Sakarā ar negaidīti silto ziemu arī Teiču purvā šogad rosība atsākās neparasti agri. Dažas ziemojošas putnu sugas ligzdošanai sāka gatavoties februārī, sen purvā dzirdamas dzērvju klaigas, zied ārkausa kasandras, spilves, zalktenes.
Latvijas lielākais purvs (platība apmēram 19 000 ha), ko praktiski nav skārusi cilvēka darbība, ir aizsargājamā teritorija. Te ligzdo vairāk nekā 150 putnu sugas. Pārsvarā aug sfagnu sūnas, jo kūdra satur niecīgu minerālvielu daudzumu.
Teiču purva augu valsts
Dominējošās augu sugas Teičos ir purva vaivariņš, zilene, ārkausa kasandra, sila virsis, makstainā spilve, purva šeihcērija. Teiču purvs ir vienīgā vieta Latvijā, kur atrasta sūna mīkstais sfagns un klints andreja.
– Pilnos ziedos ir ārkausa kasandras, kas šogad siltā laika dēļ sāka ziedēt februārī. Kasandras ir boreālo purvu tundras augi, kam īpašu siltumu nevajag. Zied spilves, purva malās mežos zied zilās vizbulītes. Krustkalnu rezervātā februārī uzsāka ziedēt zalktenes, lazdas sen pārziedējušas. Klaigā dzērves, atlidojuši meža strazdi, riesto rubeņi, – aicināts komentēt dabas norises Teičos, atklāj Dabas aizsardzības daļas atļauju un izvērtējumu sektora vadītājs Guntis Akmentiņš. – Sakarā ar dzīvnieku vairošanos un putnu ligzdošanu apmeklētājiem Teiču rezervātā sezona sāksies tikai jūnijā, ceram, ka ļaunā vīrusa ietekmē šai ziņā nekas nemainīsies.
Noteikumi ir stingri
Teiču dabas rezervāta regulējamā režīma zonā ir aizliegts uzturēties bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļaujas vai pārvaldes darbinieka klātbūtnes (izņēmums ir personas, kuru dzīvesvieta ir rezervāta teritorijā). Tas attiecināms arī uz Sildu taku.
Regīna Indriķe, Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas dabas izglītības centra vadītāja, vēsta, ka jūnija pirmajā svētdienā Dabas aizsardzības pārvalde ir plānojusi rīkot sezonas atklāšanas pasākumu „Atklāj sajūtas Teičos", kas būs Sildu takas apmeklējums kopā ar pārvaldes darbiniekiem. Protams, šobrīd vēl nevar pateikt, vai tas vīrusa „Covid-19 dēļ notiks.
Krustkalnu rezervātā apmeklētāju sezona gida pavadībā sāksies no 1. maija. – Piecpadsmit cilvēku grupā tad kopā varēsim doties dabā – tā vismaz bija līdz šim, – aizdomājas Guntis Akmentiņš, piebilstot, ka šobrīd, kad pulcēšanās Latvijā vīrusa dēļ ir ierobežota, iespējams, kas mainīsies arī rezervāta noteikumos.
Putnu teritorijā netrūkst
– Migrē gulbji, liela daļa gulbju Teičos uzturējās pa ziemu, vietām redzamas zosis. Ar zosīm ir zināmas problēmas – tās izvēlas ziemājus, zālājus, kur intensīvi barojas, un zemju īpašnieki nav laimīgi, – neslēpj Guntis Akmentiņš. – Gājputni pavasara un rudens migrācijas laikā nereti nodara kaitējumu dažādām lauksaimniecības kultūrām un lauksaimniekiem, lai tos segtu, par migrējošo zosu un dzērvju nodarītajiem postījumiem ir iespēja Dabas aizsardzības pārvaldē pieteikties kompensācijām. Pēc tam darbs ir Dabas aizsardzības pārvaldes inspektoriem. Martā pārvalde jau saņēma pirmos pieteikumus un atgādina, ka kompensācijām jāpiesakās iespējami ātri pēc postījumu konstatēšanas, lai eksperti var situāciju izvērtēt un lemt par zaudējumu apmēru.
Ērgļu, medņu, rubeņu klātbūtne
Vaicāts, kā uzvedas klinšu ērglis, sektora vadītājs komentē, ka Teiču purvā ir viena klinšu ērgļa ligzda: – Mēs to neapmeklējam un putnu netraucējam, lai dzīvo savā ritmā. Dzirdēju mānīgu informāciju, ka pie klinšu ērgļa ligzdas izvietota videokamera. Tā nav taisnība, kamera, iespējams, ir pie kādas citas ligzdas ārpus rezervāta. Teičos ir vairākas vietas, kur mitinās zivju ērglis – viena no ērgļu sugām, kas pavasarī parādās daudz ātrāk. Riesto medņi, agros rītos purva malā un pļavās rubina rubeņi.
Darbi infrastruktūras sakārtošanai
Tā kā Sildu takas laipas koka konstrukcijas zināmu laiku bija nokalpojušas, ir veikta bojāto dēļu un gulšņu nomaiņa. – Tuvojoties apmeklētāju sezonai, infrastruktūra tiek pārbaudīta, lai būtu droši un viss būtu kārtībā, – apstiprina Guntis Akmentiņš. – Inspektori brauc pārbaudīt robežzīmes, vai kārtībā ir vides stendi un plakāti, viss pamazām jāapseko. Rezervāta dienvidu galā netālu no Stirnienes, kur ir Krusta krogs, apmeklējumu var veikt bez gida pavadības. Ceļa malā ir tornis, var uzkāpt un paskatīties. Tāpat ceļa malā atrodas Krustkalnu tornis, no kura var paskatīties, kā daba mostas tur.
27.03.2020.