Pēc gandrīz trijiem valstī izsludinātajā ārkārtējā situācijā pavadītajiem mēnešiem uzņēmēji pamazām atgūstas no piedzīvotajām grūtībām. Arī ēdnīcā „Azaids" un SIA „Venafro" struktūrvienībā – veikalā „Azaids" – Madonas pilsētas centrā pamazām atgriežas klienti, un situācija uzlabojas.
SIA „Venafro" ir viens no uzņēmumiem, kas valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar „Covid-19" izplatības ierobežošanu izmantoja iespēju pieteikties dīkstāves pabalstam. To varēja krīzes skartie uzņēmumi, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, bija samazinājušies vismaz par 30% vai uzņēmums atbilda kādiem citiem noteiktajiem kritērijiem.
– No valsts puses tas īstenībā bija liels atbalsts, bet uzņēmums tāpat šajā dīkstāves laikā piedzīvoja zaudējumus, galvenokārt SIA „Venafro" struktūrvienībā – veikalā „Azaids" – Madonas pilsētas centrā, jo īre, apkure jau bija jāmaksā tāpat. Savukārt telpas, kur atrodas ēdnīca „Azaids", pieder mums pašiem, līdz ar to situācija šai ziņā te bija labāka. Šajā laikā krasi pieauga dezinfekcijas līdzekļu pielietojums, un arī tas veido papildu izmaksas, – situāciju raksturoja ēdnīcas „Azaids" vadītāja Iveta Zvirbule.
Viņa atklāja, ka dīkstāvē atradās viss uzņēmums, bet dažiem darbiniekiem, kuri strādāt bija uzsākuši nesen, valsts diemžēl dīkstāves pabalstu nemaksāja.
– Pavisam mēs esam 14 darbinieki, un 12 saņēma dīkstāves pabalstu. To, ka būs jāiet dīkstāvē, sapratām, redzot, ka krītas apgrozījums un sākam strādāt jau ar zaudējumiem, tāpēc arī pieņēmām šādu lēmumu. Ieņēmumu samazinājums gan bija tikai viens no iemesliem, kāpēc to darījām. Otrs arguments, kas uz to rosināja, bija vēlme pasargāt savus darbiniekus no jaunā koronavīrusa inficēšanās riska. Dīkstāvē devāmies 20. martā, bet darbu atsākām 1. jūnijā, – atklāja Iveta Zvirbule.
„Azaids" jau vairāku desmitu gadu garumā ir viens no populārākajiem ēdināšanas uzņēmumiem Madonas pilsētā, kas sniedz ēdināšanas pakalpojumus. Pagājušajā rudenī tika atzīmēta 25 gadu jubileja, kopš Madonā darbojas ēdnīca „Azaids", ko pirms gadsimta ceturkšņa atvēra Mārīte Kļaviņa un Modris Elksnītis, kuri bija izveidojuši firmu „Mārīte un Modris". Tagad vecāku iesākto turpina Iveta Zvirbule, kas ēdnīcu „Azaids" vada jau vairākus gadus, bet uzņēmuma valdē joprojām darbojas Mārīte Kļaviņa un Modris Elksnītis, kuri ikdienas problēmu risināšanā, uzticoties meitai, gan iesaistās aizvien mazāk, bet, ja vajadzīgs padoms, Iveta, protams, viņiem var zvanīt jebkurā laikā.
– Darbu ēdināšanas uzņēmumā nevarēju neturpināt, zinot, cik daudz darba un enerģijas savulaik ieguldīja vecāki. Taču tā ir jau kļuvusi par manu sirdslietu. Par pavāri gan neesmu mācījusies, to visu esmu apguvusi pašmācības ceļā, pārņemot pieredzi no vecākiem. Ēdienus patīk gatavot arī mājās, bet manos tiešajos darba pienākumos ietilpst viss. Ja vajag, varu arī traukus nomazgāt. Lai uzņēmums veiksmīgi darbotos, darba dalīšana pie mums nav tik ļoti izteikta. Ir jāprot visi darbi, – uzskata Iveta Zvirbule.
Vaicāta, vai uzņēmuma daudzveidīgais sortiments ir atkal pieejams, viņa atzīmēja, ka pamazām pie tā atgriežoties, bet pagaidām neko jaunu neieviešot, jo pats galvenais ir atgūt iepriekšējo apgrozījumu. Pirms tam uzņēmumā tika eksperimentēts arī ar dažādu tautu virtuvēm, piedāvājot jaunus ēdienus, tāpat sezonas ēdienus. Taču piedāvājums ir plašs – dabiski produkti, gan vārīti, gan cepti, gan kūpināti, tāpat pašu gatavotā gaļas kulinārija, uzgriežamās ruletes, iecienītie vistas un zivs ēdieni, salāti un daudz kas cits, un to visu ir iespējams iegādāties arī līdzņemšanai. Daudzi izmanto iespēju pusdienot, tāpat tiek atkal pieteiktas svinības un pasūtīts mielasts, ievērojot noteiktās prasības.
Bet, atgriežoties pie sarunas par uzņēmuma darbību pēc ārkārtējās situācijas, vaicāju arī par secinājumiem. Tagad, analizējot „Covid-19" pandēmijas laikā gūtās atziņas, daudz tiek runāts par nepieciešamību uzkrāt vairāk rezervju neparedzētiem gadījumiem.
– Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem ir sava specifika. Mums, tieši pretēji, nav ieteicams veidot lielus pārtikas preču uzkrājumus, jo tas var tikai radīt papildu zaudējumus. Apstājoties ražošanai, nesniedzot ēdināšanas pakalpojumus vai būtiski samazinoties klientu skaitam, pārtikas produkti var zaudēt kvalitāti, tās nav iespējams ilgstoši uzglabāt. Tad ir nepieciešams iegādāties papildu saldētavas, bet tās atkal ir papildu izmaksas, – atzina Iveta Zvirbule.
Viņa uzsvēra, ka pēc piedzīvotās ārkārtējās situācijas katram vajadzētu izdarīt secinājumus. Sniedzot pakalpojumus, noteiktajām prasībām esot grūti izsekot. Apmeklētājiem jau pašiem būtu ļoti jāskatās, lai tiktu ievēroti visi piesardzības pasākumi, arī pašdistancēšanās, noteiktais divu metru attālums. Savukārt uz jautājumu, kādu palīdzību valdība šādās krīzes situācijās uzņēmējiem varētu sniegt, viņa atzina, ka dīkstāves pabalsti ir ļoti labs risinājums.
– Vismaz savā uzņēmumā citu risinājumu mēs neredzējām. Es domāju, ka šoreiz pietiekami daudz tika darīts, bet situācija katrā uzņēmumā ir atšķirīga. Galvenais, lai valsts uzņēmējus šādās un līdzīgās situācijās nepamestu vienus un sniegtu palīdzību, – akcentēja Iveta Zvirbule.
19.06.2020.