Pēc garajiem ziemas mēnešiem ilgi gaidīto gaismas uzvaru pār tumsu jau
senās tautas atzīmēja ar pavasara saulgriežu svinībām, kuras šodien
pazīstam kā Lieldienas.
Šiem svētkiem ir senas tradīcijas, kas tiek
ievērotas arī šobrīd. Lieldienas atnes arvien vairāk saulainu dienu, kā
arī dabas atmošanos no ziemas miega. Par svētku tuvošanos liecina
skaistās un simboliskās dekorācijas pilsētu ielās un pagastu centros,
par kurām priecājas ne tikai bērni, bet arī pieaugušie.
Zepu ģimenē aug divi pusaudži un meita, kas rudenī uzsāks skolas gaitas. Lai gan ģimene dzīvo septiņus kilometrus no Madonas – Praulienā, tomēr ikdiena aizrit pilsētā.
– Visa mūsu dzīve rit Madonā. Dēli mācās Madonas pilsētas vidusskolā, un arī meita rudenī uzsāks skolas gaitas Madonā. Pati strādāju skaistumkopšanas salonā, bet tētis ir meistars celtniecībā un mūrnieks, tāpēc viņa darbs ir atkarīgs no klienta dzīvesvietas. Madona ir ļoti skaista pilsēta, bet mums tā ir par rosīgu, tāpēc dzīvojam ārpus tās. Pirms katriem svētkiem priecājamies, cik skaisti pilsēta ietērpjas greznās rotās. Arī Lieldienas nav izņēmums, – pastāsta Linda.
– Lieldienas jau tuvojas, un mēs esam noskaņoti tām. Tieši dekorācijas Madonā un citās pilsētās ļoti palīdz gatavoties svētkiem. Madonā ik gadu tiek izvietotas ļoti radošas un interesantas dekorācijas, ne tikai uz Lieldienām. Svarīgi ir veicināt cilvēku morālo un garīgo sagatavotību svētkiem, un šīs dekorācijas ļoti palīdz. Madona nepavisam nav pilsēta, kas iekļaujas rāmjos, tieši tāpēc dekorācijas nav paredzamas, ir tik dažādas un katru reizi priecē arī jaunās vietās. Madonā Lieldienu laikā ir skaistas dekorācijas – gan zaķi un olas, kas simbolizē šos svētkus, gan arī sniegpulkstenītes, ziedi un ziedoši koki. Ļoti patīk, ka pilsēta svētkiem pošas laikus, un šie rotājumi priecē ilgāk, ne tikai svētku dienās vien. Mūsu ģimeni priecē, ka rotājumi ir novietoti ikkatrā pilsētas iebraukšanas pusē, tādējādi tevi mīļi sagaida svētku izjūta.
Lindas ģimene ir pamanījusi un pozitīvi vērtē, ka svētkos par dekorācijām un noskaņu rūpējas ne tikai pilsētās, bet arī pagastos.
– Praulienā rotājumi tiek izvietoti jau iepriekš, lai rosinātu svētku noskaņu. Līdzīgi kā Madonā arī Praulienā svētku rotājumi ir ne tikai ar atsauci uz Lieldienām, bet arī uz pavasari. Mūsu pagastu rotā ziedu dekori, protams, arī olas un Lieldienu zaķis dažreiz ir pamanīts, bet vairāk gan tie ir pavasarīgi ziedi un vēja rati. Arī mūsu pagastā ik gadu notiek kāds Lieldienu pasākums ģimenēm, uz kuru mēs cenšamies ierasties. Šogad gan svētki tiks svinēti citādāk, bez publiskām aktivitātēm. Manuprāt, Praulienā īpaša uzmanība tiek vērsta uz dažādām aktivitātēm, kas piemērotas ģimenēm ar bērniem. Tiek piedāvātas gan zirgu izjādes, gan olu ripināšana. Esam apmierināti un ļoti priecīgi par pasākumu un aktivitāšu piedāvājumu Praulienā, – uzsver Linda.
Svētku svinēšanas tradīcijas iet no paaudzes paaudzē, un, ģimenē ienākot bērniem, tām no jauna tiek piešķirta lielāka nozīme.
– Esam divas ģimenes, kas apvienojušās vienā, bet tradīcijas pirms tam mums ir koptas līdzīgi. Kad bērni bija pavisam mazi, olas laikus tika slēptas un novelta vaina uz Lieldienu zaķi. Bērniem tās bija jāsameklē un tad jācīnās par uzvaru. Esam viena no retajām ģimenēm, kas joprojām krāso olas sīpolu mizās un mellenēs, kas iemācīts no vecmāmiņām un vecvecmāmiņām. Viena no tradīcijām ir krāsot olas, tās ietinot tējzālēs un pļavā salasītās dabas veltēs, kas atstāj rotājumus uz olām. Vērojot ģimenes rosību no malas, noteikti ir jautri – pieci cilvēki nelielā virtuvē darbojas ar diegiem, olām un tējzālēm. Mēs to saucam par radošo bardaku, visur tējzāles, griķi, rīsi un ziedi uz galda, zem galda un izlietnē, un tam visam pa vidu diegs, kas sapinies ap kājām un rokām. Jautra un smieklīga mums tā rotāšana, – smaida Linda. – Protams, esam izmēģinājuši olas rotāt ar zīmējumiem un veikalā nopērkamajām krāsām, puikas reiz dekorēja olas, apzīmējot tās ar marķieri, tomēr atgriezāmies pie dabiskajām krāsām un dabas materiāliem. Bet tagad, kad bērni ir paaugušies, esam pārgājuši uz kopīgu olu krāsošanu un dažādām āra aktivitātēm. Vairs tik ļoti neuzsveram stāstus par Lieldienu zaķi, bet vairāk – kopīgo svētku svinēšanu. Ik gadu rotātās olas vedam līdzi, dodoties pie radiem, lai varam lielīties un cīnīties ar tām. Pašu rotātās olas vienmēr liekas spēcīgākās, kā nu tur sanāk, tas ir cits stāsts. Reiz onkulis izvirpoja koka olu un sakrāsoja to sīpolu mizās, protams, olu kaujās viņš uzvarēja visus pretiniekus. Pēdējos gados svētku dienās ieplānojam doties pie Opja vai Babiņas, kur raiti norit olu cīņas un sacīkstes olu ripināšanā. Viena no neatņemamām Lieldienu tradīcijām ir pirmo olu apēst kopīgi. Mūsu ģimenē Lieldienas tiek svinētas tradicionāli un latviski.
Šogad, gaidot pavasari un Lieldienas, Madonā tradicionālajām un ierastajām svētku dekorācijām pievienojušās arī jaunas, kas priecē pilsētā dzīvojošos un viesus. – Tuvojoties svētkiem, cenšamies pilsētu ietērpt svētku noformējumā. Pašlaik dažādās vietās pilsētas teritorijā ir gan tradicionālie Lieldienu zaķi un olas, gan ziedoši koki un sniegpulkstenīši. Šogad ir uzstādītas jaunas dekorācijas – puķpodi Lazdonas un Saules ielas krustojumā. Cenšamies katru gadu uzlabot šīs dekorācijas, pamainīt vizuālo noformējumu. Manuprāt, nozīmīgi ir mainīt to atrašanās vietas, lai pēc iespējas vairāk iedzīvotāju pamanītu to dažādību. Dodoties ikdienas gaitās, šīs dekorācijas vieš prieku, uzlabo noskaņojumu, – stāsta īpašumu uzturēšanas nodaļas vadītāja Gita Lutce. – Tuvojoties svētkiem, atbilstoši to tematikai tiek izvēlētas dekorācijas. Pēc Lieldienām pilsētā tiks uzstādītas ierastās latviskās dekorācijas.
Darbs īpašumu uzturēšanas nodaļā norit visu gadu, šobrīd aktuālākie ir pavasara darbi. Iedzīvotājiem un pilsētas viesiem par prieku jau darbojas strūklakas, un tiek stādītas atraitnītes.
– Šogad šķiet, ka pavasaris ir atnācis agrāk. Ilgāku laiku ir pieturējušies apmierinoši laikapstākļi, līdz ar to šajā nedēļā norit aktīvs darbs, stādot atraitnītes. Pakāpeniski tiek aizpildītas puķudobes, kas vieš lielāku prieku par pavasari. Vispirms tiks sastādīta nogāze pie mūzikas skolas, tāpat pie Blaumaņa pieminekļa, Saieta laukumā. Pašreiz stādītas tiks atraitnītes, bet vēlāk – arī citas puķes. Ziedošās dobes iepriecina, rada vēl lielāku pavasara izjūtu un sakoptu pilsētas tēlu. Tāpat jau kopš pirmdienas darbojas strūklakas pie kultūras nama un bibliotēkas, bet Saieta laukuma strūklaka tiek tīrīta un krāsota, lai jau pavisam drīz arī tā stātos ierindā, – informē Gita Lutce.