Svētdien daudzi arī Latvijā atzīmēja Starptautisko sieviešu dienu. Svētku, kurus savulaik saņēmām mantojumā no PSRS, iedīgļi patiesībā sniedzas tālajā 1857. gada 8. martā, kad, protestējot pret smagajiem darba apstākļiem un zemo apmaksu, Ņujorkas ielās izgāja tekstilnozarē strādājošās sievietes. – Vai jūs šajā dienā dāvināt/saņemat ziedus? – vakar jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Madonietis Nikolajs: – Tie mūsu ģimenē ir svētki, kad sievietēm dāvinām ziedus. Šoreiz es izvēlējos prīmulu sievas māsīcai, bet sievai uzdāvināju rozes. Uzskatu, ka 8. marts ir svētki, kuri jāsvin. Tos jau atzīmē daudzās pasaules valstīs.
Baiba no Lubānas: – Šajā dienā saņēmu ziedus no bērniem. Svētkus, ja vien ir vēlēšanās, vienmēr var radīt un nav jāgaida kāds īpašs datums. Un jo vairāk svētku – jo labāk. 8. martā vispiemērotākie ir pavasara ziedi. Pavasara svētki – pavasara ziedi.
Oskars no Jaunpiebalgas: – Starptautiskajai sieviešu dienai nav ne vainas. Kas grib, tie atzīmē, kas negrib – tie nesvin. Taču es domāju, ka arī 8. martā pret sievietēm ir jāizturas ar cieņu un jādāvina tulpes, narcises vai sniegpulkstenīši, bet sievai var dāvināt ziedu karalieni – rozi.
Ritvars no Saikavas: – Manuprāt, arī mūsdienās 8. martā savas sievietes ir jāapsveic. Šajā dienā es apsveicu sievu, sabučoju un uzdāvināju rozes. Katrā ziņā mana attieksme pret šiem svētkiem ir pozitīva.
Viedokļus uzklausīja
ŽEŅA KOZLOVA
10.03.2020.