Sestdienas vēls vakars atnesa skaudru ziņu, ka mūžības ceļā neilgi pēc savas 96. dzimšanas dienas devies bijušais latviešu leģionārs, vēsturnieks un politiķis, 9. un 10. Saeimas deputāts, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors, mūsu novadnieks Visvaldis Lācis, kas mūža beidzamos vairāk nekā 40 gadus, kopš 1977. gada, dzīvoja savā miera ostā – Vestienas pagasta „Baltužēnos", ko iekopa kopā ar sievu Viktoriju, ar kuru nu satiksies mūžības dārzos…
Visvaldi Lāci „Stara" lasītāji tuvāk iepazina, sākoties Trešās atmodas laikam, kad viņš, būdams Latvijas Nacionālās neatkarības kustības priekšsēdētājs, vēlāk Tautas frontes aktīvists, dedzīgi iesaistījās politikā un viņa publikācijas, neraugoties uz autora aso dzīves skatījumu, aktīvo pozīciju, dienasgaismu ieraudzīja arī „Starā", lai gan laikraksts tolaik vēl skaitījās kompartijas un izpildkomitejas izdevums, un izraisīja ne vienu vien asu diskusiju. „Es vienmēr esmu bijis ideālists," vēlāk ne reizi vien apstiprinājis pats Visvaldis Lācis. Šī sadarbība turpinājās visus šos daudzos gadus, līdz pat viņa mūža beigām. Beidzamajos gados viņš bija biežs viesis redakcijā, arī vēl februārī, kad jau jutās saguris pēc neveiksmīga kritiena. Grūti tā uzreiz saskaitīt daudzos rakstus un intervijas, kas šajos gados publicētas „Starā". Vēl šogad publicējām dažas Visvalža Lāča atmiņu skices, ko viņš pats sauca par pastāstiņiem no savas dzīves un, neraugoties uz strauju redzes pasliktināšanos, grasījās rakstīt vēl, jo viņš taču bija mūsējais un tik ļoti gribēja darboties…
Lai gan dzimis 1924. gada 12. martā Valmierā, viņa saknes meklējamas arī mūspusē, jo te „Vidsētās" dzīvoja mātes tēvs Andrejs Oļukalns, un Visvaldis vasarās šeit bieži viesojās. Vēlāk ģimene no Valmieras pārcēlās uz Rīgu, un pamatizglītību Visvaldis Lācis ieguva Rīgas klasiskajā ģimnāzijā (ne velti viņš jau savos cienījamajos gados no galvas citēja smeldzīgo Edvarta Virzas, kas bija viņa mīļākais dzejnieks, Veronikas Strēlertes un citu tā laika autoru dzeju).
1943. gadā deviņpadsmit gadu vecumā Visvaldis Lācis tiek iesaukts Latviešu leģionā, dienēja 19. divīzijas 44. pulkā, vēlāk kļuvis par leģiona virsnieka vietnieku. Divas reizes tiek viegli ievainots kaujās Kurzemes cietoksnī. Taču ar leģionu saistās visa viņa dzīve. Tam veltītas vairākas grāmatas. Kā Visvaldis Lācis atzina intervijā laikrakstam „Stars" tūlīt pēc savas 95. dzimšanas dienas, viņam lielākā dāvana šajā jubilejā bijusi Lietuvas izdevniecības „Briedis" lietuviešu valodā izdotā grāmata „Latviešu leģions patiesības gaismā", uz kuras prezentāciju viņš personīgi bija uzaicināts un pavadījis tur neaizmirstamus brīžus kopā ar lasītājiem Viļņas Grāmatu namā: „Šī grāmata arī man pašam ir ļoti tuva, jo tajā rakstu par to, kādi mēs, leģionāri, bijām, ko domājām, ko jutām, ko dziedājām utt." Arī par savu pēdējo atdusas vietu Visvaldis Lācis bija izvēlējies Lestenes brāļu kapus, kur jau iegravēts viņa vārds un gaida savu mūžības gājēju.
Kopumā Visvaldis Lācis bijis vairāk nekā 300 rakstu un 15 grāmatu, galvenokārt par Latvijas vēsturi, autors. Ieceres līmenī palika apgādā „Jumava" plānotā grāmata par Visvalža Lāča biogrāfiju. Par veikumu Latvijas labā 1995. gadā viņam piešķirts ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordenis. 2018. gadā viņš apbalvots arī ar Madonas novada pašvaldības augstāko apbalvojumu – Goda diplomu un goda zīmi „Par ieguldījumu Latvijas neatkarības atjaunošanas vēsturē un aktīvu sabiedrisko darbību".
Viņš bija garā stiprs cilvēks līdz pat pēdējiem savas dzīves mēnešiem. To uzturēt palīdzējis ne tikai leģiona rūdījums, bet arī sports, ar ko viņš bija uz „tu" jau no vienpadsmit gadu vecuma, – basketbols, rokasbumba, futbols. Beidzamajos gados – soļošana. Var tikai apbrīnot gara spēku un uzņēmību savos gados katru dienu noiet piecus sešus kilometrus, kas regulāri fiksēti dienasgrāmatā, un 93 gadu vecumā 2017. gadā piedalīties pasaules maratonā soļošanā Berlīnē, noiet līdz galam 42,195 km. Jā, un vēl bija kluss sapnis par Oslo…
Nu jāiet mūžības ceļš, bet mūsu atmiņā paliks leģendāra personība, ar nelokāmu pārliecību un ticību Latvijas nākotnei.
Laikraksta „Stars" redakcija izsaka visdziļāko līdzjūtību Visvalža Lāča ģimenei un visiem Latvijas patriotiem.
22.04.2020.