Aušanas un rokdarbu darbnīcā „Ozolkalna klēts" līdz Jāņiem norisinās tirdziņš, piedāvājot interesentiem visdažādākos austos izstrādājumus, gatavos tērpus un aksesuārus.
Līga Kuba stāsta, ka ziema ir klusāks periods, bet pavasarī un vasarā aktīvi norisinās tirdziņi, kuros arī viņa piedāvā savus rokdarbus un darinājumus, taču šogad saistībā ar „Covid-19" tirgi netiek organizēti.
– Kamēr valstī bija izsludināta ārkārtējā situācija un daudzi pasākumi atcelti, tostarp arī tirgi, man bija klusāks un mierīgāks laiks. Līdz ar to līdz pat 22. jūnijam „Ozolkalna klētī" organizēju tirdziņu, kurā iespējams apskatīties, aptaustīt un iegādāties manis pašas ziemā radīto – brunčus, lakatus, jostas, lupatsegas, pirts dvieļus un daudz ko citu, – stāsta Līga Kuba. – Jācer, ka situācija uzlabosies un arvien biežāk norisināsies arī ierastie tirgi. Tradicionāli ap šo laiku notiek zāļu tirgus, bija cerība, ka tas netiks atcelts, tomēr situācija mainījās. Tā kā nenotiek ierastie pasākumi, nolēmu šogad aicināt interesentus atbraukt uz darbnīcu, sakomplektēt pašiem savu tērpu vai atrast kādu skaistu un īpašu dāvanu.
„Ozolkalna klētī" atrodamie tērpi ir unikāli, jo tiek radīti tikai vienā eksemplārā.
– Man nepatīk ilgstoši darīt vienu un to pašu, tāpēc katrs tērps ir individuāls, unikāls. Nekas netiek atdarināts pēc grāmatām – raksti, krāsu salikumi, modeļi, dizains ir tapis manā galvā. Pirms aušanas vakarā salieku iedomātās krāsas, ja no rīta šis salikums mani uzrunā, tad tiek austs, ja ne – tad mainu krāsas, līdz salikums man patīk. Katrs modelis, ko es taisu, ir īpašs ar to, ka ar tā izskatu iespējams variēt – sašaurināt, saīsināt, pielikt vai noņemt kādu detaļu. Tā kā katrs tērps ir vienā eksemplārā, taisīt pēc viena izmēra nebūtu pareizi, arī noieta tam nebūtu, – uzsver Līga. – Ikvienam tērpam ir savs nosaukums, asociācijas. Ir arheoloģiskā tipa apģērbs, kas ir viegli nēsājams un pārveidojams. Senākos laikos neviens nepiegrieza, bija tikai taisns auduma gabals. Piemēram, ir noausts audums, kas var būt gan sega, gan – pievienojot lences, saktas, jostu – sarafāns. Klāt var piemeklēt kreklu, piemērotu jostu un lakatu. Man ļoti būtiski ir, kad tautastērps ir sakomplektēts pilnībā, piedomājot pie katras nianses. Es nešuju blūzes, bet gan kreklus, kas veido jau divus tērpus. Uzliekot tam jostu, ir viens tērps, bet, pavelkot kreklu zem sarafāna vai arheoloģiska tipa svārkiem – jau pavisam cits. Es veidoju tērpus, lai tos var variēt. Lina krekli vai kleitas tiek šūtas tikai komplektā ar kādu citu tērpa sastāvdaļu. Jostas aužu jau vairākus gadus, bet tās joprojām neatkārtojas.
Darbnīcā atrodas trīs stelles, un katrās no tām tiek austs kas cits.
– Vienās aužu pirts dvieļus, otrās – brunčus, bet trešajās šobrīd tiek austi lupatu paklājiņi. Šie paklāji ir kļuvuši ļoti pieprasīti. Īstenībā mēs ļoti daudz apģērba, kuram vairs neredzam pielietojumu, tas ir apnicis vai nolietojies, izmetam. Šis ir lielisks veids, kā samazināt atkritumu daudzumu, bet radīt ko skaistu un unikālu, veidojot dažādu krāsu salikumus un rakstus, – norāda Līga.
Viņa piedāvā jau gatavus tērpus, labprāt palīdzēs un ieteiks labāko un īsto variantu, tāpat arī piedāvā noaustus audumus, lai katra sieviete radītu savus brunčus.
– Ir pieejami dažādi audumi, gan tautiski, gan vienkārši – piemeklēt var katrai gaumei. Tāpat piedāvāju noaust savus brunčus. Tā ir pavisam cita enerģija, kas tiek ielikta audumā. Katra var izvēlēties atbilstošākās krāsas, – uzsver Līga.
Tuvojoties vasaras saulgriežiem, jau par tradīciju „Ozolkalna klētī" kļuvusi arī pirts paklāju aušana.
Turpina Līga Kuba: – Vasarā ļoti pieprasīti ir pirts paklāji. Jau šīs nedēļas nogalē pagalmā tika uzstādītas stelles, lai austu zāļu paklājus. Ļoti būtiski ir sagatavot materiālus, izžāvēt kokus, lai tie nekļūtu melni un paklājs izskatītos skaisti. Tie būs pieejami arī tirdziņā.
16.06.2020.