Pagājušā gada 4. maija rīts – ļoti auksts, ar skarbu vēju, lietu. Tas, ka varētu notikt Baltā galdauta svētki pagalmā – gandrīz nereāli. Bet ar šo ideju dzīvojām labu laiku – jau februārī, martā, aprīlī, gatavojāmies.
Ap pulksten četrpadsmitiem lietus nav, vējš nedaudz pierimis, un viss var notikt. Tas nekas, ka auksts. Protams, tādos laika apstākļos daudzi negribēja nomainīt silto palikšanu dzīvoklī.
Raiņa ielas māju (Nr. 18a, 19b, 21a, 23, 23a) kvartāla pagalmā „ierodas" galds, tiek uzcelta nojumīte virs galda, baltie galdauti nomaina viens otru, jo jāatrod piemērotākais. Tikai soli „neatbrauc", laikam nenoticēja, ka svētki notiks. Bet mēs kopējām stiprās tautasdziesmas – gan ko izdalīt svētku dalībniekiem, gan ko dziedāt. Sazinoties ar māju pārvaldniekiem, bija lūgums uzzināt vairāk par saviem ļaudīm, kas tepat blakus, ko satiekam ikdienā, bet neesam pazīstami. Katrā mājā ir cienījami darba darītāji, kas pelnījuši kādu labu vārdu, vai „apaļi" jubilāri, kuri būtu jāizgodā.
Vai nostrādāt 50 gadu par ķirurgu-traumatologu nav slavējami? Mēs vēlējāmies izgodāt ārsti Sarmu Kalniņu, bet viņa nevarēja ierasties uz svētkiem –
nosūtījām ziedus uz mājām.
Apciemojām simtgadnieku Kārli Dumbrāju (kas nu jau aizsaulē), jo viņš arī dzīvoja Raiņa ielas kvartālā.
Bet mūsu vidū vēl daudzi izcili mediķi, skolotāji, kultūras darbinieki un citu nozaru speciālisti, ar kuriem varam lepoties.
Bet tagad visu pēc kārtas. Svētkus atklājām ar vijoles spēli, uzstājās Amanda Randere. Par Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu, par notikumiem pirms 29 gadiem runāja vēstures skolotājs Jānis Vocišs. Ļoti emocionāli atkal bija dzirdēt par izšķirošo balsojumu parlamentā 1990. gada 4. maijā.
Skandējām stiprās tautasdziesmas. Bijām lepni paziņot, ka blakus mums dzīvo vairāku grāmatu autors, habilitētais juridisko zinātņu doktors, kuram piešķirts goda nosaukums – RSU Emeritus Professor Osvalds Joksts. Šogad paiet 50 gadu, kopš viņš strādājis Madonā.
Visus iepriecināja mūziķi Intars Zommers un Sandris Sproģis. Jāpateicas Ķirsonu un Randeru ģimenēm par lielo atbalstu gan svētku organizēšanā, gan norisē.
Lielu paldies ir pelnījis mājas pārvaldnieks Gvido Čerbakovs, kā arī mani palīgi Kaiva Veita un Edīte Golovina.
Kad izskanēja minēto mūziķu nelielais koncerts, stafeti pārņēma akordeons – Anita Prižavoite. Un visu klātesošo garastāvoklis bija ļoti jautrs, ar vēlējumu – svinēsim arī nākamajā gadā!
Ir pienācis nākamais gads. Diemžēl šogad balto galdautu klāsim ierobežotā cilvēku lokā – tikai savējo, ģimenes pulkā. Šos svētkus varam atzīmēt gan ar atmiņu stāstījumiem, gan ar pašu izceptu pīrāgu, gan uzklājot uz galda vecmāmiņas austu balto galdautu, gan klausoties televīzijas raidījumus par 4. maija notikumiem.
29.04.2020.