13. februārī Madonas kultūras nama trīs zāles pieskandināja vairāku izglītības iestāžu skolēnu koru balsis.
Lubānas, Madonas un Varakļānu novada skolēnu koru dalībnieki aizvadītajā ceturtdienā ieradās uz kopmēģinājumu – repertuāra precizēšanas semināru.
Svētku virsdiriģentu vadībā
Pārbaudīt skolēnu sagatavotību svētkiem un strādāt ar nepilnībām bija aicināti XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku virsdiriģenti Aira Birziņa un Eduards Grāvītis. Dziesmu un deju svētku mākslinieciskās padomes sēdē apstiprinātie XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku virsdiriģenti un virsvadītāji līdz skatēm apbraukā Latvijas novadus un darbojas ar kolektīviem kopmēģinājumos.
Koru koncerta „Dziesmubērns" Mežaparka Lielajā estrādē Goda virsdiriģenti būs Jānis Erenštreits un Arvīds Platpers, savukārt desmit virsdiriģentu skaitā Mežaparka estrādes kopkorim izvirzīti gan Aira Birziņa, gan Eduards Grāvītis – mūziķis ar īpaši pozitīvu starojumu. Viņa rokas vadījušas zēnu, jauktos, sieviešu un vīru korus. Ar iedvesmu abi diriģenti 13. februārī darbojās Madonas kultūras namā, uzrunājot reģiona dziedošos skolēnus.
Grūtības koru repertuāra apguvē
Skolēnu koru repertuārs sastāv no 25 dziesmām. Kopmēģinājumā tika izdziedātas vairākas no tām: „Saulīt' gāja vakarā", Ē. Ešenvalda Dziesmu cikls, „Pepijas dziesma", „Zaļā zeme", „Ar bāliņu dancot gāju", un rūpīgi izstrādāta ik vieta, kura dziedātājiem konkrētajā dziesmā sagādā kādas grūtības.
Iespējams, diriģentiem problēmas sagādā ne tikai repertuāra apjoms, bet arī tas, ka skolēniem mūsdienās ir diezgan daudz citu nodarbju. Pilsētās ir mūzikas, māk-
slas un sporta skolas piedāvājums, šodienas bērniem vairs nav tik vienreizēja izjūta būt Rīgā, Mežaparka estrādē. Tomēr tie, kas dziesmu svētkos kaut reizi ir bijuši, ne ar ko citu šo emocionālo pārdzīvojumu un vairāku dienu piedzīvojumu – būt kopmēģinājumos, dziedāt kopkorī, iet svētku gājienā – aizstāt nevēlas.
Kolektīvu kopmēģinājums pirms skatēm nepieciešams arī tāpēc, ka tā ir iespēja iemācīties to, ko ikdienā skolēni nav paguvuši. Apkārt ir lielāks atbalsts ikvienai balsij, savukārt skolā nereti gadās, ka kāds neatnāk uz kora mēģinājumu, ir kādas balss iztrūkums vai „vājums". Tiem dziedātājiem, kas savā balsī paliek vieni, tas sagādā papildu neērtības un grūtības.
Pirmie jaunajā Mežaparka estrādē
Papildu motivācija darbam ar repertuāru noteikti ir tā, ka skolēnu koru dalībnieki būs pirmie, kas ieskandinās jauno Mežaparka estrādi. Nākamajos 100 gados tur neviens neko jaunu nebūvēs.
Zināms, ka jaunā Mežaparka Lielā estrāde šā gada 18. jūnijā tiks nodota ekspluatācijā. 8. janvārī virs estrādes kupola metāla konstrukcijām tika svinīgi pacelts spāru vainags, kas apliecina – apjomīgākie darbi ir pabeigti. Spāres šajā gadījumā pat ir kas vairāk – tās veido skanošu ietvaru dziesmai, tādu kā sudraba birzs struktūru, balsta dziedātāju tribīni un veido unikālu akustisku loku virs koristu galvām. Jūlija pirmajās dienās mēs būsim liecinieki pasaules mēroga arhitektoniska un akustiska projekta piedzimšanai. UNESCO pasaules mantojuma reģistrā ierakstītajai Latvijas kora dziedāšanas tradīcijai būs radīts atbilstošs telpiskais ietvars.
Idejas aizsākums un būvniecības posmi
Atgādināšu, ka Mežaparka Lielās estrādes atjaunošana aizsākās 2016. gadā, kad Rīgas pašvaldība un Kultūras ministrijas Latvijas Nacionālais kultūras centrs parakstīja līgumu ar Jura Pogas un Austra Mailīša arhitektu birojiem par būvprojekta izstrādi. Mežaparka Lielās estrādes pirmais atjaunošanas posms – jauna skatītāju lauka izbūve – tika īstenots līdz 2018. gada 7. jūnijam pirms XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem.
Otrais atjaunošanas posms – jaunas estrādes būvniecība – tiks pabeigts līdz 2020. gada 18. jūnijam pirms XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Pēdējo posmu ir plānots pabeigt 2023. gadā, kad Dziesmu un deju svētki atzīmēs 150. gadadienu.
Klātbūtnes efektu piedzīvos reģiona kori
XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki notiks no 6. līdz 12. jūlijam. Svētkos piedalīsies ap 35 000 dalībnieku. XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem koru sektorā no Madonas reģiona gatavojas: Madonas Valsts ģimnāzijas jauktais koris (diriģente Ija Voiniča-Grīna), J. Norviļa Madonas mūzikas skolas koris (diriģente Diāna Vaice), Madonas pilsētas vidusskolas 5.-9. klašu koris (diriģente Anita Melnupa), Bērzaunes pamatskolas 5.-9. klašu koris (diriģents Jānis Trūps), Lubānas vidusskolas 5.-12. klašu koris (diriģente Teresija Pelša), Varakļānu vidusskolas 5.-12. klašu koris (Ārija Tumane), Madonas pilsētas vidusskolas jauktais koris (diriģente Aleksandra Lāce), Madonas pilsētas vidusskolas zēnu koris (Anita Melnupa).
Kā apliecina virsdiriģenti, Madonas reģiona kolektīvi svētkiem pošas atbildīgi un tiek ieguldīts nopietns darbs repertuāra apguvē. Svarīgi apzināties, ka tā ir gan diriģentu, gan skolu direktoru un pašvaldības kopējā atbildība, lai mūsu reģiona visi skolēnu koru dalībnieki varētu šos vēsturiskos svētkus piedzīvot.
Nākamais kopmēģinājums koristiem plānots 31. martā. To vadīs diriģenti Aira Birziņa, Arvīds Platpers, Kaspars Ādamsons un Jevgeņijs Ustinskovs.
18.02.2020.