Ceturtdien, 27. februārī, notiks Madonas novada domes kārtējā sēde, kurā iecerēts izskatīt arī jautājumu par atalgojuma palielināšanu Madonas novada pansionātos.
Atbalsts šim priekšlikumam tika pausts jau Madonas novada pašvaldības domes finanšu un attīstības komitejas sēdē 17. februārī, kad savu viedokli izteica vai visi klātesošie deputāti, kas, starp citu, nemaz tik bieži nenotiek.
Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora informēja par likumiem, kuri regulē gan štatu sarakstu, gan atalgojumu pansionātos, kā arī raksturoja MK noteikumos un likumos noteiktās prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kuras ņemtas vērā, sagatavojot konkrēto lēmuma projektu.
To, ka situācija nav viennozīmīga, vēl vairāk pastiprinājuši kontrolējošo institūciju akti. Pārbaudes veiktas Ļaudonas un Barkavas pansionātā, kur, lai arī darbs tika novērtēts atzinīgi, tomēr tika norādīts, ka ir nepietiekams gan štatu skaits, gan darbinieku atalgojums.
– Situācija ir tāda, ka mums pansionātos trūkst kvalificētu darbinieku. Algas pansionātos nav konkurētspējīgas darba tirgū, līdz ar to ir grūtības piesaistīt jaunus darbiniekus un noturēt esošos. Izvērtējot situāciju arī līdzīgās institūcijās citos novados, ir vērojama atšķirība atalgojumā, kur tās vairumā gadījumu ir lielākas. Tāpēc, es domāju, mums ir svarīgi pārskatīt algas pansionātos un arī štatu sarakstus, lai nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu. Ir jāpalielina atalgojums gan pansionātu vadītājiem, gan sociālajiem darbiniekiem, gan sociālajiem aprūpētājiem, gan citiem speciālistiem. Lēmuma projektā ir paredzēts vienādot mēnešalgas likmes visos pansionātos. Šeit nav runa par slodzēm, jo pansionātos ir atšķirīgs klientu skaits, un slodzes tiktu noteiktas, ņemot to vērā. Šāgada budžetā būtu nepieciešami 147 000 eiro, lai palielinātu algas un nodrošinātu nepieciešamo darbinieku skaitu pansionātos. Atsevišķi vēl būtu jālemj par tehniskajiem darbiniekiem, – atzīmēja Zigfrīds Gora.
Atbalstīt atalgojuma palielināšanu pansionātu darbiniekiem aicināja arī Madonas novada pašvaldības sociālā dienesta vadītājs Gundars Riekstiņš, kas uzsvēra, ka aiz tā visa stāv jautājums par pakalpojuma kvalitāti. Bet kvalitāte, kā zināms, nav tāda vērtība, kas pati par sevi virmo gaisā. To rada cilvēki, taču darbiniekus, lai viņi strādātu, vajag motivēt, tai skaitā nosakot adekvātu atalgojumu. Turklāt šis brīdis, pēc G. Riekstiņa domām, ir jau tā pārāk ilgi kavējies, varbūt tāpēc algu kāpums tagad izskatās salīdzinoši liels, bet, ja šī kavēšanās turpināsies, tad patiešām var pienākt kritisks brīdis, kad par neatbilstībām bez žēlastības norādīs ne tikai kontrolējošie dienesti, bet vienkārši nebūs, kas pansionātos strādā. Jāņem vērā arī iespējamā minimālās algas celšana nākamajā gadā, jo tādā gadījumā, ja nekas netiks darīts, lēciens varētu būt vēl lielāks, un to būs vēl grūtāk izdarīt.
Savukārt Madonas novada domes deputāts Andrejs Ceļapīters iebilda, ka par atalgojuma palielināšanu pansionātu darbiniekiem tiek spriests pēc Madonas novada pašvaldības budžeta pieņemšanas.
– Es protestēju pret izvēlēto algu veidošanas sistēmu jeb modeli. Burtiski pirms trim četriem mēnešiem mēs apstiprinājām pirmo štatu sarakstu pašvaldībā vairāk nekā 1000 darbiniekiem. Es nesaku, ka šīs algas ir lielas, bet uzskatu, ka tā rīkoties nedrīkst, kad izrauti no konteksta tiek skatīta kāda joma. Visā sistēmā nekāds būtisks algu palielinājums nav noticis, izņemot dažus procentus, kas ik gadu tiek pieaudzēts. Taču šajā gadījumā palielinājums ir par 30 un vairāk procentiem, bet šādā veidā tas pēc budžeta apstiprināšanas nav pieļaujams. Visas šīs lietas ir jāizdiskutē līdz budžeta apstiprināšanai un jāskatās sistēmiski iespējas palielināt atalgojumu visā pašvaldībā. Sociālajiem darbiniekiem, manuprāt, tas tika palielināts tieši šādā veidā jau pagājušajā gadā, līdz ar to šogad atalgojumu varējām attiecīgi noteikt uz iepriekš apstiprinātā štatu saraksta un saplānot finansējumu, nevis pie jau pieņemtā budžeta mainīt atalgojuma sistēmu. Tā nedrīkst darīt, jo ko lai saka citu jomu darbinieki, kuriem arī algas nebūt nav ne lielas, ne konkurētspējīgas? Šis, manā skatījumā, ir politiskais voluntārisms, ko nedrīkstētu pieļaut, – sacīja Andrejs Ceļapīters.
Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs skaidroja, ka šādu lēmumu plānots pieņemt februārī tāpēc, ka vispirms esot jābūt skaidrībai par budžeta kopējiem skaitļiem.
– Pēc budžeta apstiprināšanas janvārī ir precīzi zināmas pozīcijas štatiem, tāpat visas sistēmas uzturēšanai. Runājām, ka arī algu fonds un ieguldījums cilvēkresursos arī ir daļa no attīstības, un es pie tā noteikti pieturos. Šobrīd investīciju plānā ir iezīmēti ap 2 miljoni, par ko diskutēsim vēlāk, bet šobrīd varam runāt par 1,4 miljoniem, un daļu no šī finansējuma varam atvēlēt arī atalgojuma celšanai. Mēs esam gājuši uz to, ka veidojam konkurētspējīgas algas, bet tas nav bijis vienlaicīgi, to esam darījuši pa sektoriem, – atzina Agris Lungevičs.
Raksturojot paveikto, viņš uzsvēra, ka ir īstenota reforma bāriņtiesā, paaugstinot arī algas. Atalgojums ir palielināts arī sociālajiem darbiniekiem, kultūras darbiniekiem, šoferiem un citiem. Rudenī tika pārskatīts atalgojums arī centrālajā administrācijā, to palielinot, kā arī samazinot štatus, un tie nebūt neesot bijuši viegli lēmumi. Decembrī tika pārskatītas visu pagastu pārvalžu struktūras, izlīdzināts algu līmenis un paaugstināts atalgojums, veicot reformas.
– Tas, kas mums palicis, ir darbinieki pansionātos, par ko lemjam tagad. Martā spriedīsim par atalgojumu īpašumu uzturēšanas nodaļās. Nākotnē vēl būs jāvērtē situācija bibliotēkā, muzejā, tāpat, iespējams, jāpārskata atalgojums arī kolektīvu vadītājiem. Līdz ar to būsim pārskatījuši visu pašvaldības saimniecību. Lēmumi gan nebūs pieņemti vienā dienā, bet tie būs bijuši, un varēsim runāt par jaunu algu līmeni pašvaldībā, kas būs sasniegts gan uz reformu, gan uz plānošanas, gan uz kritēriju rēķina. Tas ļaus efektīvi šo sistēmu pārvaldīt arī turpmāk, turpinot veikt reformas tur, kur tas ir nepieciešams, – sacīja Agris Lungevičs.
Attiecībā uz atalgojuma palielināšanu pansionātos viņš atzina, ka, no vienas puses, ap 147 000 eiro budžetā ir diezgan liels skaitlis, bet, ņemot vērā, ka pansionātos strādā ap 100 darbinieku, tas ir samērīgs kāpums: – Šis solis ir jāsper, ņemot vērā, cik zems atalgojuma līmenis pansionātos ir bijis līdz šim, it sevišķi aprūpētājiem, un tas mums godu nedara, – uzsvēra Agris Lungevičs.
Arī Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Ivars Miķelsons norādīja uz kontrolējošo instanču atzinumu, ka pansionātos ir nepietiekams darbinieku skaits, lai kvalitatīvi sniegtu pakalpojumu, bez riskiem, ka aprūpētāji un citi speciālisti netiek pārslogoti vai pilnībā nenosedz šo nepieciešamību, kā arī uz nepietiekamo atalgojumu. Tas pašvaldībai jāņem vērā, pieņemot attiecīgus lēmumus un apstiprinot algas gan darbiniekiem, gan pansionātu vadītājiem.
– Ļoti žēl, ka uz to tik ilgi bijis jāgaida, bet sociālais taisnīgums ir jāatgriež, – akcentēja Ivars Miķelsons.
Atbalstu sagatavotajam lēmuma projektam, izņemot Andreju Ceļapīteru, pauda arī citi domes deputāti. Gatis Teilis atzina, ka darbinieki pansionātos līdz šim pēc būtības ir strādājuši uz entuziasma bāzes. Arī Gunārs Ikaunieks aicināja šo soli atbalstīt, ja jau budžetā ir šāda iespēja, jo algas pansionātu darbiniekiem tik tiešām ir ļoti zemas, neraugoties uz to, ka tiek prasīta augstākā izglītība. Andris Sakne uzsvēra, ka atalgojuma līmeņa celšana pašvaldībā ir solis pareizajā virzienā, pie tam pirmām kārtām ir jāpalīdz tiem, kuri paši vēl nespēj par sevi parūpēties, proti, bērniem, un tiem, kuri vairs nespēj par sevi parūpēties, proti, „mūsu vecīšiem". Antra Gotlaufa atzīmēja, ka veciem cilvēkiem pansionāts ir pēdējās mājas un tās bieži vien ne tuvu nav tādas, kādām tām vajadzētu būt, tāpēc pašvaldībai secīgi jāpieņem lēmumi, lai tās kļūtu par mājām, kurās vecie cilvēki gribētu pavadīt savas vecumdienas situācijā, kad nav citu, kuri par viņiem parūpētos.
Savukārt Andris Dombrovskis uzsvēra, ka deputāti daudz runā, cenšoties pārliecināt viens otru, it kā kādam būtu iebildumi. Pēc viņa domām, nav ko laiku kavēt, jo principā šāds lēmums jau sen bijis jāpieņem, tāpēc par to ir jābalso, nevis jārunā. Viņš gan izteica atbalstu arī A. Ceļapītera viedoklim, ka tas bijis jādara kontekstā ar budžeta pieņemšanu.
26.02.2020.