Pirms sešiem gadiem Madonas novada pašvaldība iegādājās Latvijā reti sastopamās Pētera Viļumsona (gatavotas Jelgavā) pusmehāniskās stelles, kas tika uzstādītas bijušās Sarkaņu pamatskolas ēkā.
Simtgadīgās Viļumsona stelles uz Madonas pusi atceļoja no Jēkabpils. Madonas novada pašvaldība no Anitas Zemītes dzimtas tās sākotnēji iegādājās topošā Haralda Medņa muzeja Vidzemes sēļu darbnīcai. Kamēr muzejs ir tapšanas stadijā, par mājvietu stellēm tika izraudzīta Amatu skola Sarkaņu pagastā. Šai vietā stelles arī paliks, jo ir īstajā vietā un apritē.
Stelles rada milzu interesi
Viena no idejas entuziastēm Inese Mailīte apliecina, ka uz Viļumsona stellēm austas segas un lakati, arī Sarkaņu rokdarbu pulciņa dalībnieču kopīgiem spēkiem austais paraugdeķis, kas ataino Viļumsona stellēs izaust iespējamos rakstus. Interese par Pētera Viļumsona stellēm bijusi liela: – Šo gadu laikā mācīties aust, pētīt steļļu uzbūvi uz Sarkaņiem braukuši interesenti no visas Latvijas: Gulbenes, Rīgas, Jelgavas, Ludzas, Kurzemes pilsētām, tāpat audēji no Igaunijas. Sarkaņos ir gan stelles, gan apskatāmas un izlasāmas Pētera Viļumsona izdotās grāmatas, kuras ir ļoti liels retums. Ap 1900. gadu Viļumsons rīkoja mākslas aušanas kursus Jelgavā, Maskavā, Omskā un Rīgā. Viņš izgudroja vairākas caurumkāršu sistēmas stelles un sarakstīja grāmatas par aušanu.
– Grāmatās ir skaidrojums par stellēm, tās detaļām un rakstiem. To, kā aust, audējs mācīja klātienes kursos. Interesanti, ka nītījumus Viļumsons sauca par vērumiem, bet rakstus – par musturiem, – atklāj Ilze Mailīte.
Iecere savai grāmatai
Katrai tautai ir tradīcijas, kas saglabātas caur gadsimtiem, un viena no tām ir amatniecība, kur mūsdienās gan satiekas tradicionālās prasmes, gan nāk klāt inovācijas materiālu izvēlē un pielietojumā.
– Viļumsona grāmatu "Ceturtdienas rīts" steļļu iegādes procesā man uzticēja Anita Zemīte no Jēkabpils, vēlāk Misiņa bibliotēkā atradu arī pārējās Pētera Viļumsona grāmatas, – atceras Inese Mailīte. – Grāmatas bija vecajā drukā, un radās doma tekstu pārnest mūsdienu rakstā. To palīdzēja veikt Sabīne Rieba. Tad nākamā ideja bija pētījums par Pēteri Viļumsonu, ko veica Anete Karlsone. Ļaudonā pie Aiviekstes upes tilta savulaik bija audēja darbnīca, kurā ar Viļumsona stellēm strādāja Pēteris Mežbārdis, savukārt Madonā ar pusmehāniskajām stellēm darbojās Marija un Aleksejs Sviļi. Kad mācījos Madonas vidusskolā, Marija Svile mani aicināja pie sevis, lai eju pārņemt steļļu un aušanas gudrības. Viņa labi zināja manu mammu, mājās mums ir saglabājies mammai dāvātais uz Viļumsona stellēm Sviļu Marijas austais deķis. Tolaik aušanu pie skolotājas Birutas Lūses mācījos Madonas pionieru namā uz mazajām sviru stellēm. Ieraugot milzīgās Viļumsona stelles, reāli nobijos un aizmuku. Vienas Sviļu ģimenes stelles vēlāk nonāca Madonas muzejā, tās gan nav aušanas kārtībā.
Otrā satikšanās nes augļus
Pēc daudziem gadiem ar Viļumsona stellēm Inese sastapās vēlreiz, un šoreiz tās viņas un daudzu citu audēju dzīvē radīja īstu sprādzienu – aušanas trakumu. Tā kā Latvijas Nacionālais kultūras centrs rosināja strādāt pie grāmatas izdošanas par Pēteri Viļumsonu, tika iets arī šāds ceļš. Pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) piešķirtajam finansējumam, projekta "Audēja Pētera Viļumsona prasmju apzināšana, saglabājot nemateriālo kultūras mantojumu un iesaistot to mūsdienīgā apritē" ietvaros notika materiālu sagatavošana un apkopošana grāmatā "Viļumsona stelles un raksti".
No idejas līdz izpildījumam
Projekta mērķis bija sniegt kultūrvēsturisku informāciju par mūsdienās jau pusaizmirstu tradicionālo prasmju jomu – aušanu ar pusmehāniskajām stellēm. Tā galu galā bija būtiska 20. gadsimta latviešu aušanas tradīcijas sastāvdaļa, un svarīgi bija aktualizēt paaudzēs mantotās un mūsdienās vēl joprojām praktizētās tradicionālās kultūras izpausmes, lai to izzināšanā un apguvē varētu iesaistīties iespējami daudzi. Sagatavoto projekta pieteikumu izvērtēja Tradicionālās kultūras ekspertu komisija, un VKKF padome tā īstenošanai piešķīra nepieciešamo finansējumu. Finansējums tika piešķirts tekstam, ko sagatavoja Anete Karlsone, un rakstu pārzīmēšanai, ko veica Ilze Mailīte. Lai nodrošinātu grāmatas "Viļumsona stelles un raksti" maketa sagatavošanu drukāšanai, savu artavu sniedza Madonas novada pašvaldība.
Materiāli internetā pieejami ikvienam
– Pārzīmēju rakstus no visām četrām Viļumsona sastādītajām rakstu grāmatām, – atklāj Ilze Mailīte. – Tas bija ietilpīgs darbs, vairāk nekā tūkstoš rakstu. Īpaši problemātiska bija Viļumsona grāmata "Ceturtdienas rīts", kuras rakstu zīmējumi bija izplūduši. Valsts Kultūrkapitāla fondam iesniedzām projektu "Viļumsona zināšanu tīkla paplašināšana un materiāla digitalizēšana". VKKF eksperti jau sākotnēji pateica, ka grāmatas formā materiāla drukāšanu neatbalstīs, taču atbalstīs tā digitalizēšanu. Līdz ar to izdevuma viena grāmata drukātā veidā pieejama Sarkaņu bibliotēkā, otra atrodas pie mums, "Mailīšu Fabrikā" (otrajā iekļautas visas Viļumsona grāmatas). Labā ziņa ir tā, ka ikviens no savas mājas aicināts ieiet vietnē https://www.dropbox.com/sh/dl3cqj67cw763av/AAAmlcfUUZ8Q1m62Er1Lw_ANa?dl=0 un bez maksas lasīt izdevumu vai izdrukāt sev nepieciešamo. Šai adresē var gan iepazīties ar pētījumu, gan redzēt Viļumsona rakstus, gan apskatīt apkopoto informāciju par to, kur Latvijā sastopamas Pētera Viļumsona stelles. Ievietota arī anketa, kuru aizpildot noskaidrojam, cik Viļumsona steļļu Latvijā vispār ir. Anketā jāatklāj steļļu stāsts, jāpievieno fotogrāfija un jānorāda kontakti.
Atdzimst visā Latvijā
– Zvanījām arī pašas uz vietām, par kurām zinājām – Viļumsona stelles tur ir, – piebilst Inese. – Cilvēki bija ļoti atsaucīgi. Daudzi aicināja pie sevis palīdzēt stelles salikt – gadījumā, ja tās bija glabājušās izjauktā stāvoklī. Viļumsona stelles šobrīd ir Sarkaņos, Ērgļos, Smiltenē, Ventspilī, Līvānos, Krustpilī, Tukumā, Siguldā, Kuldīgā, Rīgā, Alsungā, Drustos, Madonā, Dobelē, Staicelē un citur. Kopumā zināmi trīs Pētera Viļumsona būvēto steļļu varianti. Ērgļos ir pirmais un trešais, Sarkaņos – otrais modelis. Ļoti iespējams, ka ir pat vēl kāds variants, jo Māris Maniņš, Tautas lietišķās mākslas studijas "Rīdze" vadītājs, stāstīja, ka pirms kara tika izgatavots ceturtais modelis – 6-8 stelles, bet tās neviens šajos laikos nav redzējis. Maniņš apliecināja, ka Pēteris Viļumsons zināšanas par savām pusmehāniskajām stellēm pilnībā nesniedza caur grāmatām, īstos aušanas paņēmienus un noslēpumus viņš atklāja klātienē savos aušanas kursos.
Apbrīnojams cilvēks – amatnieks, audējs, konstruktors, skolotājs un menedžeris, grāmata par viņa veikumu ļauj kultūrvēsturisko informāciju un tradicionālās prasmes ilgtermiņā nodot nākamajām paaudzēm.
07.04.2020.