Tas, kas pašreiz notiek ar attālināto mācīšanos, ir zināmā mērā milzīgs pedagoģiskais eksperiments.
Tikai dažiem pedagogiem bijusi attālinātās mācīšanas pieredze, lielākā daļa skolotāju tam nebija sagatavoti ne emocionāli, ne metodiski. Tieši tādēļ veidi, kā katrs skolotājs pašreiz strādā attālināti, atšķiras.
Laiks, kad spiestā kārtā ikvienam pedagogam jāspēj ātri mācīties, kā praksē lietot dažādus komunikācijas kanālus un tehnoloģijas, kā nodrošināt mācību satura apguvi, neatrodoties klātienē tiešā mijiedarbībā ar bērniem, ir apliecinājums tam, ka skolotājam mūsdienās vairs nepietiek tikai ar reiz iegūtu skolotāja kvalifikāciju. Taču joprojām pedagogiem maģistra līmeņa izglītība, kur pedagogi var attīstīt šīs kompetences, Latvijā nav obligāta. Tas lielā mērā atšķiras no prakses Igaunijā un Somijā, kur pedagogam maģistra grāds ir obligāts.
Latvijas Universitāte sadarbībā ar trim citām Latvijas augstskolām izstrādājusi un piedāvā jaunu maģistra programmu „Izglītības zinātnes", kas ļaus pedagogiem īsā laikā apgūt tos mūsdienīgās atziņās un teorijā balstītus studiju kursus, kuri pedagogam būs vērtīgi ikdienas darbā. Satura ziņā pirmo reizi Latvijā skolotājiem šai studiju programmā ir iespēja specializēties četros virzienos, kas atbilst šābrīža izglītības aktualitātēm un profesionālās izglītības vajadzībām. Pedagogi varēs specializēties jomās: „Dažādība un iekļaušanās izglītībā", „Mācīšana un mācīšanās lietpratībai", „Cilvēka uzvedība un izglītība" un „Izglītības vadība".
29.04.2020.