Cesvaine ziemā
Baltie loki Madonas parkā
Meža taka Madonas apkārtnē
Cesvaines pils
Madonas novada ezeri un lauki
Reklāma — × 150 px

4. maijs pirms 30 gadiem un šogad

LAIMDOTA IVANOVA

Autors • 28.04.2020.

4. maijs pirms 30 gadiem un šogad
Burtu lielums

Ir pagājuši 30 gadi, kopš 1990. gada 4. maijā Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma Deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu". No 201 deputāta PAR nobalsoja 138.

Toreiz/1990. gads
Trešās atmodas gados laiks, šķiet, ritēja paātrināti. Izņēmums nebija arī 1990. gads, kas aizsākās ar virkni jaunumu. 27. janvārī iznāca pirmais "Madonas Atmodas" numurs bez cenzūras. Ar 15. februāra Latvijas PSR Augstākās Padomes "Deklarāciju jautājumā par Latvijas valstisko neatkarību" par valsts oficiāliem simboliem tika atzīti Latvijas ģerbonis, sarkanbaltsarkanais karogs un himna "Dievs, svētī Latviju!". Augstākās Padomes vēlēšanās 18. martā bija būtiski, lai pārsvaru gūtu uz Latvijas neatkarību orientētie deputātu kandidāti. 26. februārī Latvijas Tautas frontes Madonas nodaļas valdes sēdē nolēma ieteikt atbalstīt šādus deputātu kandidātus: Eduardu Berklavu (Madonas vēlēšanu apgabals), Jāni Gavaru (Cesvaines vēlēšanu apgabals), Valdi Šteinu (Ērgļu vēlēšanu apgabals), Ignatu Ķemzānu un Pēteri Krūgaļaužu (Varakļānu vēlēšanu apgabals). Vēlēšanās Latvijas Tautas frontes un neatkarības atbalstītāji ieguva mandātu vairākumu no 201 deputāta vietas.

"Nekaunos teikt, ka esmu latvietis"
1990. gada 3. maijā sākās Latvijas PSR jaunievēlētās Augstākās Padomes 1. sesija. No ievēlētā 201 deputāta 131 bija LTF frakcijas deputāts. Par AP priekšsēdētāju ievēlēja Anatoliju Gorbunovu, par pirmo vietnieku – Daini Īvānu. No Daiņa Īvāna runas 3. maijā: „Es domāju par Latvijas neatkarību arī tādēļ, ka esmu latvietis, un es nekaunos teikt, ka esmu latvietis, jo tas nav ne mans nopelns, ne arī mana vaina. Un mani ārkārtīgi uztrauc manas tautas liktenis pēc gadu desmita, ja Latvijā turpināsies tāda pati saimnieciskā dzīve un politiskā dzīve, kāda tā ir bijusi līdz šim. Mani uztrauc, ka 38 procenti manu tautiešu dzīvo apvidos, kur viņi ir mazākumā. Tā ir tautas traģēdija. Mani uztrauc tas, ka pagājušajā gadā latviešu dabiskais pieaugums no kopējā Latvijas iedzīvotāju pieauguma ir tikai 16 procenti. Tātad pat pilnīgas neatkarības gadījumā, pat regulējot citu valstu pilsoņu ieplūšanu Latvijā ar imigrācijas likumu, latviešu skaits tuvākajos gados nemitīgi un strauji samazināsies, bet tā ir tautas nāve, un mirt negrib neviena tauta".
4. maijā pulksten 19.20 ar 138 balsīm PAR pieņēma vienu no Latvijas vēsturē svarīgākajiem dokumentiem – Deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu". PAR balsoja arī novadnieki Pēteris Krūgaļaužs un Dainis Īvāns. Sākās pāreja uz valstiskās neatkarības atjaunošanu.

Tagad/2020. gada 4. maijs
Arī šopavasar laiks rit atšķirīgi no ierastajiem ritmiem. Par nozīmīgiem Trešās atmodas laika notikumiem Madonas muzeja speciālisti informē un atgādina laikrakstā "Stars", "Madonas Novada Vēstnesis", kā arī muzeja mājaslapā un sociālajos tīklos. Tās nav plašas pētniecisko darbu publikācijas, bet gan aktualitātes, vēsturisku notikumu atgādinājumi, iepazīstināšana ar novadniekiem jubilāriem u. tml. 4. maijs paies ārkārtējās situācijas laikā. Arī Madonas muzeja izstāde "Ceļā uz 1990. gada 4. maiju" šobrīd ir nepabeigta datorsalikumā, bet galu galā būtiski ir ievērot valstī noteiktos ierobežojumus.

Informācija jāmeklē interneta vidē
Ja nenotiek pasākumi, tikšanās, izstāžu atklāšana un citas svētku aktivitātes, tas nebūt nenozīmē, ka nevaram interesēties, meklēt informāciju par šo laiku un to arī atrast. Nenotika arī aprīļa beigās plānotā Neatkarības deklarācijas 30. gadadienai veltītā konference, kurā bija paredzēts arī Daiņa Īvāna referāts. Sekojiet līdzi Madonas muzeja informācijai mājaslapā, sociālajos tīklos, būs iespēja noklausīties nelielu viņa uzrunu, kā arī apskatīt daļu no muzeja izstādes "Ceļā uz 1990. gada 4. maiju". Internetā ir pieejami arī promocijas darbi, piemēram, var izlasīt Vidzemes augstskolas rektora Gata Krūmiņa darbu "Agrārā reforma Latvijā. 1988.-1996.". Kaut vai tādēļ, ka tas vēsta par laiku, ko tautā sauc par Breša zemnieku laiku, un viena no pirmajām vietām, kur pēc 1989. gadā pieņemtā likuma "Par zemnieku saimniecībām Latvijas PSR" sāka piešķirt zemi, bija Liezēres pagastā. Cerams, ka visiem izdosies atrast, radīt svētku izjūtu savā mikrokosmosā.


29.04.2020.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px