Kopš pagājušā gada novembra vidus SIA „Madonas siltums" valdes locekļa pienākumus pilda IVARS GRANDĀNS. Tuvojoties apkures sezonas izskaņai, aicinājām pašvaldības uzņēmuma vadītāju uz sarunu attālināti.
– Izskatās, ka apkures sezona šopavasar būs ilgāka nekā citus gadus. Laikapstākļi ir mainīgi, sinoptiķi prognozē, ka temperatūra aprīlī būs zemāka par normu, un sola arī mīnusus. Droši vien visu aprīli un arī maija sākumā vēl kurināsim, bet tas, kad beigt apkures sezonu, gan ir pašu klientu ziņā. Siltumu jau varam atslēgt jebkurā brīdī, bet, uzstādot attiecīgu režīmu, to iespējams nodrošināt kaut vai līdz nākamās apkures sezonas sākumam.
– Valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā daudzi uzņēmumi ir pārtraukuši darbu, daudzviet iedzīvotāji nevar saņemt pakalpojumus klātienē. Kā noteiktie piesardzības pasākumi ir ietekmējuši SIA „Madonas siltums" darbu?
– Ievērojot visus ieteikumus, uzņēmums turpina darbu. Protams, arī mēs iedzīvotājiem nesniedzam pakalpojumus klātienē, tos var saņemt attālināti, tāpat apmaksāt rēķinus, izmantojot internetbanku. Bet kurinātāji katlumājās strādā, arī speciālisti turpina veikt pienākumus savā darbavietā.
Dzīve jau nav apstājusies, uzņēmums turpina saņemt vēstules, daudzi zvana, un speciālisti sniedz skaidrojumus, atbildes uz uzdotajiem jautājumiem.
Katram ir savs kabinets, klātienē nevienam nav jātiekas, tā ka visus riskus esam izvērtējuši. Arī dezinfekcijas līdzekļi ir pieejami. Katrā ziņā valstī noteiktos piesardzības pasākumus ir iespējams ievērot, strādājot arī savā darbavietā. Veikt darba pienākumus attālināti mājās daļai, piemēram, grāmatvežiem, būtu apgrūtinoši.
– Vai ierobežojumi saistībā ar „Covid-19" ir jau atsaukušies uz finanšu plūsmu? Vieni no apzinīgākajiem uzņēmuma klientiem – pensionāri – līdz šim saņemtos rēķinus par apkuri apmaksāja Namsaimnieka kasē, kas ārkārtējās situācijas laikā ir slēgta.
– Martā daļa paspēja samaksāt arī skaidrā naudā, viss vēl aizgāja, kā saka, pēc inerces. Skaidrība par to, vai noteikto ierobežojumu dēļ uzņēmumam palielinājušies parādi par siltumu, būs jūnijā, kad apkures sezona būs noslēgusies. Pensionāri tik tiešām ir ļoti apzinīgi mūsu uzņēmuma klienti, kā saņem pensiju, tā steidz nomaksāt visus rēķinus, nevienam negrib palikt parādā. Tā kā samaksāt Namsaimnieka kasē varēs tikai pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas, tie, kas negrib iekrāt parādus, to var izdarīt veikala „Maxima " kasēs. Tiesa, ir jāsamaksā papildu komisijas nauda 50 centu apmērā. Summa it kā nav liela, bet, ņemot vērā, ka tā jāmaksā par katru rēķinu, kopā tomēr pāris eiro sanāk. Daudziem tā ir pietiekami liela summa. Taču iedzīvotāji, arī atliekot maksājumu, var nesatraukties – līdz ārkārtējās situācijas atcelšanai soda nauda un kavējuma procenti par kārtējiem rēķiniem netiks rēķināti.
– Kāda kopumā ir bijusi šī apkures sezona?
– Kopumā tā noritējusi bez īpašām problēmām. Jaudas pietiek, arī kurināmais sagādāts pietiekamā daudzumā, vēl jau viss nav nokurināts. Apjoms gan ir nedaudz samazinājies. Neierasti silts šogad bija janvāris, līdz ar to saruka arī siltuma patēriņš. Toties aprīlis beidzamajos gados ir salīdzinoši vēss. Jau aizmirsies, ka apkure kādreiz visos objektos tika atslēgta 15. aprīlī. Nereti tā ilgst vismaz līdz aprīļa beigām, bet pagājušajā gadā masveidā no siltuma iedzīvotāji atteicās maija pirmajos datumos. Arī šogad pagaidām siltums ir atslēgts tikai dažos objektos. Pirmie atteicās Madonas patērētāju biedrība ēkā Poruka ielā 1, kur telpām patlaban tiek meklēti jauni nomnieki.
– „Stara" lasītāji šajā apkures sezonā tradicionāli varēja iepazīties ar siltumenerģijas samaksu dzīvojamajās ēkās. Nedaudz pārsteidza, ka viena kvadrātmetra apsilde pagastos izmaksā daudz dārgāk nekā Madonā.
– Viss jau ir atkarīgs no siltuma patēriņa katrā mājā, veiktajiem energoefektivitātes pasākumiem, novēršot siltuma zudumus dzīvojamajās ēkās. Pagastos daudzus gadus daudzdzīvokļu mājas netika apsaimniekotas, tajās tikpat kā nekas netika darīts. Beidzamajā laikā situācija ir mainījusies, daudzviet iedzīvotāji arī laukos ir sapratuši, ka mājas, līdzīgi kā Madonas pilsētā, ir jāapsaimnieko, jāveido uzkrājumi, tāpēc dibina biedrības vai izvēlas piedāvātos apsaimniekošanas pakalpojumus.
Pie tam dažos pagastos viena kvadrātmetra apsilde izmaksā vairāk nekā Madonā pat tur, kur siltumenerģijas realizācijas tarifs ir mazāks nekā Madonā. Dzelzavas pagastā tas ir 42,43, Liezēres pagastā – 42,60, Aronas pagastā – 48,81 eiro par megavatstundu (bez PVN); savukārt Madonas pilsētā, Barkavas pagastā un Sarkaņu pagastā – 50,68 eiro par megavatstundu (bez PVN).
Lai par siltumu maksātu mazāk, iedzīvotājiem ir jādomā par daudzdzīvokļu māju sakārtošanu.
– Kā ar izmaksām Barkavas pagastā? Domes sēdē, pieņemot lēmumu par līdzšinējā tarifa samazināšanu un tā pielīdzināšanu Madonas pilsētai, izskanēja bažas, ka tas varētu radīt zaudējumus uzņēmumam, ņemot vērā lielos ieguldījumus Barkavas katlumājas rekonstrukcijā.
– Aprēķini, samazinot apkures tarifu Barkavā un pielīdzinot to tarifam Madonas pilsētā, ir bijuši diezgan precīzi. Maksa par kvadrātmetra apsildi atbilst reālajām izmaksām.
Patlaban uzņēmumā tiek izstrādāts jauns vienots tarifa projekts visā SIA „Madonas siltums" apkalpes zonā. Tas būs tikai taisnīgi, ja tarifs būs vienāds, jo kāpēc gan klientiem Madonas pilsētā, Barkavas vai Sarkaņu pagastā par megavatstundu būtu jāmaksā vairāk nekā Dzelzavā, Kusā, Liezērē un Ozolos. Arī šajos pagastos, veicot katlumāju rekonstrukciju un sakārtojot siltumsaimniecību, ir ieguldīti lieli līdzekļi. Turklāt Madonas pilsētā klientu ir visvairāk un arī siltuma patēriņš ir vislielākais, tātad kapitālieguldījumi ātrāk atmaksājas. Arī Barkavā siltumpatēriņš ir lielāks, bet, neraugoties uz to, siltumenerģijas realizācijas tarifs joprojām ir lielāks, nekā, piemēram, Dzelzavas pagastā.
– Izstrādājot jauno tarifa projektu, kāda ir prognoze – vai tas salīdzinājumā ar spēkā esošo tarifu Madonas pilsētā palielināsies vai varbūt piepildīsies cerības, ka tas varētu nedaudz samazināties?
– Pagaidām aprēķini rāda, ka tas varētu nedaudz samazināties Madonas pilsētā un citviet, kur tas ir 50,68 eiro par megavatstundu, katrā ziņā tas noteikti nebūs lielāks. Taču Dzelzavas, Liezēres un Aronas pagastā tas palielināsies. Jaunais tarifs orientējoši varētu stāties spēkā nākamajā apkures sezonā.
Pirms tarifa projekta iesniegšanas regulatoram ar mūsu veiktajiem aprēķiniem iepazīstināsim arī Madonas novada domes deputātus. SIA „Madonas siltums" siltumenerģijas realizācijas tarifu nav mainījusi kopš 2008. gada. Par to jau gadus piecus tiek runāts, līdz ar to arī iedzīvotājiem tas nebūs pārsteigums, bet sanāksmes, skaidrojot izstrādāto tarifa projektu, rīkosim arī pagastos (ja to atļaus noteikumi), kad pamatosim tajā iekļautās izmaksas.
– Cik gadu jau strādājat „Madonas siltumā"? Kas mainījies, uzņemoties uzņēmuma vadītāja pienākumus?
– Jaunie pienākumi, protams, uzliek lielāku atbildību. Kolektīvu gan esmu labi iepazinis, jo strādāt uz „Madonas siltumu" atnācu 2003. gadā, kad šādu piedāvājumu izteica toreizējais uzņēmuma vadītājs Fjodors Jakovļevs.
Pirms tam strādāju Bērzaunes komunālajā uzņēmumā, bet par manu pirmo darbavietu pēc Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas beigšanas kļuva „Lauktehnika". Pēc specialitātes esmu inženieris mehāniķis.
Taču šajos gados daudz kas ir mainījies, tāpēc visu laiku ir arī jāapgūst jaunas zināšanas un iemaņas.
– Beidzamajos gados „Madonas siltums" ir intensīvi strādājis, lai Madonas novadā realizētu vairākus nozīmīgus projektus. Vai ir vēl kāds sapnis, kāds projekts, ko tuvākajā laikā iecerēts īstenot?
– No 2018. līdz 2021. gadam uzņēmums realizē septiņus Kohēzijas fonda līdzfinansētus projektus Madonas novadā.
Pirms diviem gadiem izbūvējām siltumtīklu posmu, savienojot apdzīvotās vietas „Dzelzava" un „Aizpurve", kā arī rekonstruējām katlumāju Dzelzavā. 2019. gadā, paaugstinot energoefektivitāti, rekonstruējām trīs katlumājas – Liezēres pagasta Ozolu ciemā, Barkavas pagasta Barkavas ciemā un Aronas pagasta Kusas ciemā. Trīsdesmit gadu vecie katli, kuri sen savu laiku bija nokalpojuši un jebkurā brīdī varēja pārstāt darboties, tika nomainīti ar jauniem, moderniem Lietuvā ražotiem UAB „Kalvis" katliem, kuriem ir automātiskā vadības sistēma.
Tāpat īstenojām projektu „Siltumtīklu izbūve Madonā". Šo objektu ekspluatācijā nodevām šāgada 2. janvārī. Pilsētas centralizētajai siltumapgādes sistēmai tika pieslēgti 34 jauni objekti, galvenokārt Valmieras, Liepājas, Ziedu, Ievu, Lazdu, Strazdu un Dumpu ielā, izbūvējot siltumtrases 2405,57 m garumā, kā arī katrā ēkā iebūvējot siltummezglu. Šis projekts izraisīja lielu interesi arī iedzīvotājos citās privātmājās. Esam saņēmuši ap 100 iesniegumu, kuros izteikta vēlme pieslēgties centralizētajai siltumapgādes sistēmai. Pagaidām to varam nodrošināt tikai par pašu iedzīvotāju līdzekļiem vai ir jāgaida, kad ES nākamajā plānošanas periodā paredzēs finansējumu šādam mērķim un tiks rīkoti jauni uzsaukumi.
2020. un 2021. gadā mēs esam iecerējuši realizēt beidzamo no septiņiem KF līdzfinansētajiem projektiem – „Esošās katlumājas Madonā efektivitātes paaugstināšana". Katlumājā Cesvaines ielā 24 ir jānomaina divi vecie 2002. gadā uzstādītie „Orion" katli ar diviem jauniem, moderniem katliem ar kopējo jaudu 6 MW.
Esam izsludinājuši iepirkumu, skatīsimies, kāda cena tiks piedāvāta. Ja tā būs pārāk liela, iespējams, no šīs ieceres vismaz pagaidām atteiksimies.
24.04.2020.