Latvija notrīs(c)ēja, Gaiziņš saguma, ieraudams galvu plecos, izdzirdot skaudro vēsti par Visvalža Lāča, viena no spožākajiem un dižākajiem tās dēliem, aiziešanu Mūžībā. Tas notika sestdien – 2020. gada 18. aprīlī.
Mūsu tautai ir smagi un grūti, tālāk būs vēl grūtāk, jo kas mūs aizstāvēs, tā sargās, kā to prata un zināja Visvaldis Lācis – cilvēks ar lielo burtu! Šodien latvieši vēl neapzinās zaudējuma apmērus.
Laiks ir nežēlīgs, tas savā ceļā noslauka visu. Vai latviešu tauta iztaisnos muguru, plecus un stāvēs stingri pati uz savām kājām tā, kā to godam un pēc vistīrākās sirdsapziņas spēja V. Lācis, lai viņa un mūsu kopīgais gājums nebūtu veltīgs? Viņš kā personība ar savu lielumu bija un mūsu plosītajā tautā paliek kā neizdzēšams dārgums, vērtība, kurai līdzīgu atrast būs grūti, pat neiespējami. Dzīvā vēsture, piemērs patriotismam, nācijas apziņai, tās pastāvēšanai, attīstībai, nosargāšanai. Cilvēks, kurš dega par taisnību, par Latviju, mūsu mājām, devās cīņā par to kaujas laukā.
Visdziļākajā cieņā, mīlestībā un pateicībā –
ULDIS DEIGELIS
22.04.2020.