Iesācies Putnu dienu mēnesis – aprīlis, un Latvijas Ornitoloģijas biedrība atgādina, ka putnu vērošanai jābūt ne vien aizraujošai, bet arī putniem un cilvēkiem drošai nodarbei.
Lai radītu bērnos interesi par putniem un to aizsardzību, ļaujot piedzīvot putnu migrācijas burvību un kļūstot par labu putnu vērotāju, biedrība mudina iepazīties un ievērot tās sagatavotos ieteikumus.
Izvēlies piemērotu apģērbu
Dodoties vērot putnus, ieteicams izvēlēties tumšu vai dabas toņu apģērbu, lai putns tik drīz nepamanītu cilvēku. Turklāt neatkarīgi no tā, kādi laikapstākļi ir ārā, jāpārliecinās, ka līdzi ir tāds apģērbs, kas ļaus justies silti, ērti un sausumā. Nereti putnu vērošana izvēršas ilgāka par sākotnēji iecerēto.
Sapako putnu vērotāja mugursomu
Putnu vērotājs nedosies dabā bez pamatlietām savā somā: tur noteikti būs binoklis, blociņš un rakstāmrīks novērojumu piezīmēm un, protams, putnu noteicējs. Lai putnu sugu atpazīšana dabā veiktos raitāk, ir vērts jau mājās izšķirstīt putnu noteicēju, iepazīstoties ar tā uzbūvi, terminoloģiju. Blociņā vēlams pierakstīt datumu, vietu, laiku un novērotos putnus, par kuriem pēc tam ziņot dabas novērojumu portālā.
Izvairies no putnu iztraucēšanas
Ja putnu vērotājs būtu 8000 kilometru veikušās dzeguzes vietā, kas atlidojusi no kādas tālas Āfrikas valsts uz Latviju, nupat nolaidusies uz zara, izsalkusi un nogurusi, diez vai būtu prieks pēkšņi sadzirdēt skaļu ļaužu pūli, kas tuvojas šai vietai. Neraugoties uz to, cik aizraujoša ir putnu vērošana, vienmēr jāpatur prātā, ka putna drošība un labklājība ir pirmajā vietā. Pārbiedēts putns var pārtraukt meklēt sev barību, barot mazuļus un atpūsties, ja būs iztramdīts. Ieteicams iet uzmanīgi, runāt klusi, izslēgt skaņu mobilajām ierīcēm un netuvoties pārāk tuvu putnam. Lai to redzētu, ir paredzēts binoklis. Svarīgākais ir atrast labu vietu sēdēšanai, būt pacietīgam un ļaut putnam pašam tuvoties putnu vērotājam.
Liec mieru putnu ligzdām
Ja stāsts ir par putnu ligzdošanas vietām, ir īpaši svarīgi ievērot attālumu. Iztraucējot ligzdas dzīvi, putni var pēkšņi doties prom ne tikai nepabarojuši savus mazuļus, bet pat pakļaujot tos dzīvības briesmām, radot plēsēju uzbrukuma risku neaizsargātai ligzdai. Ja cilvēks pārāk ilgi uzturas pie ligzdas, putns no satraukuma var ligzdu pamest pavisam. Labākais, ko putnu vērotājs var darīt, ieraugot ligzdu, ir klusi doties tālāk.
Izmanto putnu vērošanas torņus
Putnu vērošanas vietas un torņi ir lieliska izvēle, kas ļaus putnu vērotājam redzēt putnus, neatklājot putnam savu klātbūtni. Vienlaikus šīs vietas ir labs patvērums no tiešas saules vai lietainā un vējainā dienā. Sarakstu ar Latvijas teritorijā pieejamajiem putnu vērošanas torņiem iespējams izskatīt vietnē www.tornucinas.lv sadaļā "Karte".
Neatstāj nekādas pēdas
Dodoties putnu vērošanas gaitās, vērts paturēt prātā domu, ka nedrīkst neko ņemt un nedrīkst neko atstāt. Nekādā ziņā nedrīkst piesārņot vietas, nesot visus pašradītos vai pamanītos atkritumus līdzi, un nav pieļaujama novirzīšanās no takām, jo tas var apdraudēt mājvietu tam putnam, ko pats cenšas novērot.
Lūkojies uz putniem visur
Līdzko cilvēks sāk pievērst uzmanību putniem, viņš pamana, ka tie ir visur, tostarp pilsētā. Izlemjot uzsākt putnu vērotāja gaitas, ieteicams paturēt prātā arī tādas vietas kā pilsētas parkus, kapsētas, kanālus, jumtus un citas, kuras var kļūt par vērtīgām novērojumu vietām. Savukārt uz balkona malas vai aiz loga izvietota putnu barotava sniegs iespēju vērot putnus, pat neizejot no mājām.
Pat tad, ja izvēlētajā vietā un laikā nav redzami putni, ir vērts pievērst uzmanību zīmēm, ko tie ir atstājuši šai apkaimē, piemēram, pēdām, spalvām, pat barības pārpalikumiem, un censties tās atklāt, noskaidrojot putnu, kurš tās ir atstājis. Tāpat, ja putns nav redzams, ieteicams pārliecināties, vai tas nav arī dzirdams. Ja putna balss ir dzirdama, ir vērts to ierakstīt un vēlāk noskaidrot, kam tā pieder.
Projekta "Dzīvais pavasaris" būtība ir bērniem, viņu ģimenēm, skolotājiem Eiropā, Āzijā un Āfrikā vairot izpratni par gājputnu sugu aizsardzības nepieciešamību, mudinot tos pašiem vērot un ziņot par gājputnu – baltā stārķa, bezdelīgas, svīres, dzeguzes, bišu dzeņa, krastu čurkstes un smilšu tārtiņa – novērojumiem.
Projektu desmito gadu koordinē starptautiskā dabas aizsardzības organizāciju savienība "BirdLife International", ko Latvijā pārstāv Latvijas Ornitoloģijas biedrība.
Sagatavoja INESE ELSIŅA
03.04.2020.