Šodien, 11. martā, Madonā, Parka ielā 4 (lejas zālē), notiks Madonas novada domes sociālo un veselības jautājumu komitejas sēde, tās sākums pulksten 13.
Tajā paredzēts izskatīt vairākus jautājumus, tai skaitā biedrības „Madonas senioru klubiņš „Pie kamīna"" iesniegumu. Informatīvajā sadaļā tiek plānots uzklausīt SIA „Madonas slimnīca" valdes locekļa Arta Stubura informāciju par slimnīcas dzemdību nodaļu, bet kā pirmais darba kārtības jautājums iekļauts – par uzturēšanās maksu Madonas novada pansionātos.
Pirms tam Madonas novada domes kārtējā sēdē 27. februārī ar balsu vairākumu, deputātam Andrejam Ceļapīteram „atturoties", tika pieņemts lēmums par grozījumiem 30.12.2019. domes lēmumā Nr. 616 „Par Madonas novada pašvaldības pagasta pārvalžu, Madonas pilsētas un to iestāžu un Madonas novada pašvaldības centrālās administrācijas amata vienību sarakstu apstiprināšanu" attiecībā uz Madonas novada pansionātiem.
Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks, sociālo un veselības jautājumu komitejas priekšsēdētājs Zigfrīds Gora informēja, ka lēmuma projekts, kas paredz palielināt atalgojumu Madonas novada pansionātu darbiniekiem, ir izskatīts gan sociālo un veselības jautājumu komitejā, gan finanšu un attīstības komitejas sēdē, kam atbalstu paudis deputātu vairākums. Domes priekšsēdētāja vietnieks iezīmēja arī aktualitātes attiecībā uz kontrolējošo institūciju atzinumiem Ļaudonas pagasta pansionātā un Barkavas pagasta pansionātā, kuros norādīts, ka sniegtā pakalpojuma kvalitāti negatīvi varot ietekmēt nepietiekamais darbinieku skaits atbilstīgi likumdošanai. Situāciju sarežģījot arī tas, ka algas Madonas novada pansionātos nav konkurētspējīgas ar apkārtējo pansionātu speciālistu algām.
Atalgojums Madonas novada pansionātos tik tiešām, kā norādīja Z. Gora, ir zemāks nekā citu novadu pansionātos. Šeit runa galvenokārt esot par speciālistiem, kuriem vajadzīgas speciālas zināšanas, augstāko izglītību ieskaitot, – sociālie darbinieki, sociālie rehabilitētāji, sociālie aprūpētāji, tāpat aprūpētāji, kam varbūt arī netiek prasīta augstākā izglītība, taču arī aprūpētāju darbs ir ļoti nozīmīgs: viņi ir tie, kas ikdienā visvairāk saskaras ar klientiem un palīdz viņiem.
Sagatavotais lēmuma projekts ietvēra priekšlikumu paaugstināt darba algas pansionātu vadītājiem, sociālajiem darbiniekiem, sociālajiem aprūpētājiem, sociālajiem rehabilitētājiem, palīgiem, aprūpētājiem, tās pietuvinot sistēmas vidējiem rādītājiem. Kā pluss tika minēts arī tas, ka likmes visos pansionātos tiktu noteiktas vienādas, neraugoties uz to, kurā pansionātā mūsu novadā strādā.
Atalgojuma palielinājumam Madonas novada pansionātos papildus pašvaldības budžetā būs nepieciešami ap 146 000 eiro gadā.
Madonas novada domes deputāts Andrejs Ceļapīters, līdzīgi kā finanšu un attīstības komitejas sēdē, iebilda pret procesu, kādā tiek pārskatīts atalgojums konkrētai darbinieku grupai, norādot uz vairākām jomām, kurās arī ir ļoti zems atalgojums, tāpēc tas, pēc deputāta domām, neesot arguments, lai palielinātu algas kādā atsevišķā nozarē bez visu pašvaldībā strādājošo atalgojuma sistēmas izvērtēšanas, izraujot vienu posmu uzreiz pēc štatu un pašvaldības budžeta apstiprināšanas. Ja esot doma mainīt atalgojuma modeli, tad tas jādara novembrī-decembrī kopā ar štatu un atalgojuma līmeņa pārskatīšanu un tam jāatspoguļojas jaunajā budžetā. Viņš izteica cerību, ka darba kārtībā būšot arī bērnudārzu darbinieku, piemēram, auklīšu, atalgojuma palielināšana, jo tas arī esot zems vai vēl zemāks nekā strādājošajiem Madonas novada pansionātos.
Domes deputāts Andris Sakne piekrita, ka aktuāli būtu izvērtēt arī bērnudārza auklīšu atalgojuma paaugstināšanas iespējas, bet iniciatīvai vajadzētu nākt no izglītības nodaļas puses.
Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs norādīja, ka jautājums par štatu apstiprināšanu un atalgojuma palielināšanu pašvaldībā ir izskatīts secīgi pa posmiem. Ir pārskatītas algas centrālās administrācijas darbiniekiem, štatu samazināšanu ieskaitot, kas bijuši sāpīgi lēmumi, bet tādējādi tika rasta iespēja palielināt algas arī administrācijas, tāpat kultūras darbiniekiem, bāriņtiesai, sociālajiem darbiniekiem, šoferiem, tehniskajiem darbiniekiem, bet bērnudārza un skolu pedagogiem algu pielikums, kā katru gadu, būšot rudenī. Domes priekšsēdētājs atzīmēja arī vairākas kategorijas, kur tas vēl nav izdarīts. Martā tikšot izskatīta situācija īpašumu uzturēšanas nodaļās, iespējams, arī tehniskajiem darbiniekiem. Tad paliks vēl bērnudārza auklītes, pulciņu vadītāji, kā arī muzejs un bibliotēka, kurus štatu un atalgojuma pārskatīšanas programma pagaidām nebūs skārusi.
Domes deputāte, kultūras un sporta jautājumu komitejas priekšsēdētāja Antra Gotlaufa atzīmēja, ka atalgojums pansionātu darbiniekiem tiek paaugstināts ar mērķi, lai tajos strādātu iejūtīgi, atbildīgi speciālisti un lai tajos vecie cilvēki varētu cienīgi pavadīt savu mūža nogali. Viņa kā ļoti labu novērtēja arī A. Ceļapītera ierosinājumu izvērtēt iespēju palielināt atalgojumu bērnudārza auklītēm, ko viņa noteikti atbalstītu, tāpēc būtu ļoti labi, ja izglītības nodaļa pie tā pieķertos, jo pirmie dzīves gadi atstāj ietekmi uz visu turpmāko dzīvi. Kā rāda pētījumi, izšķirošie jau esot tieši pirmie divi dzīves gadi.
Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Ivars Miķelsons uzsvēra, ka štatu un algu pārskatīšana decembrī ir vispārīgs lēmums un, ja ir šāda iespēja, algas tiek solidāri palielinātas visiem, bet tajā brīdī, kad to situācija prasa, tas arī jādara un štati, algas jāpārskata neatkarīgi no tā, vai tā ir pašvaldība vai uzņēmums.
– Šajā gadījumā iniciatīva nāca no pansionātu un pašvaldības
sociālā dienesta. Pamatojoties uz pārbaudošo institūciju sastādītajiem aktiem un atzinumiem, tas varbūt nebija tik aktuāli decembrī, tāpēc tas arī netika darīts. Tieši tāda iniciatīva varētu nākt no jebkuras nozares, tai skaitā arī no izglītības nodaļas, ka, lūk, tajā postenī ir par maz štatu vai slodzes vajag palielināt vai samazināt, to, protams, arī pamatojot, un tad varētu arī skatīt un lemt. Katrā ziņā tāpēc jau nav jāgaida visu gadu, – akcentēja Ivars Miķelsons.
Savukārt domes deputāts Valentīns Rakstiņš atzīmēja, ka viņš algu paaugstināšanu pansionātu darbiniekiem atbalstīšot, vienlaikus paužot viedokli, ka stratēģiski tas tomēr neesot pareizi.
– Nevaram jau mēs visu gadu runāt par štatiem un atalgojuma palielināšanu sev un citiem. Tas jādara reizi gadā. Jo vairāk par to runājam, jo vairāk tracinām cilvēkus, – uzsvēra Valentīns Rakstiņš.
11.03.2020.