30. janvārī Madonas bērnu un jauniešu centrs interešu izglītības jomā
strādājošajiem organizēja forumu "Pedagoga loma jēgpilnas mācīšanās un
mācīšanas procesā".
Domājot par profesionālās kompetences līmeņa
paaugstināšanu, novada interešu izglītības pedagogi tika rosināti
klausīties, mācīties, darboties un iedvesmoties.
Jaunrades iespējas atraisa dzīvesprieku
– Ne tikai man, bet sabiedrībai vispār interešu izglītība saistās ar radošumu, prieku, aizrautību, enerģiju, aktivitāti, inovācijām un tradīcijām. Šodienas forums tam ir apliecinājums, jo kļuvis par tradīciju – pedagogi šādā veidā tiekas ceturto reizi. Un tiekoties skolotāji meklē arī jaunas idejas, jaunas pieejas, lai darbu interešu izglītībā padarītu vēl aizraujošāku, – atklājot sarīkojumu, uzsvēra Madonas novada izglītības nodaļas vadītājas vietniece Sarmīte Jansone.
Saskaroties ar pārmaiņām izglītībā saistībā ar jaunā satura ieviešanu, var pamanīt, ka interešu izglītība nav pastumta malā, nav aizmirsta, gluži otrādi – tā nostājas līdzās kā nepieciešams rīks.
Lai dotu, jāpilnveidojas pašam
– Pārmaiņu kontekstā interešu izglītībai ir pat ļoti liela loma, jo tā paver iespējas bērniem agrā vecumā meklēt savu aicinājumu, izzināt sevi, iepazīt, kas varētu būt viņu lielais dzīves piepildījums, pa kuru virzīties, – pamatoja izglītības nodaļas pārstāve Sarmīte Jansone. – Viens no būtiskiem akcentiem jaunajā pieejā un izglītības saturā ir individualizācija, un interešu izglītība šai ziņā dod plašas iespējas, attīstot radošumu, atbildīgumu par to, ko bērns dara, un izvirzot konkrētu sasniedzamo rezultātu. Šajā mācību gadā mērķis ir īpaši nozīmīgs, jo gaidāmi Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kam gatavojoties daudz darāmā arī interešu izglītības jomas pedagogiem. Skolotāju profesionālās pilnveides jautājums, kam veltīts šodienas forums, šai ziņā ir nenovērtējams. Taču, lai pedagogam būtu ko skolēniem dot, ar ko dalīties, nedrīkst aizmirst sevi, svarīgi ir bagātināties, lai ar iedvesmu varētu degt, bet neizdegt. Sakārtot savu iekšējo pasauli, būt stipriem – uz to mudina foruma saturs.
Lektoru dažādais pienesums
Foruma pirmā daļa ritēja Madonas novada multifunkcionālajā jaunatnes iniciatīvu centrā "Kubs", un dalībniekiem te bija iespēja izzināt XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku virsdiriģentes Airas Birziņas pieredzi radošajā darbā ar bērniem. Savukārt psiholoģe Elīna Ābola aicināja uz pārdomām par pedagogu profesionālās izdegšanas sindroma rašanās aspektiem un 21. gadsimta skolēniem raksturīgajām īpatnībām.
Foruma otrā daļa notika citās telpās un tika veltīta meistardarbnīcām kopā ar mākslinieci Danuti Vēzi, pirtnieku Zigmundu Lauriņu un keramiķi Māri Karlsonu.
Diriģentes Airas Birziņas fenomens
Lubānā dzimušo diriģenti Airu Birziņu nepārprotami raksturo Dziesmu svētku un lielu ideju vēriens. Dažādos koros viņa uzsāka strādāt jau 1986. gadā, kad mācījās Jāzepa Mediņa Mūzikas vidusskolas pēdējā kursā. Šobrīd diriģente vada Ogres sieviešu kori "Rasa", sieviešu kori "Dzintars", ko 2000. gadā pārņēma no izcilās diriģentes Ausmas Derkēvicas. Aira Birziņa ir kordiriģēšanas profesore Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, māca jaunos kordiriģentus arī Rīgas Doma kora skolā. Viņas vadībā kolektīviem pa spēkam uzvarēt starptautiskos koru konkursos, diriģente tiek aicināta vadīt meistarklases un ar saviem kolektīviem veido galvu reibinošus projektus.
Rīgas Doma skolas meiteņu koris
Tiekoties Madonā, Aira Birziņa dalījās pieredzē par Rīgas Doma skolas meiteņu kori. Kolektīvā dzied visas Rīgas Doma kora skolas 3.-9. klases meitenes vecumā no 9 līdz 16 gadiem, kopumā 90 dziedātājas. Nav noslēpums, ka Rīgas Doma skola daudzus gadus ikvienam saistījās ar izcilo šīs izglītības iestādes zēnu kori, un tikai kopš 1997. gada pamazām izdevās apliecināt skolas meiteņu kora potenciālu. Aira Birziņa kolektīvu vada kopš 2000. gada, kad viņas māsa Gunta Birziņa uzticēja pašas izveidoto Doma kora skolas meiteņu kori Airai. Kora sastāvs ik gadu mainās, un kora repertuāru veido plašs mūzikas klāsts. Koris izpilda mūziku no renesanses līdz mūsdienām. Līdzās Pulenka, Britena, Forē, Mendelsona, M. Haidna un citu sendienu meistaru hrestomātiskajiem šedevriem meitenes dzied opusus, ko īpaši šim korim radījuši Latvijas komponisti – Mārtiņš Brauns, Pauls Dambis, Juris Kulakovs, Jānis Lūsēns, Raimonds Pauls, Uģis Prauliņš, Valts Pūce un citi.
Iestudējumu daudzveidība
Aira Birziņa atklāja, ka kora repertuārs atkarīgs no radošajām idejām, valstiskiem uzdevumiem un citiem apsvērumiem. Kolektīvs daudz laika velta sakrālās mūzikas apgūšanai, jo Rīgas Doms ir kora galvenā koncertu vieta. Tiek veidoti arī skatuves darbi – 2005. gadā tapa koncertuzvedums "Gribas drusku pablēņoties", kurā sadarbībā ar režisoru Ansi Bērziņu tika izvēlētas studijas "Dauka" animācijas filmu dziesmas. 2014. gadā pēc diriģentes iniciatīvas radās sešu latviešu komponistu sacerētā "Kartupeļu opera" ar Ineses Zanderes libretu. Neaizmirstams ir darbs un rezultāts pie Jura Kulakova dramatiskās kantātes "Sarkanais vilciens". Pagājušajā sezonā tika iestudēta un izskanēja Imanta Ramiņa opera "Lakstīgala", vasarā Doma meiteņu koris viesojās Austrālijā un piedalījās pirmajā Gondvana Pasaules koru festivālā.
– Veidojot programmas un citus lielākus projektus, galvenokārt izvēlos sadarbību ar izciliem profesionāļiem mūzikā, teātrī, horeogrāfijā, dzejā, – uzsvēra diriģente. – Profesionāļi vienmēr paver durvis labākajam, jaunajās dziedātājās veido muzikālo gaumi un inteliģenci, dod izaugsmes iespējas.
Par savu lielāko uzdevumu Aira Birziņa uzskata misiju audzināt jauno Latvijas mūziķu paaudzi, dot savas zināšanas un pieredzi jaunatnei, lai viņas vadītā kora meitenes izvēlētos skaisto mūzikas profesionāļu ceļu.
04.02.2020.