Par klaiņojošo suņu problēmu laikrakstā ir rakstīts daudz un dikti; diemžēl, tā kā reti izdodas šo mājdzīvnieku bezatbildīgos saimniekus noķert „pie rokas" un par šādu pārkāpumu sodīt, atliek vien atkal un atkal apelēt pie viņu godaprāta un cieņas pret līdzcilvēkiem.
Jūnija vidū kāds asiņains uzbrukums norisinājās Madonas privātmājas pagalmā, kur saimnieku mīlulis, kaķenīte jau pieaugušā vecumā, savā āra guļvietā tika uz vietas saplosīta. Par notikušo laikrakstu „Stars" informēja kaimiņiene, jo pati saimniece notikušo tik ļoti pārdzīvojusi, ka neesot zinājusi, kur vērsties. Un neesot arī bijis ticības, ka kāds notikušajā varētu palīdzēt.
– 16. jūnijā ap pulksten 1 Madonā, estrādes apkaimē, naktī kāds vīrietis gāja pastaigā ar diviem liela auguma suņiem, brīvi palaistiem savā vaļā. Suņi ieskrēja kaimiņienes pagalmā, izvilka no guļvietas – tādas kā slēptuvītes, kur kaķenīte mīlēja gulšņāt, – minci un saplosīja. Nabaga dzīvnieciņam uzbrukums bija tik drausmīgs, ka kaķis vairs nebija glābjams. Suņu saimnieks, uz notikušo nekādi nereaģējot, vienkārši aizgāja tālāk. Domāju, ka apkārtējie cilvēki zina šo vīrieti ar diviem lieliem suņiem, kurus mēdz laist bez pavadas sabiedriskās vietās; līdz ar to vēlos pabrīdināt citus iedzīvotājus, lai ar viņiem vai viņu mīluļiem nenotiek tāda nelaime, kā ar kaimiņienes kaķenīti, – pauda zvanītāja.
Saplosītā kaķa veterinārārsts Kaspars Udrass atklāja savas pārdomas par notikušo: – Varbūt kāds padomās: „Tas ir tikai kaķis, „Starā" nav vērts tādus niekus cilāt…" Bet mēģināsim kaut uz brīdi iejusties otra ādā un aizdomāties! Varbūt kāds sirmgalvis, kurš kaķītim bija ļoti pieķēries un no redzētā skata sabijies, vairs nevar rast mieru un nu viņam jādzer zāles; kāds bērns raud, pārdzīvo par kaķīša likteni, jo kopā bija uzauguši, bet kādu, kurš spēka gados, pārņēmušas dusmas un bēdas par bezjēdzīgām negatīvām emocijām ģimenē, ko radījis šis negadījums. Jā, žēl kaķenītes un zaudētās dzīvības, bet mēs, sabiedrība, pirmām kārtām domājam par cilvēkiem.
Un, ja vēl vairāk aizdomājamies, tikpat labi kaķa vietā varētu būt bērns, kurš, bailēs mukdams no nezināmiem suņiem, varētu izprovocēt impulsīvu suni uzbrukt. Tikai nemieriniet sevi, suņu saimnieki, ar domu „Mans suns nekož!" vai „Mans suns nevienu nevar nobiedēt!" Var! To saku no pieredzes! Tikpat labi kaķa vietā varēja būt arī pieaugušais vai sirmgalvis ar slimu sirdi, kuram šādi pārdzīvojumi var būt bīstami; tas varēja būt ikkatra mūsu tuvs cilvēks, un tie nav nekādi joki, par ko pasmaidīt.
Tādēļ ne velti mājdzīvnieku īpašniekiem ir noteikti mājdzīvnieku turēšanas pienākumi, kas atrunāti Ministru Kabineta noteikumos nr. 266. Tostarp suņu īpašnieku pienākums „pilsētās un ciemos suni ved pavadā", kā arī „pilsētās un ciemos suns bez pavadas var atrasties zaļajā zonā un mežā (izņemot vietējo pašvaldību noteiktās vietas, kur saskaņā ar vietējo pašvaldību saistošajiem noteikumiem tas ir aizliegts) pastaigas laikā īpašnieka vai turētāja uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks vai turētājs spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību".
Ja iedzīvotājiem ir zināmi gadījumi, kad šādi noteikumi tiek pārkāpti, par to ir jāinformē Valsts policija pa tālruni 110 vai Madonas novada pašvaldības kārtībnieki pa tālruņiem 28302805, 25705666 vai 25725666; kā arī informāciju (arī foto ar fiksētu pārkāpumu) var iesūtīt pa e-pastu [email protected].
Kārtībnieks Gatis Kušķis apstiprināja, ka darbs ar bezatbildīgiem suņu saimniekiem notiek – gan tiek veiktas pārrunas un izteikti brīdinājumi (ja suns, piemēram, nejauši pamucis vai klaiņojis pirmo reizi), gan arī tiek sastādīti administratīvo pārkāpumu protokoli. Tā, piemēram, šā gada pirmajos 6 mēnešos sastādīti 8 administratīvo pārkāpumu protokoli, tostarp par suņu „palaišanu izskrieties".
– Par šādiem gadījumiem, kā arī zvanītājas minētajā nelaimē noteikti būtu jāinformē policija vai kārtībnieki. Žēl, ka šoreiz tā noticis, bet jāapzinās, ka nākamreiz var ciest arī bērns vai pieaugušais. Uz ienākušo informāciju noteikti tiks reaģēts, – uzsvēra Gatis Kušķis.
To, ka suņa turēšana ir liela atbildība, akcentēja arī veterinārārsts Kaspars Udrass: – Suns var būt jūsu darba biedrs un neatsverams palīgs medībās, kompanjons ikdienas gaitās, labākais draugs pašam un bērniem, sargs mājās un, jā, – arī ierocis. Gribētu apgalvot, ka mums Madonā nav klaiņojošu suņu, kā ir, piemēram, Indijā, bet nereti ir saimnieku suņi, kas tiek „palaisti paskrieties".
Tomēr jāatgādina, ka likuma un sabiedriskās kārtības izpratnē šāds termins nepastāv. Suns var tikt vests tikai pavadā vai bez pavadas iet pastaigā kopā ar saimnieku zaļajā zonā vai mežā, un tikai tādā attālumā, kādā saimnieks spēj kontrolēt dzīvnieka uzvedību.
– Varbūt saimniekam nav laika pastaigām vai tā vienkārši šķiet vieglāk, bet es aicinu aizdomāties par tādas rīcības iespējamām sekām. Turklāt es nerunāju pat par ceļu satiksmes negadījumiem, kas var būt saistīti ar nepieskatītiem suņiem, kuros arī var ciest gan suns, gan cilvēki.
Aicinu – būsim atbildīgi! Nelaidīsim suņus bez pieskatīšanas ārā, respektēsim citu cilvēku, kuriem var būt bail no suņiem, emocijas! Tāpēc, kad ejam pastaigā pilsētā, turēsim suni pavadā, sakopsim teritoriju pēc pastaigas, jo tie esam mēs, madonieši, mūsu bērni un mazbērni, ko visas šīs problēmas, saistītas ar nepieskatītiem, suņiem var skart! – aicināja Kaspars Udrass.
07.07.2020.