Sporta deju klubs „Rondo" 22. februārī madoniešus un pilsētas viesus aicināja satikties vērienīgā starptautiska mēroga sporta deju festivālā „Madonas valsis".
Festivāls notika Madonas pilsētas sporta centrā, un tā galvenais organizators jau septiņpadsmito gadu bija sporta dejai uzticīgais deju skolotājs Artis Birks.
– Esam dzirdējuši, ka Madona Latvijā ir sniega galvaspilsēta, bet šodien sniega vietā visapkārt zied sniegpulkstenīši, – sveicot dalībniekus un viesus, sporta centrā vēstīja festivāla vadītājs.
To, ka dejošana ir lieliska alternatīva gada tumšāko mēnešu pavadīšanai kopīgā aktivitātē, ka deja palīdz pārslēgties no ikdienas, sniedz dzirkstošas emocijas, ceļ pašapziņu, izkopj stāju un apkārtnē ienes grāciju, atkal un atkal apliecināja vairāku paaudžu dejotāji.
Pasākumā piedalījās 280 dalībnieku, sporta deju pāri no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Otro gadu „Madonas valsī" sacentās senioru hobija klases dejotāji, turklāt šo deju klasi pārstāvēja ne tikai viesi no Igaunijas un mūsu valsts pārnovadiem, bet arī pāris no Madonas. Pirmo gadu uz „Madonas valsi" ieradās dejotāji no visiem Latvijas vēsturiskajiem novadiem, tai skaitā Zemgales un Kurzemes. Pasākuma starplaikos dalībniekus un skatītājus priecēja šova deju grupa „Oreo" no Bērzaunes pagasta.
– Festivālā „Madonas valsis" dejojam otro reizi, – laikrakstam atklāja madonieši Sandris un Anastasija Prostakovi. Uz jautājumu, kāpēc nav kautrīgie latvieši un uzdrīkstas dejot gan tiesnešiem, gan publikai, pāris smaidīja vien: – Gribas dzīvē taču kādu rozīnīti! Parasti sacensībās ieņemam pirmo, otro vai trešo vietu, ir būts Igaunijā, Cēsīs, arī citur. Šodien svarīgi uzvarēt sevi, dejot savam priekam. Skolotājs mums ir ļoti foršs, labi iemāca, un mēs dejojam nevis kopš bērnības, bet kopš kāzām. Toreiz pirms lielā notikuma uzmeklējām Arti Birku un kopīgiem spēkiem apguvām kāzu valsi. Nodarbības neesam pārtraukuši. Kas ir grūtākais? Vajadzīga izturība. Dejas ir sarežģītas, priekšnesumā var patraucēt uztraukums. Ikdienā trenējamies apmēram divas stundas nedēļā. Vēl ejam uz sporta zāli.
Jautāti, vai arī bērni no vecākiem ņem piemēru, Prostakovu pāris vēstīja: – Mēs drīzāk ejam meitas pēdās, jo mūsu Katrīna labprāt dejo – šodien sacensībās ieguva 2. vietu.
– Lai sāktu ko darīt, cilvēks nav jāpierunā, viņam pašam vispirms jāgrib, tad atradīsies gan laiks, gan prieks, – pārliecību par vaļasprieka izvēli pauda Sandris. – Arī par dārdzību nevar runāt, tas ir tāpat kā makšķerēšanā – vienam šķiet dārgi makšķerēt par 50 eiro, citam – 500 eiro nebūs šķērslis. Ja ļoti grib dejot, pat kleitu partnere var sameistarot pati.
Taujāti par festivāla „Madonas valsis 2020" kopīgo norisi, dejotāji slavēja, ka pasākums ir augstā līmenī – hallē ir daudz vietas, laba grīda, gaismas, skaņa, jauni tiesneši – viss, kā jābūt augstvērtīgā sporta deju festivālā.
– Ja intereses nav, mākslīgi radīt to nevar. Katram pasākumam ir izteikti savs skatītāju loks, – uz piebildi par apmeklētāju skaitu atbildēja Prostakovi. – Sporta deju skatītāji pamatā ir dejotāju vecāki, radinieki, un tas ir slavējami un saprotami.
Deju skolotāja un festivāla rīkotāja Arta Birka vadībā klubā „Rondo" dejo arī madoniete Sofija Apine. Sarunā ar meitenes māmiņu noskaidroju, ka Sofija dejo no trīs gadu vecuma: – Mācoties bērnudārzā, meita pati devās uz deju nodarbībām un man paziņoja: „Mamma, es gribu dejot!" Kopš tā laika Arta Birka vadībā viņa trenējas sporta dejās. Vasarā Sofijai būs deviņi gadi, partneris nav mainījies, meita dejo ar Kristeru un papildus vēl spēkus izmēģina solo dejās. Uz mēģinājumiem dodas trīsreiz nedēļā, mammai, protams, jārūpējas par apģērbu, frizūru, bet ir tā vērts. Bērns izkopj ritma izjūtu, stāju, izturību. Nesen pamēģināju ar meitu palēkāt – 15 minūtes un viss – mugura slapja. Bet dejotāji ir uztrenējušies, var visu! Prieks par festivāla līmeni – pirms gadiem nebija tik plaši un komfortabli – cepuri nost Artim Birkam! Tagad pie mums ierodas lietuvieši, igauņi, arī kluba „Rondo" pārstāvji brauc dejot uz citām pilsētām. Esmu novērojusi, ka meita priecājas par cīņu un konkurenci – tad uzvara šķiet vērtīgāka. Ja balva nāk viegli, tas nav tas. Pēc sacensībām Sofija parasti iztaujā skolotāju par kļūdām, mēģina tās labot. Šodien uzmanību piesaistīja arī pieaugušie pāri. Es vīru kādreiz esmu mēģinājusi pierunāt dejot sporta dejas – diemžēl nav izdevies, bet te par pieaugušajiem var tikai priecāties. Pati laiku šobrīd vairāk veltu bērniem un darbam – tā kā esmu mediķe, darāmā netrūkst.
Irēna Apine piebilda, ka kluba „Rondo" vadītājs rūpējas ne tikai par lieliem pasākumiem, Artis Birks saviem dejotājiem organizē Ziemassvētku un sezonas noslēguma pasākumus: – Visi ir draudzīgi gan mēģinājumos, gan ārpus tiem, arī bērnu vecāki kooperējas un viens otram palīdz.
Kā katru gadu festivālā „Madonas valsis" piedalījās arī Ērgļu saieta nama sporta deju kluba „Vizbulīte" dejotāji, deju skolotājas Sandras Avotiņas audzēkņi.
Klāvs Konovalovs „Staram" pastāstīja, ka dejo pārī ar Kati: – Dejoju piekto gadu, mācos 3. klasē. Vislabāk man patīk deja „ča-ča-ča", tā ir efektīga un ātra. Bieži uzstājamies skolā. Uztraukums ir pašā sākumā; kad sāku dziļāk elpot, uztraukums pāriet. Grūtākā deja ir džaivs, jo tā ir visātrākā un ritmiskākā. Ērgļos dejo daudzi, bērnu vidū tas ir populāri. Skolotāja ir laba, dažreiz jau pabaras. Esmu bijis uz vairākiem deju konkursiem citās pilsētās, tālākais bija Liepājā. Kad izaugšu, gribu būt kosmonauts. Lasu grāmatas ar aizraujošiem faktiem par kosmosu, skolā vislabāk patīk matemātika. Citiem bērniem novēlu dejot, tad būs taisna mugura!
Armands Zariņš sporta dejas dejo piekto gadu: – Treniņu nodarbībās var iemācīties daudz jauna un tad ballēs nesēdēt malā, izdancināt meitenes. Es vienmēr eju dejot un novēlu arī citiem neskraidīt apkārt, bet ballēs dejot. Man grūtākais bija iemācīties Vīnes valsi un džaivu. Kad biju mazs, sacensībās vienmēr ieguvu pirmās vietas, bet tad mēģinājumos sāku slinkot un pirmās vietas pazaudēju. Vēl spēlēju futbolu, basketbolu, orientējos pa mežiem un dejoju tautiskās dejas. Mājās ierodos ap septiņiem vakarā. Kad izaugšu, vēlos būt ugunsdzēsējs tāpat kā tētis.
Undīne Ceplīte sporta dejas dejo četrus gadus: – Šobrīd eju
2. klasē, dejot sāku tādēļ, ka interesē mūzika un kustība. Dejot ir skaisti, un konkursos var iegūt skatuves pieredzi, nest citiem prieku. Uzstājos arī skolā, grūtākais ir iemācīties soļus, kas dažām dejām ir ļoti sarežģīti. Patīk mūzika, tā katrai dejai ir atšķirīga. No dejām vislabāk patīk ča-ča-ča. Brīvajā laikā mācos mākslas skolā, mūzikas skolā, orientējos, eju uz vokālo dziedāšanu. Visvairāk mani saista dziedāšana, to mācos Koknesē. Nākotnē gribu būt zobārste, kas brīvajā laikā dzied un dejo.
26.02.2020.