, kur, braukājot uz Madonu, jau sāk likties par skaļu. Par spīti jaunajiem gadiem Madonas puses miers man šobrīd ir absolūti ideālākais variants; arī bērniem tie ir, kur mierīgi paskriet. Te patiešām šķiet svaigāks gaiss un zāle zaļāka.
22.07.2020.