Laikam jau neviens nebūs pārsteigts par kopsakarību, ka latviešu gadskārtu atzīmēšana lielā mērā ir saistīta ar latvietības apzināšanos.
Jāņus var uzskatīt par vislatviskākajiem svētkiem. Pirmās norādes par šo svētku latvisko svinēšanu rodamas jau Garlība Merķeļa darbos. Mūsdienās blakus Jāņu nosaukumam tiek lietoti arī tādi nosaukumi kā Līgo svētki, Jāņu diena, Zāļu diena, Zāļu vakars. Nav skaidri zināms, kā šo dienu saukuši senie latvieši. Iespējams, ka to sauca par Ziedu svētkiem, Ziedu dienu.
Vasaras saulgriežu jeb Jāņu svinēšanas sākumi sniedzas tālā pagātnē, kad Eiropā zemnieki aktīvi piekopa saules kultu. Ugunskuru dedzināšana un citas rituālas padarīšanas bija ne tikai gadskārtu ieražu svarīga sastāvdaļa, bet arī spilgti apliecināja kosmiskās un zemes kārtības vienotību.
Jāņi ir vienīgie plaši svinamie svētki, kuru rituālajā izpildījumā vēl joprojām saglabājušās ļoti senas mūsu senču tradīcijas.
Jāņi noteikti būs latviešu tautiskākie svētki, un tos svin laikā, kad visgarākajai dienai seko visīsākā nakts, proti, vasaras saulgriežos. Vēl Jāņi ir īsti lauku, āra svētki, tāpēc katrs cenšas izpildīt gadskārtējo dabā būšanu, alus dzeršanu un izbaudīt lauku siera garšu.
Taisnības labad jāteic, ka tieši tajās vietās, kur Jāņus organizē, jaunā paaudze var uzzināt, kāpēc šo dienu svinam un kādas ir šo svētku skaistākās atšķirības no citiem svētkiem. Galu galā tieši atšķirīgais svētkos uztur svētku mundrumu, pamodina dvēseli un ļauj priecāties no sirds. Ja mēs paši izjūtam sevī latvietību un turpinām aktīvi atzīmēt latviešu gadskārtas, tad varam būt droši, ka mūsu jaunieši būs tie, kas vēl vairāk transformēs latviešu gadskārtu svinēšanas tradīcijas – jo viņiem tās ir svarīgas tikpat lielā mērā kā apziņa par savu latvietību.
Kādi tad būs latviskie Līgo jeb Alus svētki Cesvainē šogad?
* Īsti latviski Līgo svētki sākas ar dziesmām – mūsu folklorā ir pat tūkstošiem līgodziesmu, kuras agrāk pirmie esot sākuši dziedāt gani, lai ātrāk sagaidītu svētkus. 22. jūnijā pulksten 16 Cesvaines svētku laukumā Līgo noskaņu ieskandinās koklētāja Zane Imša, iedancos TDK „Cesvaine".
* Tā kā saulgriežu laikā daba ir pilnā plaukumā un saule savu enerģiju dāvā visdāsnāk, šajā laikā vāktām jāņuzālēm piemīt īpašs spēks. Tādēļ aktualitāti nezaudē gan dzīvojamo telpu un apkārtnes pušķošana ar koku zariem un jāņuzālēm, gan ziedu un ozolu vainagu pīšana. Turklāt vainagā sapīti ziedi, zāles un koku lapas ir dabas svētības, skaistuma un mūžības simbols. Ziedu un ozollapu vainagu pīšana kopā ar floristi Valentīnu Gailīti. Zāļu paklājiņa aušana stellēs kopā ar Tautas daiļamata meistari Vandu Podiņu.
* Pirtī iešana nozīmē fizisku un garīgu attīrīšanos, sevis harmonizēšanu un visu funkciju uzlabošanu. Šajā dienā grieztās pirtsslotas satur maksimāli iespējamo enerģijas daudzumu. Pirtsslotu siešana un latviskie pirts rituāli kopā ar pirtnieku Zigmundu Lauriņu.
* Tradicionāli svētku galdā tiek likts alus, siers, pīrāgi, rauši, plāceņi, pašcepta maize. Jāņu siera siešana saimnieces Eleonoras Apenītes vadībā, „Cesvaines alus"
baudīšana, iestiprināšanās ar „Cesvaines brūža" dzērieniem un krodziņa „Kuilis" ēdieniem.
* Būtībā nav nozīmes, vai svētkus pavada estrādes koncertā vai dejojot zaļumballē. Latviskās svētku izjūtas mēs varam notvert, ESOT KOPĀ! Kopā draugu un radu pulkā brīvā dabā. Šogad, ievērojot visas likumiskās prasības, līdz saules gaismai kopā svinēt nevarēsim, bet līdz pulksten 24 izbaudīsim visas Līgo svētku tradīcijas. Arī īstu latvisku mūziku kopā ar Cesvaines pūtēju orķestri un grupu „Bruģis".
* Jāņuguns izgaismo laukus no saules rieta līdz lēktam, lai ne mirkli nepaliktu bez gaismas. Tā kā uguns simbolizē siltumu, gaišumu, svinīgumu, labā uzvaru pār ļauno un gaismas uzvaru pār tumsu, svētki bez ugunskura vai lāpu uguns nav iedomājami. Cesvaines svētku laukumā Jāņu ugunskuru iekursim pulksten 23 kopā ar TDK „Cesvaine", deju kolektīva un svētku pasākuma vadītāju Jāni Šķēli. Jāmin, ka Cesvainē Līgo svētki tradicionāli notiek 22. jūnijā, savulaik saukti kā Alus svētki, kuru dibinātājs ir Jānis Šķēle.
19.06.2020.