"Mans patvērums un mana pils, mans Dievs, uz ko es paļaujos! Viņš tevi sedz ar Saviem spārniem, zem Viņa spārniem tu esi paglābts; Viņa patiesība ir tavs vairogs un bruņas." (Ps 91, 1-2)
Brīžos, kad mūsu dzīvē notiek negaidītas lietas, traģēdijas un piedzīvojam lielas grūtības, uzmanība ir pievērsta šiem notikumiem, un mums ir grūti ieraudzīt cerību. Pēdējās dienās visa uzmanība ir pievērsta ziņām par vīrusu "Covid-19". Dievs uzrunā mūs un aicina skatu pievērst Viņam, kur atrodama cerība, miers un drošība.
Šai laikā būtiski izmainījusies mūsu ikdiena, un daudzu cilvēku sirdīs ir neskaitāmi jautājumi. Kā pareizi rīkoties? Kur rast mieru un pamatu, kad ierastā ikdiena sabrūk?
Jēzus uzrunā savus mācekļus, sakot: "Debess un zeme zudīs, bet Mani Vārdi nezudīs." (Mk 13,31) Šobrīd piedzīvojam, ka daļa no pasaules kārtības ir zudusi. Nevaram ceļot, skatīties tik ierastās sporta spēles, baudīt kultūras pasākumus klātienē. Caur to esam aicināti ieraudzīt sevi, ar ko un kam esam dzīvojuši. Varam godīgi uzdot jautājumu – uz kāda pamata ir būvēta mana dzīve? Nemiers rodas tad, ja nav stingra pamata, ja attiecības ar Dievu nav sakārtotas. Šobrīd ir dota brīnišķīga iespēja sakārtot to, ko ikdienā esam palaiduši garām, kas šķita nebūtisks un mazsvarīgs. Bībelē lasām notikumu, kurā Jēzus ar mācekļiem ir laivā un piedzīvo vētru. Mācekļu sirdīs ir lielas bailes, un, apjaušot savu stāvokli, viņi nāk pie Jēzus ar lūgšanu: "Kungs, palīdzi mums, mēs grimstam!"
Tāpat kā ilgojamies pēc vakcīnas pret "Covid-19" vīrusu, tā daudz dedzīgāk ilgosimies pēc grēku piedošanas. Apustulis Pāvils izsaucās: "Es, nožēlojamais cilvēks! Kas mani izraus no šīs nāvei lemtās miesas?" (Rom 7,24)
Kāds atvieglojums un miers ir brīdī, kad atrastas īstās zāles, dāvāta iespēja dzīvot. Zāles pret grēku, nāvi un velna varu ir Jēzus Kristus. Pamats, kas ir nemainīgs un drošs. "Dievs Savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki. Jo vairāk tagad, taisnoti ar Viņa asinīm, caur Viņu tiksim izglābti no dusmības." (Rom 5,8-9)
Jēzus Kristus ir miera avots, jo Viņā mums dota grēku piedošana. Dieva vārdā lasām: "Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības. " (1Jņ 1, 9) Tas ir Dieva apsolījums, kas mums ir dots. To saņemam ticībā. Pat tad, ja uz kādu brīdi nevaram būt baznīcā un esam mājās, Jēzus ir dzīvs un augšāmcēlies un klātesošs pie mums. Apustulis Pāvils apliecina: "Jeb vai jūs nezināt, ka jūsu miesa ir Svētā Gara mājoklis" (1. Kor 6,19) Kad esam ticībā saņēmuši apžēlošanu, kopā ar Pāvilu varam teikt: "Tad nu mums, ticībā taisnotiem, ir miers ar Dievu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu." (Rom 5,1)
Tādēļ esam aicināti palikt Jēzū Kristū, esot Viņa vārda apsolījumos. Tā ir drošākā vieta. Un, ja kristiešiem jāsaslimst, tad mums ir pamats, kas nezudīs. Mēs neesam zaudējuši Dieva svētību, bet mūsu ticība tiek stiprināta arī caur grūtībām. To varam lasīt vēstulē Romiešiem 5, 3-5.
Kā kopt ticību šajā laikā?
Pirmkārt, aizvien esam aicināti lasīt Dieva Vārdu un būt lūgšanās. Vīri, īpaši uzrunāju jūs, jo Dievs katram vīram ir uzticējis vadīt ģimeni pēc Dieva prāta. Aicinu, ka jūs noturētu savās ģimenēs rīta un vakara svētbrīžus. Noteikti katrai draudzei ir kādi ieteikumi, kā to darīt.
Otrkārt, aizvien varam saņemt Dieva žēlastības līdzekļus, sazinoties ar draudzes mācītāju, lai noskaidrotu par iespēju iet pie grēksūdzes un saņemt Svēto Vakarēdienu.
Treškārt, mums pieejama laba garīgā literatūra un iespēja sazvanīties ar ticības brāļiem un māsām, lai būtu kopā lūgšanās, stiprinājumā. Turēt rūpi un sazināties – tas ir ļoti nepieciešams. Kad nāk izmisums un bailes, viens iedrošinošs zvans un lūgšana var daudz mainīt. Apustulis Pāvils mudina: "Runādami cits uz citu psalmos, himnās un garīgās dziesmās, dziedādami un slavēdami To Kungu savās sirdīs." (Ef 5,19)
Kā praktiski rīkoties?
Esam dzirdējuši aicinājumus mazgāt rokas, palikt mājās, izturēties atbildīgi un piesardzīgi, un tas ir ļoti nepieciešams, lai vīruss neizplatītos tālāk. Aicinu visus kristiešus aizlūgt par valsts vadītājiem un atbildīgajiem dienestiem, kas, rūpējoties par mūsu veselību un dzīvību, ierobežo slimības izplatību. Dieva vārdā lasām aicinājumu: "Ikviens lai ir paklausīgs varām, kas valda. Jo nav valsts varas, kā vien no Dieva, un tās, kas ir, ir Dieva ieceltas." (Rom 13,1) Šobrīd piedzīvojam, ka mūsu valsts vadītāji un dienesti kalpo un rūpējas par mums. Pateiksimies un atbalstīsim, cik vien spējam, un kalposim arī cits citam. Jēzus saka: "Jaunu bausli Es jums dodu, ka jūs cits citu mīlat, kā Es jūs esmu mīlējis, lai arī jūs tāpat cits citu mīlētu." (J 13,34) Mēs varam būt par atbalstu līdzcilvēkiem un palīdzēt tiem, kas paši nevar tikt līdz veikalam, sanest malku utt. Kā Jēzus ir mīlējis mūs, tā lai arī mūsu sirdis nav baiļu, bet mīlestības pilnas, kalpojot tuvākajam. Praktisks aicinājums ieraudzīt līdzcilvēkus, ja var kā palīdzēt, ievērojot piesardzību, tad to darīt. Mēs esam pateicīgi par valsti, kurā dzīvojam, bet tai pašā laikā Dieva vārdā mēs lasām: "Ja Tas Kungs pilsētu neapsargā, tad velti sargs nomodā." (Ps 127,1) Paliksim lūgšanās, visu savu cerību liekot uz Kungu Jēzu un lūdzot par visiem, kas kalpo, ir slimībā un grūtībās.
Dieva mieru vēlot –
REINIS BIKŠE,
LELB Madonas iecirkņa prāvests
20.03.2020.