Meteorologu prognozētais aukstums šonedēļ jau ir klāt, un naktī uz otrdienu uzsnigušo sniega kārtu var uzskatīt par maija vidum netipisku (ne)gadījumu. Sniegs ziedošajās ievās, ķiršos, bumbierēs, tulpēs, pienenēs un ābelēs, kas drīz vērs pumpurus…
– Laikam pirmo reizi dzirdu dzeguzes un lakstīgalas dziesmu, kad apkārt ir sniegs, – raksta interneta komentārā kāds iedzīvotājs. Sniegs 12. maija rītā pārsteidza Vidzemes augstienē, protams, arī Madonā – ap 7-10 cm bieza kārta. Daudzi jau sāka jokot, ka varēs doties slēpot vai velt sniegavīru, jo ziemā sniega tikpat kā nebija.
Inta Lanka no Dzelzavas pagasta "Liedeskroga", kas veic laikapstākļu vērojumu pierakstus, minēja: – Vakardien tas drausmīgais sniegs – pat līdz 15 cm – visas puķītes apskādēja, redzēs, vai atkopsies. Bet sniegs maija beigās jau ir bijis 50. gados tad, kad atnācu te dzīvot, un man bija sastādīts ap 100 šķirņu dāliju. Nesaprotami, kas dabā sagriezies, jo prīmulas uzziedēja uz Ziemassvētkiem, lazdas šogad ziedēja jau janvāra beigās.
Pagājušajās brīvdienās bija vasarīgi silts laiks, ko daudzi pavadīja, strādājot dārza darbus, pat sauļojoties un atklājot peldsezonu. Toties, iestājoties "ievziedu aukstumam", daudzi, kas jau ir iestādījuši puķes un siltummīļus augus, domā, kā tos paglābt no sala, kas var kaitēt. Sinoptiķi jau brīdinājuši, ka lielākos postījumus nedēļas vidū radīs arī salnas, kad divu metru augstumā gaisa temperatūra daudzviet noslīdēs līdz -1…-6 grādiem.
Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvils mierina, ka sniegs sniedz ekstrēmas vizuālas izjūtas, taču augiem, kas aug uz lauka, un pat ziedošajiem kokiem risks nebūs tik liels: – Sniega uzsnigšana ir pat vēlama, jo var pasargāt augus no mīnus grādu iedarbības. Šobrīd augiem apstākļus atvieglina arī tas, ka Latviju pārstaigā nokrišņu fronte, mitrinot augsni – mitra augsne spēj vairāk saistīt siltumu, mazinot aukstuma ietekmi naktīs. Prognozes mainās katru dienu, bet pašreiz tās nesola, ka būs aukstāks par -3 līdz -4°C.
Vienmēr visvairāk cieš mazie un ziedošie augi. Tikko sadīgušās kultūras ir visjutīgākās – tie var būt sīpoli, burkāni, sarkanās bietes, dilles, salāti, arī redīsi. Līdzko augiem ir parādījusies pirmā īstā lapa, aukstuma izturība strauji pieaug. Otra riska grupa ir augļu dārzos ziedoši augi. Te atkal būtiska loma būs dārza novietojumam. Paaugstināts risks būs dārzos, kuri atrodas nepiemērotās reljefa vietās – nogāžu lejasdaļā, ieplakās, vietās, kas nav pasargātas ar vējlaužu joslām.
Savukārt no kultūrām vairāk vietumis var ciest augļu koki – mājas plūmes, bumbieres, sausserži, skābie ķirši, dažviet – saldie ķirši, jāņogas un upenes, šur tur – ābeles. Visbeidzot risks pastāv siltumnīcās sastādītajiem augiem, kur daudzi dārzkopji ir paspējuši izstādīt tomātus, gurķus. Lai pasargātu augus, var izmantot papildu segumus kā siltumnīcās, tā uz lauka. Siltumnīcās var novietot sveces, siltus priekšmetus, ūdeni, kartupeļiem var apraust lakstus. Noderēs dūmu aizsegs ar dūmu svecēm, salmu dedzināšana augļu dārzos.
13.05.2020.