Vairāk kā mēnesi skolēni un studenti savus ikdienas pienākumus – mācību
vielu – apgūst attālināti, kas daudziem ir liels izaicinājums un
neierasta prakse.
Ildze Krūkliņa studē ainavu arhitektūru un
plānošanu Latvijas Lauksaimniecības universitātē un atzīst, ka
ārkārtējās situācijas laikā mācīties attālināti nemaz nav tik sarežģīti,
kā sākotnēji licies.
– Universitātē studēju jau trīs gadus, un septembrī uzsākšu rakstīt bakalaura darbu. Šo profesiju izvēlējos tāpēc, ka man vienmēr ir interesējusi daba un arhitektūra, un kāpēc gan neapvienot to vienā profesijā? Uzsākot studijas, līdz galam neizpratu, cik izaicinošs būs šis studiju ceļš, jo profesija ir sarežģīta un ir bijuši gan kāpumi, gan kritumi un lūzuma punkti, kad liekas – nē, jāmet pie malas. Bet kam gan tā nav, galvenais – nepadoties un turpināt iesākto. Šī profesija ir ļoti interesanta un iekļauj sevī daudz dažādu zināšanu, galvenais ir prast tās uzņemt un pielietot turpmākajā dzīvē, – ar savu izvēli iepazīstina Ildze Krūkliņa.
Līdz 12. martam studijas norisinājās klātienē, katru nedēļu Ildze no Jaunkalsnavas brauca uz Jelgavu, dzīvoja dienesta viesnīcā un apmeklēja lekcijas, bet šobrīd laiks tiek pavadīts mājās, turpinot mācības attālināti.
– Šis semestris gan ir salīdzinoši īsāks kā citi, jo lekcijas norisinās tikai trešdienās un ceturtdienās, bet šīs dienas bija ļoti svarīgas, jo studiju kursi ir apjomīgi un ir intensīvi jāstrādā pie projektiem. Šobrīd lekcijas notiek attālināti, kas tieši manā profesijā nesagādā nekādas problēmas, jo mums darbs ir pie datoriem. Arī esot fakultātē, mēs izmantojam datorus, lai rādītu visus savus darbus, pašlaik visu iesniedzam digitāli, mums ir e-studiju vietne, kas atvieglo darbu gan mums, gan pasniedzējiem, jo nav jāizmanto e-pasts, lai sazinātos. Protams, ir arī videolekcijas caur aplikāciju bigbluebutton.com, kas, pēc manām domām, ir lieliska vieta, kur virtuāli konsultēties gan ar pasniedzējiem, gan kursabiedriem. Pasniedzēji ir atsaucīgi un uz šo situāciju, kas šobrīd notiek valstī, ir reaģējuši veiksmīgi, tikuši galā ar visām sagādātajām problēmām. Katru nedēļu mūs koordinē par notiekošo un turpmāko darbību, –
pastāsta Ildze. – Attālinātās mācības prasa vairāk laika, tomēr viss ir atkarīgs no katra paša, cik daudz laika un darba grib ieguldīt savās mācībās. Es laika ieguldu daudz, jo man patīk apziņa, ka darbs ir izdarīts kārtīgi un tā, lai pēc tam tas vairs nav jālabo un jāpapildina, jo, pavadot mazāk laika pie projekta, ir lielāka iespēja, ka darbs būs jāpapildina, līdz ar to būs atkal jāmeklē kāds brīdis, lai to izdarītu. Tāpēc laiks ir jāplāno, ir jāiemācās to darīt, lai paspētu visu paveikt noteiktajā laikā. Pasniedzēji ir pretimnākoši, un vienmēr ir iespēja pagarināt nodošanas termiņu.
Daudzi ir novērojuši, ka attālinātais mācību process aizņem vairāk laika, jo ir audzis uzdoto darbu apjoms. Ildze norāda, ka studiju apjoms nav mainījies.
– Mūs jau semestra sākumā iepazīstināja ar visiem darbiem, ar ko saskarsimies šī semestra laikā. Studenti saņem grafiku, pēc kura mēs arī mācāmies. Katrai nedēļai ir savi darbi, lielāki vai mazāki, bet sekojam grafikam. Tas nav mainījies arī šobrīd, un darbi tiek veikti atbilstoši tam. Darāmā tiešām ir daudz, ir dienas, kad nostrādāju pie skolas darbiem līdz pat desmit stundām, bet tas nav tāpēc, ka mācības ir attālinātas, to pašu laiku mēs pavadītu pie projektiem arī tad, ja mācītos klātienē. Jau uzsākot studijas sapratu, ka universitātes dzīve iemāca sevi disciplinēt, plānot savu laiku un mācīties pašiem, jo šī nav pamatskola vai vidusskola, kur pasniedzēji seko līdzi katrai tavai darbībai, te mēs atbildam paši par sevi, un pasniedzēji mūs tikai konsultē, – uzsver Ildze Krūkliņa.
22.04.2020.