9. jūlijā Madonā krāšņi un plaši tika atzīmēti Tihvinas Dievmātes ikonas svētīšanas un pagodināšanas svētki. Tajos piedalījās gan pareizticīgo, katoļu un luterāņu draudzēm piederīgie, gan ārpus draudzēm esoši cilvēki.
Ikona ar svēto ūdeni un mirrēm vispirms tika svaidīta Madonas Svētās Trejādības pareizticīgo draudzes baznīcā, kur izskanēja stundu garas lūgšanas un draudzes kora brīnišķie dziedājumi. Tā vien šķita, ka brīnumdarītājas Dievmātes ikona tiek piestrāvota lūgšanu lūgšanām, lai tā vēl vairāk būtu tīkama Dievam un tuvāka cilvēkiem.
– Dieva Dzemdētāja, mūžam Jaunava Marija ir atnākusi uz mūsu novadu, mūsu pilsētu, lai būtu mums līdzās, – svinīgā brīža izskaņā pareizticīgo baznīcā vēstīja draudzes priesteris Mihails. – Ne mēs to izvēlējāmies, šai grūtajā brīdī, kad visapkārt vēl plosās vīruss „Covid-19", pēkšņi pie mums ir atnākusi Dievmāte. Viņas mīlestība ir pāri visiem cilvēkiem, jo, tāpat kā lietus līst gan pār labiem, gan ļauniem un grēcīgiem, tā Dievmāte savu mīlestību izlej pār visiem. Pāri mums, kas ar sirds nožēlu nākam pie viņas, lai saņemtu dzīvei nepieciešamo.
Pareizticīgo tradīcijā ikona ir kas daudz vairāk nekā tēls: tā ir ne tikai telpas rotājums vai Svēto Rakstu ilustrācija, tai ir pilnīga atbilstība Svētajiem Rakstiem, un tā organiski iekļaujas dievkalpošanas dzīvē. Ikonas bieži tiek pelnīti sauktas par "Dieva Vārdu krāsās". Ar Svētā Gara spēku ikona kļūst kaut kas daudz spēcīgāks par gleznu. Tā ir Gara klātbūtnes piesātināta, Gara svētības veldzēta un svētajā vienotībā saistīta ar to svēto, kas uz tās attēlots.
– Tihvinas Dievmātes ikona ir mums īpaša. Tā tiks novietota Madonas centrā, lūgšanu kapelā, un ikviens varēs pie tās atnākt un palūgties, – uzsvēra priesteris Mihails. – Mums Dievmātei vajag ne tikai lūgt un prasīt, lai viņa caur savu Dēlu dod šo vai to, bet vispirms vajag pateikties gan viņai, gan viņas dēlam Jēzum Kristum, ka varam dzīvot mierā, ka mums nav kara, bada, ka visiem ir maize un jumts virs galvas. Ja ir bēdas, jāpateicas arī par tām, jo katra bēda vēl spēcīgāk mūs ved pie Dieva. Sāpju brīžos vairāk pagriežam seju uz Dievu un lūdzam Viņa palīdzību. Šodienas realitāte nav iepriecinoša – baznīcas ir pustukšas, daudzi ir saņēmuši kristības sakramentu, bet uz baznīcu nenāk. Gribas jautāt – vai brīdī, kad kristījāties, pie sevis domājāt, ka tā iegūsiet nodrošinātu biļeti uz Debesu valstību? Tā nebūs, pie visa ir jāstrādā! Ja gribam ēst un nopelnīt maizi, mēs ejam uz darbu; ja gribam ilgu dzīvi un dvēseles glābiņu, ir jāstrādā garīgi – jādzīvo garīgā dzīve. Lai Dievmāte mums palīdz to īstenot!
Jāpiebilst, ka ar Dieva spēku un augstāko gudrību dažas svētbildes ir kļuvušas par brīnumdarītājām. Tāda vēsturiski ir arī Tihvinas Dievmātes ikona.
Pēc svētgleznas iesvētīšanas pareizticīgo tradīcijas rītā procesija ar ikonu no Madonas pareizticīgo baznīcas devās uz pilsētas centru – Madonas lūgšanu kapelu. Pa ceļam tika izdziedātas dziesmas un izteiktas lūgšanas, tika saņemtas lietus šaltis, izbaudīts vējš, bet gala pieturā visus sagaidīja silta saule.
Kā laikrakstu informēja Kalna skolas kopienas pārstāvji, ikonu rakstījusi Lidijas Lasmanes-Doroņinas meita Ārija Rubene-Doroņina. Ārija ir beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju, jau daudzus gadus nodarbojas ar ikonu rakstīšanu. Pie Tihvinas Dievmātes ikonas māksliniece strādājusi nepilnu gadu, ikvienam ir iespēja atbalstīt šo darbu ar ziedojumu. Jāpiebilst, ka, tieši pateicoties Kalna skolas kopienas iniciatīvai, autore izgatavoja šo ikonu.
Pasākumā, kurā piedalījās vairāk nekā 100 cilvēku, tika pārstāvēti gan pareizticīgo, katoļu, gan arī luterāņu draudžu garīdznieki un laji. Klāt bija priesteris Rihards Rasnacis, kas jau sākotnēji rūpējās, lai Madonas lūgšanu kapelā būtu visām kristiešu konfesijām pieņemami elementi: Vissvētākais Sakraments – katoļiem, krusts – luterāņiem un Dievmātes ikona – pareizticīgajiem.
– Iesvētītā ikona mums atgādina, cik nesaraujama saikne ir starp Vissvētāko Jaunavu Mariju, Kristu un Viņa Baznīcu. Būdama māte redzamajam Kristum, kurš ir neredzamā Dieva attēls, Vissvētākā Jaunava ir Baznīcas attēls un piemērs, kurā Baznīca ar prieku aplūko to, kas pati vēlas būt un kura atrod ceļu uz pilnīgāku vienotību ar Kristu. Viņa ir paraugs, kam seko Baznīca, Kristus līgava, savu apustulisko uzdevumu veikšanai. Garā sakopoti un dedzīgi, centīsimies bieži piedalīties ikonas godināšanā Madonas lūgšanu kapelā, – uzrunā teica priesteris Rihards, piebilstot, ka oriģinālā Tihvinas Dievmātes ikona cauri gadsimtiem ceļojusi pa dažādām zemēm, kontinentiem, līdz tai atrastas īstās mājas. – Šī ir oriģināla kopija, un arī tai nu atrastas mājas. Aicinu ikvienu cilvēku kapelā justies kā mājās, jo, kā zinām, tur, kur ir mamma, tur vienmēr ir māju izjūta. Uz kapelu nākam godināt Jēzu, bet arī Dievmāte te ir klātesoša. Šis ekumeniskais notikums ir kā zīme, kas apliecina – ikvienai konfesijai piederīgais kapelā var justies kā mājās.
Madonas katoļu draudzes prāvests priesteris Māris Ozoliņš izteica vairākas pateicības: – Paldies mācītājam Valdim Strazdiņam par iniciatīvu sagādāt ikonu, paldies par līdzdalību kapelas uzturēšanā un lūgšanu vadīšanā. Gribu pateikties visiem, kas atnācāt godināt Dievmāti, un ticu, ka lūgšanas šīs ikonas priekšā mūs aizvedīs Viņas patvērumā.
Pasākumā piedalījās Madonas katoļu draudžu dekāns priesteris Ingars Stepkāns. Jau notikuma izskaņā viņš aicināja uz kādu citu lūgšanu: – Šodien, kad tiek pasvētīta Dievmātes ikona, Dievs pie sevis ir aizsaucis priesteri, kas ilgus gadus kalpoja Madonas katoļu draudzē, – Albertu Cimanovski. 9. jūlijā viņš piedzima Debesīm, tāpēc palūgsimies priestera Alberta Cimanovska nodomā.
14.07.2020.