Labklājības ministrija (LM) jau septīto gadu organizē vasaras skolu sociālajiem darbiniekiem, kuras no 7. līdz 9. jūlijam norisinās Lubānas novadā, Latvijas Valsts mežu atpūtas un tūrisma centrā „Ezernieki". Vasaras skolas mērķis ir veicināt sociālo darbinieku profesionalitāti, motivāciju un piederības sajūtu savai profesijai, trīs dienu garumā intensīvi apgūstot jaunas metodes un tehnikas, ko vēlāk izmantot savā ikdienas darbā.
Kā pastāstīja LM pārstāve Daiga Muktupāvela, šī ir jau otrā vasaras skola šovasar, kas norisinās „Ezerniekos"; laikā no 30. jūnija līdz 2. jūlijam vasaras skola tika organizēta sociālajiem darbiniekiem darbam ģimenēm ar bērniem. Šo trīs dienu ietvaros, laikā no 7. līdz 9. jūlijam, tiekas 31 sociālais darbinieks, kas strādā ar pieaugušām personām, no visas Latvijas, tai skaitā arī Madonas reģiona.
Tāpat kā citus gadus vasaras skolā bija aicināti piedalīties pašvaldību sociālo dienestu, ieslodzījuma vietu, slimnīcu, nevalstisko organizāciju un citu institūciju sociālie darbinieki.
Pasniedzēju vadīto semināru, nodarbību un radošo uzdevumu veidā plānots uzlabot sociālo darbinieku komunikācijas un klientu konsultēšanas prasmes, ņemot vērā pašreizējās situācijas kontekstu. Līdz ar pandēmijas ierobežojumiem darbs arī sociālajā jomā bieži vien notiek attālināti, kas rada jaunus izaicinājumus un spēju būt radošiem, elastīgiem. Ņemot vērā, ka līdzīga situācija var atkārtoties un tai savlaicīgi ir jāsāk gatavoties, nepieciešams analizēt to, kas ir izdevies labi, kas ne tik labi, dalīties pieredzē un labajā praksē ar kolēģiem, attīstīt savstarpējo sadarbību un komunikāciju.
Organizējot vasaras skolas, tikuši ņemti vērā ar „Covid-19" izplatību valstī noteiktie ierobežojumi un ievērotas epidemioloģiskās drošības prasības un rekomendācijas, uzsvēra LM, piebilstot, ka sociālo darbinieku vasaras skolas tiek organizētas par valsts budžeta līdzekļiem.
Sociālā darbiniece Janīna Millere no Bauskas atklāja, ka vasaras skolā piedalās pirmo gadu; iepriekš jaunu pieredzi gūt braukuši citi kolēģi. Vasaras skolas programmu viņa vērtēja kā interesantu un daudzveidīgu, sagaidot izglītošanos un jaunas pieredzes gūšanu.
– Sociālajā jomā šis attālinātais darbs ir diezgan utopisks, it īpaši laukos, kur daudziem cilvēkiem jaunās tehnoloģijas ir samērā liels kosmoss. Gados vecākiem cilvēkiem tas ir gandrīz vai neiespējami. Arī ikdienišķās lietās palielinās attālumi, sākot kaut vai ar banku filiālēm un pasta nodaļām, kas vairs nedarbojas. Cenšamies dažādās situācijās palīdzēt, – par šā brīža darba izaicinājumiem pauda Janīna Millere.
Arī Gunta Zepa, kura strādā ar neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem Latvijas Neredzīgo biedrības Rehabilitācijas centra Balvu filiālē, atzina, ka klātienes darbs „Covid-19" ietekmē principā apstājies: – Šajā situācijā darbi nevedas, jo vājredzīgiem, neredzīgiem cilvēkiem šāds attālināts darbs caur datoru ir teju neiespējams. Tikai pa telefonu, bet cik tad daudz caur to var izdarīt? Pie klientiem braukt nevarējām drošības apsvērumu dēļ, līdz ar to var teikt, ka darbs bija teju vai apstājies. Tādēļ vasaras skolā ceru uzzināt jaunas nianses, kas varētu noderēt ikdienas darbā.
Sociālo darbinieku vasaras skolas programmā tiks skatīti tādi jautājumi kā pieredzes un ideju apmaiņa saistībā ar „Covid-19" krīzes izaicinājumiem praksē un dzīvē; saskarsmes veidošanas priekšnosacījumi sociālajā darbā ar pilngadīgām personām; ievads apzinātības praksē; prasme būt un palikt dialogā arī konflikta un polāri atšķirīgu viedokļu sadursmēs. Norisināsies arī praktiskās darbnīcas: „Trauksme sociālajā darbā: kā palīdzēt sev un klientam?", „Radoša pieeja darbā ar pieaugušajiem", „Nevardarbīgā komunikācija", „Improvizācijas teātris saskarsmes prasmju veicināšanai".
08.07.2020.