Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina skaidri definēt, par kādiem jautājumiem var rīkot slēgtās domes un komiteju sēdes, liecina VARAM sagatavotais informatīvais ziņojums „Par Pašvaldību likuma izstrādi", ko valdība plāno skatīt otrdien, 14. jūlijā.
Vērtējot ar pašvaldību darba organizāciju saistītos problēmjautājumus, VARAM secinājusi, ka pašlaik spēkā esošajā tiesiskajā regulējumā nav skaidri definēts, kādos gadījumos dome ir tiesīga rīkot slēgtās domes un komiteju sēdes, līdz ar to minētais nosacījums tiek interpretēts dažādi. VARAM rosina noteikt, ka slēgtās sēdes rīkojamas vienīgi, lai aizsargātu valsts noslēpumu, adopcijas noslēpumu, komercnoslēpumu, personu privāto dzīvi, bērnu intereses vai citu informāciju, kuras izpaušana saskaņā ar likumu ir aizliegta.
Tāpat nozares ministrija uzskata, ka pašvaldībām ir aktīvāk jāsadarbojas savā starpā, lai īstenotu kopīgus starpnovadu projektus, piemēram, infrastruktūras, tūrisma, uzņēmējdarbības labvēlīgas vides nodrošināšanas projektus, kopīgu iestāžu veidošanu. Lai to sekmīgi īstenotu, novadu starpā ir nepieciešams pieņemt kopīgus domes lēmumus, paredzot, ka kopīgo domes sēdi vada domes priekšsēdētājs, kurš to ierosina, kā arī, lai pieņemtu kopīgu lēmumu, no katras domes ir jāpiedalās vismaz pusei no konkrētajā domē pārstāvētajiem deputātiem.
Kopīgu domes sēžu rīkošana būtu kā papildu instruments, kas nepieciešamības gadījumā pielietojams pašvaldības darbā, uzskata ministrija. Ar normatīvo aktu pašvaldībām tiktu piešķirtas tiesības, nevis pienākums rīkot minētās sēdes.
Informatīvajā ziņojumā arī pausts, ka likumā „Par pašvaldībām" noteiktais ierobežojums pašvaldības komiteju locekļu skaitam nepārsniegt pusi no domes deputātu kopskaita, izņemot finanšu komiteju, liedz iespēju plašākām diskusijām un aktīvākai deputātu iesaistei lēmumprojektu apspriešanas procesā. Ņemot vērā, ka komitejas nepieņem galīgos lēmumus domes vārdā, bet pamatā ir kā deputātu darba grupas domes sēdēs izskatāmo jautājumu apspriešanai, šāds ierobežojums ir nevis lietderīgs, bet gan traucējošs deputātu plašākai iesaistei, uzskata VARAM.
Vienlaikus nepieciešams novērst situācijas nākotnē, kad pēc priekšsēdētāja vai domes deputātu iniciatīvas tiek sasauktas ārkārtas sēdes un tajās tiek skatīti jautājumi, kas neprasa steidzamu risinājumu un kuru izskatīšana kārtējā domes sēdē nerada nelabvēlīgas sekas, uzskata ministrija, norādot, ka domes ārkārtas sēžu rīkošana ir izņēmuma instruments, nevis pastāvīgs veids, kādā nodrošināt domes lēmumu pieņemšanu. Ārkārtas domes sēžu rīkošana pretēji to izņēmuma statusam ierobežo arī deputātu iespējas efektīvi pārstāvēt sabiedrības intereses domes darbā, ja ar sēdē izskatāmajiem dokumentiem jāiepazīstas tikai trīs stundu laikā.
VARAM ieskatā domes ārkārtas sēde sasaucama, lai izlemtu tādus steidzamus vai ārkārtas jautājumus, kuru nekavējoša risināšana apdraudētu pašvaldības pārvaldes darbību, pašvaldības iedzīvotāju pamatvajadzību nodrošināšanu vai likumos noteikto interešu aizsardzību. Tādējādi nav samērīgi ārkārtas sēdes darba kārtībā iekļaut daudz saturiski apjomīgu jautājumu bez objektīva steidzamības pamatojuma, un domes priekšsēdētāja rīcība, izsludinot šādas ārkārtas sēdes, nav uzskatāma par korektu pret pārējiem domes deputātiem un atbilstošu labas pārvaldības principiem.
Līdz ar to jaunā likuma likumprojektā būtu iestrādājams regulējums: ja domes ārkārtas sēdi sasauc priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai ja to pieprasa vismaz viena trešdaļa deputātu, papildus arī norādāms steidzamības pamatojums pēc būtības, pauž VARAM. Ja šī prasība netiek ievērota, priekšsēdētājs var nesasaukt ārkārtas sēdi vai dome var pieņemt lēmumu par jautājuma izslēgšanu no ārkārtas sēdes darba kārtības.
Secināts arī, ka pašreizējā obligātā prasība pašvaldībām veidot pilsētas vai pagasta pārvaldes ierobežo pašvaldību rīcības brīvību, lemjot par jautājumu, kādā veidā nodrošināt iedzīvotājiem nepieciešamo pakalpojumu efektīvāku saņemšanu. VARAM no atsevišķām pašvaldībām ir saņemta informācija par nepieciešamību likvidēt mazapdzīvotu pagastu pārvaldes, bet to liedz pašlaik spēkā esošais tiesiskais regulējums. VARAM ieskatā būtu nepieciešams izvērtēt jautājumu par pašvaldības tiesībām neveidot vai likvidēt pagasta pārvaldi, ja tas neietekmē iedzīvotājiem nepieciešamo pakalpojumu sniegšanu un kvalitāti attiecīgajā teritorijā.
14.07.2020.