Mobilitāte pieaug – un brīvdienu galamērķu kā Latvijā, tā ārpus tās ir ļoti daudz un dažādi. Tieši šā iemesla dēļ ir svarīgi koncentrēties uz kādu noteiktu jomu un nišu, kas var kalpot par iemeslu tūristu piesaistei. Madonas novadā tas pavisam noteikti ir dabas, sporta un lauku tūrisms.
Par to, kā pagājusi aizvadītā tūrisma sezona pilsētā un novadā, kā arī par plānoto 2020. gadā aicinājām pastāstīt Madonas novada pašvaldības attīstības nodaļas tūrisma darba organizatori Sanitu Somu.
– Kāda ir bijusi iepriekšējā tūrisma sezona pilsētai un novadam?
– 2019. gads bijis salīdzinoši labs. Pēc tūrisma objektu saimnieku datiem, ir tūrisma vietas, kur aizvadītā gada sezona ir bijusi labākā pēdējo gadu laikā. Neizbēgami, ir arī vietas, kur pieprasījums samazinājies. Pie mums ciemos braukuši gan individuālie, gan grupu tūristi. Pārsvarā tie ir mūsu valsts iedzīvotāji no visiem Latvijas reģioniem, no ārzemniekiem objektos visbiežāk fiksēti Vācijas un Igaunijas ceļotāji.
Tūrisma objektu saimnieki novērojuši tendenci, ka ceļotāji nav tik steidzīgi, ja viņiem vieta iepatīkas, neiebilst tur pavadīt ilgāku laiku, nevis skriet no objekta uz objektu. Tāpat iezīmējusies tendence, ka objektos uzņem ne tikai grupas, bet arī 1-2 cilvēkus. Tas, protams, piesaista individuālos ceļotājus, kas izvēlas doties kaut kur spontāni bez iepriekšējas plānošanas. Ceļotājiem ļoti patīk, ka objektā kā suvenīru var iegādāties uz vietas ražoto produkciju, šim mērķim nauda netiek taupīta.
Lielāku apmeklētāju skaitu vienlaicīgi piesaistījuši dažādi notikumi: sporta, aktīvās atpūtas, kultūras un izziņas pasākumi. Pagājušais gads Madonā iezīmējās ar starptautiskiem sporta notikumiem, tūrisma vietās lielu apmeklētāju skaitu piesaistījuši pasākumi: „No Gaiziņa Latviju redzot", „Tūrisma rallijs P37", Muzeju nakts, Madonas pilsētas svētki, Peoniju svētki, Melleņu svētki.
Ļoti augstu vērtēju mūsu novada tūrisma vietas un notikumus, kuru apmeklējumi iekļauti tūrisma aģentūru maršrutos. Aģentūru maršrutos neiekļūst tikai ar skaistu reklāmu, tas ir pieredzējušu profesionāļu redzējums par pakalpojumiem, kurus var veiksmīgi pārdot.
– Kuri no apskates objektiem bijuši tūristu iecienītākie?
– Pagājušajā gadā līderis ir Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs, kas uzņēmis gandrīz 29 tūkstošus apmeklētāju. Populārāko vietu sarakstu turpina: Kalsnavas arborētums, „Smeceres sils", Gaiziņkalns (tas iekļuvis arī mediju apkopotajā TOP 10 Latvijas Instagram objektu sarakstā), Lubāna ezera piekraste, „Madonas karameles", „Domu pietura", „Jāņkalni". Ar apmeklētāju dienām pieejamāks kļuvis Teiču dabas rezervāts. Izcili veiksmīga debija bija koku un augu vilnas meistaram Ritvaram Točam. Šī objekta apmeklētība kāpinājusi arī citu, pa ceļam esošu tūrisma vietu pieprasījumu. Jāpiemin arī Aronas kalns, kas kļuvis par populāru autobraucēju apstāšanās vietu.
– Ko varam sagaidīt jaunajā tūrisma sezonā novadā?
– Gada sākums ir ļoti savdabīgs, jo nav sniega. Madonai un Gaiziņkalnam pietrūkst slēpotāju klātbūtnes un pierastās ziemas sporta dinamikas. Zaļā ziema ir smags pārbaudījums slēpošanas trašu saimniekiem, arī naktsmītņu īpašniekiem.
Pašvaldības tūrisma darba jomā ziema ir raženākais piedāvājumu komplektēšanas un izdevumu gatavošanas laiks. Šogad plānoti šādi izdevumi: „Madonas novada tūrisma ceļvedis" (3 valodās), velomaršruts „Vidzemes augstiene" (4 valodās), „Lubāna ezera noslēpumi" (4 valodās), „Brīvdienas ģimenēm ar bērniem" (2 valodās), „Skaisto dārzu maršruts" (1 valodā).
Novada apskates vietu saimei šogad pievienojušies vairāki jauni objekti: Mārcienas pusē – farmaceites Valentīnas Dāboliņas lauku māja „Celmiņi" (stāsts par dabu un ārstniecības augiem); Sarkaņu pagastā – dabas velšu produkcijas ražošanas uzņēmums „Sarkaņu dārzs" (saimnieks Māris Dolbe); maršruts pa Ļaudonas pagastu „Ļaudona teiku lokā"; Marikas Peilānes keramikas darbnīca Madonā; ēdnīca „Pļava" Aiviekstē (saimniece Valda Tračuma); brīvdienu māja „Sniegi" Lazdonas pagastā (saimnieks Rolands Pužulis). Rudens pusē Madonas novada pašvaldība Praulienas pagastā plāno atvērt Haralda Medņa kultūrizglītības centru „Dziesmusvētku skola".
Arī pasākumu jomā, kas saistīti ar tūrisma vietu apmeklējumiem, šogad piedāvājumu netrūks visdažādākajām interesentu auditorijām. Būs dabas izziņas dienas (putnu, peoniju, sikspārņu, sēņu, melleņu, Teiču un Krustkalnu dienas), aktīvās atpūtas pasākumi (Gaiziņkalna „Auto Traks", laivu un velo braucieni, pārgājieni, golfa dienas), izziņas pasākumi (ceļojumu stāstu vakari, ceļotāju diena, autofotoorientēšanās braucieni, puķu draugu saiets, tūrisma ekspedīcija). Visiem pasākumiem ir zināmi datumi, esam tos publicējuši portālā www.visitmadona.lv.
– Kas, galvenokārt, ir motivējošais faktors cilvēkiem viesoties pie mums novadā?
– Pirmām kārtām tās ir ceļotāju intereses, kas katram ir atšķirīgas. Ceļotāju interešu sagrupēšanai varētu nosaukt vismaz divdesmit interešu grupas. Arī mēs katrs dažādās dzīves situācijās izvēlamies atšķirīgu atpūtu – savu reizi gribam mieru un klusumu, novērtējam individuālu pieeju, citreiz sevi gribam apliecināt dinamiskās un sportiskās aktivitātēs, bet vēl citu reizi – iejukt masu pasākuma cilvēku pūlī.
Kad ceļotājs ir apjautis savu vajadzību, tālāk tiek meklēta informācija par tās realizēšanu – un šis posms ir mūsu pašu rokās. Mums ir jāpilda informācijas telpa ar savu stāstu, piedāvājumu, notikumiem, tādējādi jārada iespēja potenciālajam ceļotājam izvēlēties mūs. Informācijas nekad nevar būt par daudz!
Motivējošos faktorus jeb ierašanās iemeslus var analizēt no vairākiem skatpunktiem. Manuprāt, ļoti virspusējs ir vērtējums tikai pēc vietas popularitātes. Piemēram, vai ir objektīvi salīdzināt tūrisma vietu, kuru pasākuma laikā (iespējams, pat bez maksas) apmeklē 100 cilvēku, ar vienu ārzemju putnu vērotāju, kas pie mums uzturas četras, piecas dienas. Domāju, ka, izanalizējot ieguldītās enerģijas, laika un finanšu rādītājus, bilance abos gadījumos varētu būt līdzvērtīga. Piemērs apliecina to, ka bieži vien liels apmeklētāju skaits nav jēgpilnākais rādītājs.
– Janvāra izskaņā norisināsies tūrisma izstāde „Balttour 2020", ko varēs apskatīt novada stendā?
– Novada stendā darbosies: Madonas novada tūrisma informācijas centrs, LVM „Kalsnavas arborētums", maiznieks Andrejs Broks, ārstniecības augu tēju ražošanas saimniecība „55 mārītes", Gaiziņkalna gide Danuta Kiopa un alus darītava „Madonas alus". Uzņēmēji stāstīs par savu piedāvājumu ceļotājiem, būs produktu degustācijas un radošas aktivitātes. Savukārt no Madonas novada pašvaldības puses izstādes apmeklētājus konsultēsim par tūrisma iespējām mūsu novadā, kā arī izvēlei piedāvāsim vairākus tūrisma izdevumus: „Madonas novada tūrisma ceļvedi", tūrisma maršruta brošūru „Sestu kalns-Gaissa kalns-Nessaule kalns" (brošūrā sagatavota informācija par diviem maršrutiem, kuri ļauj iepazīt ainavisko Gaiziņkalna apkārtni un uzzināt par Strūves meridiāna loku. Maršruti ved pa Madonas, Ērgļu un Cesvaines novadu) un brošūru „Lubāna ezera noslēpumi". Izstādei esam sagatavojuši arī Madonas novada tūrisma jaunumu lapu un apkopojuši informāciju par gaidāmajiem pasākumiem.
– Vai šogad varam gaidīt kāda jauna dabas objekta atvēršanu?
– Par konkrētiem objektiem informācijas nav. Taču savā darba plānā esmu iekļāvusi ainavisku dabas vietu piedāvājuma dažādošanas pakalpojumu, izveidojot digitālo torņu ainavu maršrutu.
– Kā varētu vērtēt Madonas novada darbību tūrisma sfērā salīdzinājumā ar apkārtesošajiem novadiem?
– Līdzvērtīgi, nozares attīstības dinamika ir līdzīga. Katras vietas individuālais spēks ir atšķirībā, bet kaimiņu sadarbības spēks ir dažādībā. Īpaši svarīgi tas kļūst, izejot starptautiskajā tirgū. Madonas novada zīmoli ir nacionāla mēroga dabas un sporta objekti, kaimiņi var lepoties ar atpazīstamiem kultūrvēstures objektiem, tie ir, piemēram, Cesvaines pils komplekss, Gulbenes-Alūksnes bānītis, Krustpils pils u. c. Kā jau minēju, spēks ir sadarbībā, tādēļ arī manā darba plānā nozīmīgu vietu ieņem sadarbības aktivitātes.
– Kā arvien rast jaunu motivāciju un idejas, domājot par jauniem, uzrunājošiem veidiem, kā piesaistīt novadam tūristus?
– Par idejām varu teikt, ka tās rodas uz uzkrātās informācijas un zemapziņas bāzes. Realitātē ideju ir neskaitāmas reizes vairāk nekā laika un iespēju tās realizēt. Ideju virzienus diktē laikmets – daudzas lietas strauji plūst un mainās. Laikmeta noteikumiem jāseko līdzi: gan gūstot informāciju digitālajā un profesionālajā vidē, gan komunikācijā ar cilvēkiem, gan saņemot jaunus impulsus no tuvāku un tālāku ceļojumu pieredzes.
28.01.2020.