Tā saka madoniete Ruta Kozlovska, kas senioru sporta sacensībās savā vecuma grupā izvēlas skrējiena distanci, bet treniņu dienās noskrien 5 līdz 10 km.
Aktīvam cilvēkam nav viegli pavadīt šo sporta pasākumu atcelšanas laiku – norobežojoties, sportojot individuāli.
To atzīst arī Ruta Kozlovska, kas piedalās Latvijas Sporta veterānu savienības (LSVS) aktivitātēs, pārstāvot Madonas novadu un arī Latviju.
Šā gada sākumā, 25. janvārī, Ruta Kozlovska kopā ar Madonas un Varakļānu novada sportistēm piedalījās 8. atklātajā Baltijas čempionātā vieglatlētikā vecmeistariem telpās un 1. starptautiskajā komandu turnīrā "Minsk Masters Cup". Mājās tika pārvesta zelta medaļa 3000 m skrējienā un sudraba medaļa 800 m skrējienā savā vecuma grupā.
Pēc LSVS 57. sporta spēļu ziemas čempionāta vieglatlētikā, kas notika 29. februārī, Ruta kopā ar komandas biedriem gatavojās braucienam uz Eiropas čempionātu sporta veterāniem vieglatlētikā Portugālē, bet koronavīrusa pandēmijas dēļ šis pasākums tika pārcelts uz nākamo gadu.
Mūsu sarunā atklājas, ka lielāka interese sportot ir parādījusies tikai beidzamajos gados, nokļūstot sporta senioru uzmundrinošajā sabiedrībā.
– Vidusskolas laikā patika slēpot, taču ar vieglatlētiku biju uz "jūs". Atceros, krosā atskrēju pat viena no beidzamajām, jo nepratu pareizi sadalīt spēkus. Sporta skolotāji – Laimonis Saulītis, Ruta Ziņģīte – visus nostādīja, deva startu un vajadzēja skriet, bet pietrūka elpas, sāka sāpēt sāns. Laikam toreiz kross atsita vēlēšanos skriet. Ilgi neko nedarīju, pēc tam pamēģināju jogas vingrojumus, izvēlējos tos, kas manai veselībai ir vajadzīgi. Vingroju, bet par skriešanu pat nedomāju, taču, pateicoties Dacei Saulītei, 2011. gadā piedalījos braucienā uz Itāliju, kur notika Eiropas sporta veterānu sacensības vieglatlētikā. Noskatījos, kā cilvēki gados plus 30 un vairāk grādu karstumā spēj nosoļot distanci – 10 km. Visu cieņu! Pēc tam nodomāju – kāpēc gan lai arī es nevarētu 3 km nosoļot. Sāku trenēties, un Daci varu uzskatīt par savu skolotāju skriešanā. Viņa mani pamācīja, kā pareizi elpot, kā sadalīt spēkus. Pirmās sacensības, kur piedalījos, bija LSVS sporta spēles, kas notika Rīgā 2012. gadā vieglatlētikas manēžā. Toreiz pārstāvēju Madonu divās disciplīnās – soļošanā un arī skriešanā, bet sapratu, ka soļot man īsti nepatīk. Pēc tam pirmo reizi noskrēju 5 km "Rīgas maratonā", finišā atzīstot, ka spēka pietiktu un varētu arī vairāk, un tā sāku skriet 10 km. Pamazām, pamazām trenējoties sajutu, ka varu savus resursus likt lietā, sevi pierādīt, atbalstīt Madonas novada senioru komandu sacensībās. Arī pašai jau izveidojusies pozitīva atkarība. Esmu atsākusi individuālos treniņus gan pa Madonas apvedceļu, gan apkārt Rāceņu ezeram. Ziemā, aukstumā, āra skriešanu nepraktizēju, tad labāk ir trenēties iekštelpās, – atklāj Ruta Kozlovska.
Rutu ikdienā var sastapt Madonas novada bibliotēkas bērnu literatūras nodaļā. Strādājot bibliotēkā kopš 1978. gada, pirmā prakse gūta grāmatu apstrādē. Taču bērnu literatūras nodaļā patīk darbs ar bērniem, jo pašai ir četri mazbērni vecumā no 1,5 līdz 18 gadiem. Kad brauc ciemos, Ruta vienmēr aizved pa grāmatiņai, ko kopā izlasīt. Arī pašai vaļasprieks ir grāmatu lasīšana.
Pēc sēdoša darba pie datora viņa novērtē, ka izkustēšanās nāk tikai par labu. – Paskrienu vai eju ātrā solī un jūtos mundra. Tiem, kas var skriet, iesaku to darīt, kaut vai biežāk iziet pastaigās svaigā gaisā. Protams, vajadzīgs gribasspēks, lai izietu no siltas mājas, dīvāna komforta un dotos skrējienā. Nedēļā arī man ir dienas, kad neskrienu. Toties zinu, ka manai veselībai kustības ir vajadzīgas. Ideāli, ka apkārt Madonai ir trotuārs, kur sastopu vairākus aktīvus skrējējus, – novērojumos dalās Ruta.
Vēl viņa uzsver pozitīvās domāšanas treniņus, un arī sportā ir jādomā ar galvu: – Jācer, ka "Covid-19" vīrusa izplatība tiks ierobežota, ka atsāksies kolektīvās sporta aktivitātes, kaut gan šajā gadā, šķiet, visi pasākumi ir atcelti, gads būs jānoraksta zaudējumos.
06.05.2020.