LR Saeima tikko ir pieņēmusi un Valsts prezidents ir izsludinājis likumu, kura mērķis ir noteikt pasākumus valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai, īpašos atbalsta mehānismus un resursus saistībā ar "Covid-19" izplatības ierobežošanu.
Labs darbs, kas padarīts, bet vai ar to pietiek? Vai ir pareizi uz valsts budžeta deficīta palielināšanas rēķina lielāko atbalsta daļu novirzīt uzņēmumiem subsīdijām un kredītiem, kā arī strādājošo garantijām un dīkstāves pabalstiem, nemodelējot, vai un kā šie pasākumi stimulēs ekonomiku. Krīze strauji palielinās, uzņēmumi tiek slēgti, cilvēki zaudē un arī turpmāk zaudēs darbu, radot aizvien lielāku slogu uz sociālās apdrošināšanas budžetu. Kas notiks, ja izrādīsies, ka šodienas valsts problēmas ir bijušas tikai sākums lielākām un nopietnākām galvassāpēm, bet nauda jau būs iztērēta? Vai Latvijas valdībai nebūtu laiks lemt par daļas no valsts budžeta deficīta palielināšanā gūtajiem diviem miljardiem eiro novirzīšanu pasākumiem, lai radītu darbavietas un stimulētu ekonomisko aktivitāti? Ceļu un tiltu būves nozari 2020. un divus nākamos gadus valsts budžets ir pametis likteņa varā. Pēc valsts budžeta pieņemšanas jau 1000 kvalificētu būvnieku no 9000 nozarē strādājušo ir reģistrēti bezdarbniekos. Ministrs Juris Pūce paziņoja, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas apstiprināšanas viņš nāks klajā ar valsts programmu reģionālo ceļu sakārtošanai. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits nozarei ir prezentējis ātrgaitas (130 km/st.) maģistrāļu attīstības plānu 2040. gadam ar jaunu ceļu iedalījuma klasifikāciju.
Ar ATR saistītos lēmumus LR Saeima jau ir pieņēmusi 2. lasījumā, šķēršļu labojamo reģionālo ceļu valsts programmas apstiprināšanai vairs nav, taču vēl nav arī VARAM solītās programmas. Arī par ātrgaitas maģistrālēm Ministru kabinets pārsteidzošā kārtā arī vēl neko nav lēmis, bet pirmais PPP projekts (Ķekavas apvedceļš) jau 5 gadus gļēvi un nenoteikti tiek muļļāts Satiksmes ministrijas dzīlēs.
Vai tad valstiski šādā situācijā galvenais nav saglabāt vietējos uzņēmumus, darbavietas speciālistiem un nozaru veiktspēju? Ja valsts ekonomika apstāsies uz laiku ilgāku par pāris mēnešiem, no kurienes valsts budžeta ieņēmumu daļā radīsies resursi, piemēram, pensiju, slimības un bezdarbnieku pabalstu izmaksai, īpaši, ja likumā minētie dīkstāves pabalsti netiek pakļauti sociālajai apdrošināšanai un aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodokli?
Biedrība „Latvijas Ceļu būvētājs" ir pārsteigta par vieglumu, ar kādu valdība atkāpās no ilgstoši sludinātās fiskālās disciplīnas un iepriekšējiem ar to saistītajiem lēmumiem, 2 miljardu eiro sadalē dažādām aktivitātēm pagaidām aizmirstot par nozarēm, kuras nodrošina valsts iedzīvotājiem infrastruktūras pieejamību. Nozare aicina valdību vismaz daļu naudas, kuru iegūs, palielinot valsts budžeta deficītu un mūsu kopējo parādu, kas būs jāatmaksā vēl nākamajām paaudzēm, novirzīt pasākumiem, kas stimulētu ekonomikas attīstību, saglabātu kvalificētas darbavietas un radītu ilgtermiņa priekšnoteikumus visu valsts reģionu līdzvērtīgai attīstībai.
27.03.2020.