Aizvadītajā sestdienā Madonas novada bibliotēkā, klātesot daudziem interesentiem, tika atvērta ērglēnietes Annas Kuzinas jaunākā grāmata – „Rūdolfa Blaumaņa valodas vārdnīca".
Apmeklētājus ar ģitāras skaņām bibliotēkā sagaidīja dziesminieks Intars Zommers, atklājot, ka pats mīl dzīvot minimālismā, bet Blaumaņa „Kopotie raksti" viņam mājās gan ir: – Tāpat ir nācies padzīvot Ērgļos, izjust Ērgļu cilvēku dzīvesstilu un Rūdolfa Blaumaņa garu – to, kā viņš raksta. Šodien jautāšu – kādā vīzē kopīgi dziedāsim – kā Kārlēns vai tomēr kā Rūdis?
Dziesma sarīkojumā izskanēja vairākkārt – gan Intara izpildījumā, gan kopīgā skanējumā. Šķiet, cilvēki bija noilgojušies pēc labas literatūras, kopīgas dziesmas un literāru personību iedvesmotiem mirkļiem.
Atklājot sarīkojumu, bibliotēkas pārstāve Sarmīte Radiņa uzsvēra, ka Anna Kuzina ir cilvēks, kas visu savu mūžu veltījusi Blaumanim. Kaut nereti viņa tulko no svešvalodas, Blaumanis ir viņas prioritāte: – Jaunajā grāmatā Anna Kuzina ir apzinājusi visus personvārdus, kas minēti Blaumaņa darbos, tāpat vietas Vidzemē, neparastus, mazāk zināmus vārdus, kas sastopami rakstnieka darbos, norādot, no kurienes tie cēlušies un kurā daiļdarbā izmantoti. Uzskatu, ka Annas Kuzinas priekšā varam tikai paklanīties.
Pasākuma vadītāja kā vienmēr bija padomājusi par aizraujošiem pārsteigumiem. Šoreiz uz katra apmeklētāja krēsla bija nolikta lapiņa ar vārdu no jaunās vārdnīcas. Ieskatīties un publiski nolasīt konkrētā vārda skaidrojumu, turklāt ar visu tam pievienoto Blaumaņa daiļdarba tekstu, tika aicināti vairāki klātesošie.
Kāpēc pirmā vieta, kur tiek atvērts jaunais izdevums, ir Madona, nevis Ērgļi vai Rīga? To Anna Kuzina atklāja pati: – Madonas novada bibliotēkā Blaumanis ir lielā cieņā un godā. Par to liecina tas, ka bibliotēkā tiek vākts materiāls par rakstnieku, visiem notikumiem, kas ar viņa vārdu saistās mūsdienās. Šis materiāls tiek krāts mapēs, un bibliotēkā var atrast daudz no tā, ko pat muzejā nevaram atrast. Tā kā šis mēnesis ir Blaumaņa 157. dzimšanas dienas mēnesis, svētki ir jānosvin! „Sagaidīta prieka bailēs, sagaidīta baiļu priekā nu tā laime reiz ir klāt, lai nu viņa pieaugt spētu, tā kā viņas vajadzētu tuvu tālu daudzināt," Rūdolfu Blaumani citēja Anna Kuzina.
Autore vēstīja, ka sākumā nebija domas veidot grāmatu. Ideja radās nejauši, īsti negribot un neprotot, kā to lietu darīt: – Pirmais impulss pirms vairākiem gadiem bija tāds, ka, lasot Blaumaņa darbus, prātā iekrita viens otrs vārds, kura nozīmi gribējās izprast vairāk. Reizēm nāca jautājumi arī no malas, piemēram, kāda teātra režisore reiz prasīja, kas ir Raguela meita. To nezināju.
– Interneta vēl nebija, meklēju Konversācijas vārdnīcā, vaicāju mācītājiem, bet atbildes nebija, – atceras Anna Kuzina. – Otrs nosaukums, kas nelika mieru, bija Alenča govis – kas tās tādas? Prasīju zootehniķiem, kas beiguši augstas skolas, neviens nezināja. Tika vaicāts Jelgavas augstskolas pasniedzējiem – arī tie nezināja. Beidzot rokās nejauši nonāca Annas Brigaderes „Anneles stāti", kur grāmatas beigās ir vārdu skaidrojumi. Tur ieraudzīju arī Alenču govs pieminēšanu, ka tās ir tās pašas Holandes šķirnes govis. Tad maisam gals bija vaļā. Iegāju tādā kā azartā, man radās interese par Blaumaņa darbos minētajiem vārdiem, kuri pēc konteksta ir saprotami, bet īsti tos izskaidrot nevar. Piemēram, Kārlēns „Skroderdienās Silmačos" saka: „Nu līdz pusdienlaikam es atkal varēšu stupāt." Bet ko tas nozīmē? Izrādās, šis vārds radies no krievu valodas vārda. Tātad Blaumaņa valodā ir arī vārdi no krievu, tāpat no vācu valodas, jo Blaumanis taču dzīvoja laikā, kad pats lauza ceļu latviešu literārajai valodai. Turklāt nevis tādai sterili skaistai, noslīpētai valodai, kāda tā parādās šodienas vārdnīcās, bet tautas valodai, kā runāja Vidzemes apvidū, Ērgļos.
– Mēs esam unikāla notikuma aculiecinieki, jo nevienam latviešu autoram līdz šim viņa valodas vārdnīcas nav bijis. Tādas nav ne Rainim, ne kādam citam latviešu literātam. Pirmais ir Blaumanis, un šo darbu veikusi un grāmatu sastādījusi mūsu pašu cilvēks – Anna Kuzina! – paveiktā mērogu iezīmēja Mārīte Breikša, piebilstot, ka pasaulē, protams, eksistē lielo tautu ģēniju – Šekspīra, Puškina un citu autoru – valodas vārdnīcas.
Izdevniecības „Madris" redaktore Skaidrīte Naumova piekrita jaunās grāmatas sevišķajai nozīmei: – Nekas nebūtu noticis, ja Anna Kuzina nebūtu pieklauvējusi izdevniecības durvīm. Ar Annu mums veidojusies ilggadēja pieredze – vispirms izdevām viņas grāmatu „Blaumanis tuvplānā", tad izdevumu „Blaumaņa pavārgrāmata" un grāmatu „Reiz Ērgļos". Līdz ar to jaunais izdevums no manas puses nebija avantūra. Anna ir tulkojusi arī vairākas bērnu grāmatas, ko izdevniecībā esam laiduši klajā. Grāmatu tapšanas process ir ilgstošs un nav vienkāršs. Ceru, ka šis darbs būs tas, kas kļūs noderīgs gan skolēniem, gan studentiem, to izmantos ikkatrs.
Jāpiebilst, ka grāmatas tapšanā lielu darbu ieguldīja tās zinātniskā redaktore Ieva Zuicena un Annai Kuzinai labs palīgs bija arī Dace Zvirgzdiņa.
18. janvārī Annas Kuzinas grāmata „Rūdolfa Blaumaņa valodas vārdnīca" tiks atvērta Ērgļos, 30. janvārī uz grāmatas atvēršanu interesenti aicināti Rīgā, Smiļģa muzejā. Šai dienā Latvijas Radio programma „Kultūras rondo" tiks veltīta janvāra jubilāra Rūdolfa Blaumaņa piemiņai, un tās ietvaros Anna Kuzina klausītājiem stāstīs par jauno izdevumu. Martā Rīgas Latviešu biedrībā iecerēts pasākums „Trīs dižgaru valoda", kurā uzmanība tiks pievērsta Raiņa, Aspazijas un Blaumaņa valodai un darbiem, līdz ar to Annas Kuzinas veikums te atkal tiks daudzināts.
Tas, ka mums jādomā par latviešu valodu, tās saglabāšanu un izzināšanu, ir vairāk nekā skaidrs. Lai jaunie, kas pēc gadiem lasīs latviešu autoru daiļdarbus, saprot un izbauda viņu teiktā nozīmi.
Jaunā vārdnīca rosinās pārlasīt arī mums visiem zināmos Blaumaņa darbus atkārtoti. Blaumaņa teksti taču ir tik smeķīgi, un ziemas laiks lasīšanai ir tik piemērots!
15.01.2020.