Kopš brīža, kad 2018. gada vasarā noslēdzās pašvaldības projekts „Cesvaines pilsmuižas staļļu jumta rekonstrukcija" un ēkai tika pabeigta jumta seguma maiņa – manēžas daļai – skārda segums, bet pamatkorpusam – māla dakstiņi, Cesvaines Tūrisma centrs „ar vienu kāju" ir bijis staļļos.
Jau tās pašas vasaras izskaņā ar Māra Apfelberga māksliniecisko skatījumu un talantu dažās telpās tika veiktas izmaiņas, lai rudens sezonā tajās varētu uzņemt ekskursantu grupas. Arī viena no tā gada Leģendu nakts aktivitātēm – kafijas degustācijas vakars – notika staļļos. Atsauksmes par ēku bija ļoti pozitīvas.
Gada izskaņā nolēmām, ka ir jāsāk aktīvāka staļļu apdzīvošana, tādēļ jau 2019. gada sākumā uzsākām pamatīgus laušanas darbus, jo, lai arī salīdzinoši nesen ēkā bija noticis kosmētiskais remonts, daļa grīdu bija izpuvušas un iebrukušas. Saprotot, ka darbu apjoms palielinās un kļūst nopietnāks, tika slēgts līgums ar būvfirmu SIA „Solart būve". Sadarbība veidojās ļoti pozitīva – mūsu vēlmes sakrita ar firmas iespējām, bet, kā jau vecās ēkās, sākās pārsteigumi. Ar katru izlauztu dēli atklājās arvien vairāk puves postījumu, tie bija sastopami arī uz sienām un pamatiem.
Nācās meklēt speciālistus – konsultējoties ar arhitektu Ainaru Markvartu, būvmākslas mantojuma restauratoru Valdi Plato, nokļuvām līdz mikrobioloģei Renātei Daukstei, kas savukārt ieteica valstī vienīgo ēku sēņu speciālisti, mikoloģi Dr. biol. Ilzi Irbi no Latvijas koksnes kvalitātes ekspertu savienības. Ekspertīzes slēdziens diemžēl apstiprināja speciālistes aizdomas par bīstamāko no ēku sēnēm – Serpulalacrymans jeb īsto mājassēni. Tautas valodā tā pazīstama kā brants, kas mūsu platuma grādos ir sastopama tikai un vienīgi ēkās, ne dabā. Šī sēne ieviešas koksnē, ja tai ir radušies piemēroti vides apstākļi – ir barības vielas (koksne), optimāla temperatūra (ap 20°C) un mitrums (30-40%). Mūsu gadījumā sēnes attīstība ēkā ir notikusi ilgstoši paaugstināta mitruma apstākļos, iespējams – sanitāro mezglu cauruļu tecēšanas vai kondensācijas dēļ. Nācās turpināt rūpīgu un kompleksu sēnes apkarošanas pasākumu kopumu. Īpaša uzmanība bija jāpievērš mitruma likvidācijai un pareiziem būvniecības pasākumiem. Daļa problēmu jau tika novērsta ar jumta remontu – ēka daudz mazāk pakļauta lietus ietekmei, jo jumts vairs netek, ir jaunas notekcaurules. Tāpat daļēji veicām pamatu hidroizolāciju, pagalma daļā nācās veikt izmaiņas grunts augstumā un ieklāt bruģi, lai nodrošinātu lietusūdens noteci prom no ēkas; darbs pie ēkas pamatu hidroizolācijas jāturpina arī šajā gadā. No ēkas tika aizvākts milzīgs daudzums koksnes, grunts un citu bojāto materiālu. Drošības dēļ bija nepieciešams aizvākt un iznīcināt ne tikai sēnes skartos materiālus, bet arī veselos; 0,5 metrus aiz pēdējām bojājumu vietām. Nācās pat nojaukt vairākas sienas, arī jauniešu centra labierīcības un daļu grīdas. Ieilgušo un sarežģīto darbu dēļ vairākkārt mainījām līgumu ar būvniekiem, jo darbu apjoms tikai palielinājās. Bija arī vairāki dīkstāves posmi, vispirms, kamēr gaidījām ekspertīzes slēdzienu, vēlāk – kad ēku nācās vēdināt, nodrošināt tās žūšanu un veikt apstrādi ar boru. Vajadzēja piesaistīt arī santehnikas un ventilācijas speciālistus no SIA „Hydra Baltic", kuri pilnībā nomainīja kanalizācijas un izveidoja ventilācijas sistēmu ēkā. Līdz grīdas betonēšanas brīdim bijām jau nonākuši 2019. gada ziemā. Labi, ka tā nebija barga un darbi varēja turpināties. Darbiem pieslēdzās arī SIA „IM Būve", skaistās koka durvis vēsturiskās ailas izmērā un veidolā izgatavoja vietējā SIA „Ozols LG" galdniecībā, vecās elektroinstalācijas demontēja un jaunas ierīkoja SIA „Eglaines", SIA „AL SignAL" veica ugunsgrēka un trauksmes signalizācijas ierīkošanu, bet betona grīdu slīpēšanu veica SIA „M.S. AQUA" prasmīgie puiši. Visvairāk uz saviem pleciem, protams, iznesa Artūrs Škute ar „Solart būve" komandu. Vēsturiskā ēka gādāja par pastāvīgām plānu maiņām, lielākiem un mazākiem pārsteigumiem, jaunas un ne vienmēr vieglas pieredzes gūšanu. Gala rezultāts ir patiešām iepriecinošs, bet prasījis tas ir daudz.
Liels paldies jāsaka arī vietējiem „resursiem". Paldies novada domes priekšsēdētājam Vilnim Špatam par atbalstu un finanšu līdzekļu rašanu apjomīgajiem darbiem! Paldies labiekārtošanas nodaļas vīriem par sava spēka un laika veltīšanu staļļiem! Kārlim Bandeniekam milzīgs paldies par brīvprātīgo darbu visa procesa garumā! Kārlis gan konsultējis par vēsturiskas ēkas atjaunošanas, restaurācijas niansēm, gan palīdzējis ar pārcelšanos un iekārtošanos, gan restaurējis vienas durvis un izveidojis vēsturisku ķieģeļu grīdas fragmentu staļļu tornīša daļā. Par traktortehnikas pakalpojumiem – izvest, aizvest, pievest – gādāja SIA „Cesvaines komunālie pakalpojumi". Paldies par sapratni jauniešu centram, kam staļļu „pārsteigumu" dēļ kārtējo reizi nācās pārcelties uz pagaidu telpām Dīķa mājā! Tagad būsim ļoti tuvi kaimiņi, jo izmaiņu rezultātā abas iestādes esam savienotas arī ar durvīm ēkas iekšpusē. Taupot līdzekļus, lietosim vienu virtuvi, īpašām vajadzībām piemēroto tualeti un kopīgu nodarbību/semināru zāli.
Kas vēl atlicis? Lielākā daļa pārcelšanās un iekārtošanās darbu ir paveikta. Strādāt varam. Inventāra papildināšana laika gaitā gan vēl būs jāveic, bet pamata bāze ir. Esam gatavas uzsākt tūrisma vasaras sezonu un lepni vērt skaistās ēkas durvis gan cesvainiešiem, gan viesiem. Laipni lūgti! Protams, ievērojot attiecīgajā brīdī valstī noteiktās prasības.
Perspektīvā pie ēkas vēl daudz darāmā. Ielas pusē jāatjauno viens vēsturiskais logs, kura vietā gadu desmitiem neveiksmīgi bijušas durvis. Pagalma pusē jāizgatavo lielākas un mazākas durvis un to butaforijas. Jāsakārto ūdens noteksistēma arkas daļā un pamatu hidroizolācija ielas pusē. Varenā manēža gaida savu triumfa brīdi; tajā uz griestiem atklātās gleznotās pārdesmit bezdelīgas ļoti alkst publikas acu skatu. Staļļu tornītis iekšpusē vēlas atbrīvoties no kaitinoši zaļās eļļas krāsas kārtas un atgūt savu sākotnējo skatu. Un tas vēl nav viss, bet sākums ir ļoti labs. Mums kopā izdosies!
Vēlreiz gribam uzsvērt, ka vēsturiskā muižas staļļu ēka ir neatņemama Cesvaines pils kompleksa sastāvdaļa. Savulaik greznākie staļļi visā Latvijā ir pelnījuši pienācīgu uzmanību. Mēs ceram, ka tie saglabās savu kultūrvēsturisko vērtību vēl vairākās paaudzēs.
Lai arī Pils ielā 4 jutāmies ļoti labi un sakām sirsnīgu paldies kultūras namam par mūsu izmitināšanu savās mājās gandrīz trīs gadu garumā, esam ļoti priecīgas par jaunajām „mājām" Pils ielā 2.
Vēl tikai kāds lūgums – ja kādam mājās neizmantots vietu aizņem bērnu šūpuļzirdziņš, mēs labprāt pārrunātu ar jums iespēju mums to uzdāvināt. Staļļiem piestāvētu zirgi…
19.05.2020.