Kultūra ir viena no jomām, kuru krīze skar vistiešāk. Lai gan šobrīd par sevi jācīnās ikvienai nozarei, jāiestājas par tās darbiniekiem, kultūras nozare ir strukturēta arī ar rīkojumu, ka līdz noteiktam laikam vīrusa „Covid-19" pandēmijas dēļ nekādā veidā nekas publisks nedrīkst notikt.
– Strādāju attālināti, cik jau tas ir iespējams kaut ko reāli padarīt, – laikraksta uzrunāts, atklāj Madonas kultūras nama direktora vietnieks un kinoteātra „Vidzeme" vadītājs Aigars Noviks. – Ar kino jomu ir tā, ka tajā neko būtisku šai periodā paveikt nevar.
Ar skatītājiem sazinās attālināti
– Komunicēju ar skatītājiem sociālajos tīklos, konkrēti – facebook, – turpina Aigars. – Pārskatu rakstus par kino, kādas par šo nozari ir prognozes, un dalos izlasītajā ar skatītājiem. Pagaidām nekādu konkrētu datumu par kinoseansu atsākšanos nav. Ja viss būtu noticis „pa vecam", kā jānotiek, 21. aprīlī pirmizrādi piedzīvotu režisora Jevgeņija Paškeviča spēlfilma „Ko zina klusā Gerda". Tomēr ārkārtējās situācijas dēļ skatītāji filmu, kuras operators ir Andrejs Rudzāts, redzēs tikai septembrī.
Kino no automašīnas loga?
Uz jautājumu, ko kinoteātra „Vidzeme" vadītājs domā par kino no automašīnas loga, proti, lai gan „Covid-19" krīzes dēļ noteikti pulcēšanās ierobežojumi arī Lietuvā, kaimiņvalstī kino un mūzikas cienītāji tiek aicināti uz filmu seansiem un koncertiem, ko var vērot pa automobiļa logu. Uz lielā ekrāna filmas Viļņā var skatīt vienlaikus no 180 automobiļiem, skaņai sekojot līdzi pa radio.
– Jā, tādas tendences pasaulē ir, arī Latvijā par to runā, – piekrīt Aigars. – Madonā tas drīzāk varētu būt sociāls projekts, uz kuru cilvēkiem pulcēties kā interesantu notikumu ārpus rāmjiem. Taču vēl jāpapēta, kā to īstenot, kaut saprotu, ka Madonā kādreiz kas līdzīgs ir bijis. Iespējams, Saieta laukumā uz vides monitora lielā ekrāna arī iespējams ko tādu parādīt, tikai vispirms tas tehniski jāatrisina. Šobrīd mana doma ir nogaidīt līdz 12. maijam un tad skatīties, kā varam strādāt, kādi būs atvieglojumi tagadējiem ierobežojumiem.
Fotoizstāde kinoteātra skatlogos
Vaicāts par saziņu ar kolēģiem, Aigars atklāj šī perioda nianses: – Ik pa laikam satiekamies, sazvanāmies un runājam par risinājumiem kultūras jomā. Saistībā ar kinoteātri notiek saziņa ar filmas „Dvēseļu putenis" producentiem. Viņi var piedāvāt fotoizstādi par filmas tapšanu, kur piemeklētu mūsu pilsētai pietuvināto cilvēku ieguldījumu filmas tapšanā. Fotoizstādi gribu izvietot kinoteātra „Vidzeme" lielajos skatlogos, lai garāmgājēji, īpaši nepulcējoties, pamazām var iepazīties. Tas būtu atgādinājums par kino un brīvprātīgajiem, kuri piedalījās filmas tapšanā. Protams, ir iespēja filmas šobrīd skatīties mājās, tiešsaistē.
Iespēja tiešsaistē skatīties izcilu kino
Brīvajā laikā kinoteātra „Vidzeme" vadītājs pats skatās „Kino Bize" piedāvāto materiālu. – Kinoteātris „Kino Bize" no aprīļa sākuma savā mājaslapā piedāvā skatīties pēdējos gados starptautiskajos kinofestivālos apbalvotās filmas un kino klasiku, – komentē Aigars Noviks. – Izvēloties filmas skatīties „Kino Bize" mājas kino lapā, skatītājiem ir iespēja baudīt patiešām mākslinieciski augstvērtīgus darbus. Jau noskatījos Jana Komasa „Oskaram" nominēto filmu „Corpus Christi", ko bija paredzēts izrādīt arī Madonā. Ļoti, ļoti laba filma, visiem iesaku! Arī iepriekš filmas, ko no „Kino Bize" esam ņēmuši izrādīšanai Madonā, vienmēr bijušas augstvērtīgas, piemēram, Libānas režisores Nadīnes Labaki kinolente „Kapernauma", kas nebija izklaides žanrs, bet lika aizdomāties par eksistenciālām lietām.
Studijas notiek attālināti
Tā kā Aigars Liepājas Universitātē studē programmas „Kultūras vadība" 4. kursā, vaicāju arī par šo viņa dzīves jomu.
– Studijas notiek attālināti, esmu finiša taisnē, ir daudz darba – rakstu referātus, turpinu pirmsdiploma praksi, izlaidums būs 2021. gada janvārī, – informē Liepājas Universitātes students. – Arī ikdienišķajos apstākļos, kad uz nedēļu devāmies klātienes studiju nodarbībās, Liepājā prezentējām uzdotos darbus, ko bijām sagatavojuši mājās. Tur ieguvām jaunu informāciju un uzdevumus un atkal darbojāmies mājās. Šobrīd nav notikusi viena sesija, pasniedzēji atsūtīja nepieciešamos materiālus, studējām paši bez īpašiem palīglīdzekļiem klātienē. Tā kā esmu konservatīvs un nedaudz vecmodīgs cilvēks, man patīk, ja rokās ir grāmata, ja varu ar pirkstu vilkt līdzi tekstam un to lasīt. Pašlaik diemžēl nākas pārslēgties uz interneta vidi, avotus meklēt un studēt ekrānā. Tas man ir neliels izaicinājums.
Noslēguma darba tēma
Izpētes darbam Aigars Liepājas Universitātē pieteicis tēmu „Madonas kultūras nama attīstības plāns". – To vēlējos sasaistīt ar novērojumu, ka daudzi cilvēki tā vietā, lai atsauktos piedāvājumam mūsu pilsētā, izvēlas doties uz koncertiem Rēzeknē, koncertzālē „Gors", vai Vidzemes koncertzālē Cēsīs un baudīt augstvērtīgu mākslu tur, – vēsta kultūras jomas pārstāvis. – Madona ģeogrāfiski atrodas abām nosauktajām pilsētām pa vidu, un ir ērti tās apmeklēt. Man bija ideja darba kontekstā papētīt, vai tas ietekmē Madonas kultūras nama apmeklējumu, taču noslēguma darba vadītājs apgaismoja, ka fakts, ja pierādīšu, ka tāpēc ir krities apmeklējums pasākumiem Madonā, neko daudz nedos. Tāpēc mans uzdevums ir domāt par to, kā prezentēt mūsu pašu īpašos stāstus un piedāvājumus, ko esam spējīgi attīstīt tepat Madonas kultūras namā.
Arī teātra joma ir transformējusies
Pēdējos gados Aigaru esam iepazinuši arī kā vienu no Madonas Tautas teātra vadošajiem aktieriem, tāpēc jautāju, kas notiek vai nenotiek šai žanrā.
– Šobrīd Aijas Špures vadībā kultūras namā strādājam pie 4. maija tradicionālā pasākuma „Madona laiku lokos", – vēsta viņš. – Teātra kolektīva pārstāvji ir iesaistīti tekstu lasīšanā. Gatavojamies nevis paveikto raidīt tiešsaistē, bet nofilmēt sižetus un tos samontēt, lai rezultātu varētu likt YouTube Madonas kanālā. Gan jau, kad nāks tuvāk, reklamēsim, kur vēl izveidotais materiāls būs skatāms. Šobrīd darbs ir tikai iesācies, materiālu filmēs Aleksandrs Ezeriņš. Būs intervijas, dokumentāla rakstura iestarpinājumi, tekstu lasīšana, ierunāšana par tēmu „Brīvība".
Jāmeklē jauna pieeja, kā uzrunāt skatītāju
Ja izdosies šāda pieeja, Madonas kultūras nama darbinieki mēģinās arī turpmāk savas radošās idejas filmēt un gatavot piedāvājumu līdzīgā veidā. Protams, tiešraižu vai sižetu mīnuss ir tas, ka nav kontakta ar skatītāju, bet cilvēki alkst satikt izpildītājmāksliniekus, lai notiktu patiesa enerģijas apmaiņa klātienē. Izsalkums pēc mākslas ir liels.
– Ja pasākumus atļaus rīkot tikai rudens pusē vai Ziemassvētku periodā, nekas cits neatliks, kā pārslēgt domāšanu virtuālā virzienā, – nopūšas Aigars. – Piemēram, VEF Kultūras pils telpas apmeklētājiem publisku pasākumu norisei šobrīd ir slēgtas, bet kolektīvs sniedz iespēju savus organizētos pasākumus baudīt attālināti. Koncerti, kurā uzstājas viens vai divi mākslinieki, tiek filmēti un translēti tiem, kas iegādājušies biļetes, – stāsta viņš. – Protams, pašdarbības kolektīvi, kuros ir daudz vairāk dalībnieku, pulcēties nedrīkst (uz skatuves, ievērojot distanci, var atrasties tikai pāris cilvēku), līdz ar to šāda pieeja ne visam ir derīga.
Brīvbrīžos patīk izkustēties
Ierunājoties par mazpilsētu iedzīvotāju privilēģiju doties dabā, Aigars atklāj, ka pa vakariem viņš pats cenšas paskriet: – Jau dienas laikā telpās nosēdēt ir pagrūti, tad nu skriešana vakara stundās man dod iespēju saelpoties svaigu gaisu maksimālā daudzumā. Nereti dodos uz laukiem pie savējiem, pagriežu zarus vai vēl kaut ko fiziski pastrādāju. Svarīgi, lai darba rezultāts ir redzams, lai gandarījums rodas kaut šādā veidā.
24.04.2020.