„Stars" jau daudzkārt ir rakstījis par izcilā latviešu kordiriģenta Haralda Medņa mājas „Dzintari" atjaunošanu un Lielās dziesmu vietas idejas īstenošanu. Projekts ir ļoti apjomīgs, daudz tajā ieguldīts, turklāt jebkurš interesents vairāku gadu laikā varējis būt klāt ieceres dažādās aktivitātēs.
Gan Latvijas Mākslas akadēmijas studentu priekšlikumu prezentācijā par Lielās dziesmu vietas izvietojumu Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolā, gan vides objekta „Latvija skan" uzstādīšanā un apskatē Praulienas pagasta „Mācītājmuižas" teritorijā, gan novērtējot Ineses Mailītes un Ineses Jakobi kopīgi veidoto ekspozīciju, kas tika izveidota Haralda Medņa „Dzintaros" vēl pirms ēkas atjaunošanas. Tāpat reģiona skolēnu koru sadziedāšanās koncertos, kas vairākus pavasarus īstenojās Madonas pusē un aktualizēja skolotāja un novadpētnieka Jāņa Bērziņa pētījumā atklāto pārsteidzošo faktu – Praulienas pagasta „Mācītājmuižā" 1866. gada 18. jūlijā notika pirmie bērnu dziedāšanas svētki, tā kļūstot par šūpuli Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu svētku tradīcijai.
Ēkas atjaunošanas projekts
LEADER aktivitātē „Vietas potenciāla stiprināšana rīcībā „Kultūrvēsturisku pieminekļu un dabas objektu sakārtošana, veicinot tūrismu un iedzīvotāju aktivitāti"" pirms trim gadiem ar projektu „Haralda Medņa dzimtas mājas „Dzintari" atjaunošana" piedalījās un atbalstu guva Madonas novada pašvaldība. Projekta ietvaros bija paredzēts veikt ēkas logu un durvju nomaiņu, ēkas fasādes atjaunošanu, bēniņu siltināšanu, jumta spāru konstrukciju pastiprināšanu, apkures sistēmas sakārtošanu, piebūves atjaunošanu, izbūvējot 1. stāvā terasi un 2. stāvā balkonu, atjaunot pagraba telpas, ārējās ūdensvada trases atjaunošana un ārējās kanalizācijas izbūve, lai nodrošinātu ēkai centralizēti ūdens un kanalizācijas pakalpojumus, nodrošinātu iekšējās kanalizācijas un ūdensvada atjaunošanu, elektroinstalācijas atjaunošanu un ugunsdrošības signalizācijas ierīkošanu, kā arī citus darbus.
Sadarbībā ar Lauku atbalsta dienestu Madonas novada pašvaldība šo projektu turpina īstenot.
Atjaunošanas darbi ir noslēgušies
– Būvdarbi objektā ir pabeigti, pirms divām dienām projekta dokumentāciju iesniedzu būvvaldē, – laikrakstu informē Madonas novada pašvaldības projektu sagatavošanas un ieviešanas speciāliste Indra Kārkliņa. – Ēka vēl jānodod ekspluatācijā, Lauku atbalsta dienestam par projektu jāatskaitās līdz nākamā gada 31. janvārim. Ar būvniecību esam finiša taisnē, tālākais ir mājas piepildīšana ar saturu un attiecīgo interjeru, lai piedāvājums varētu uzrunāt un kalpot plašai sabiedrībai.
Būvnieks – SIA „ELBRA" – darbu pabeigšanas termiņā (pagājušā gada septembris) sakarā ar uzņēmuma darba organizāciju, nepietiekamiem resursiem un finansiālām problēmām neiekļāvās, darbi tika pabeigti tikai šā gada novembrī. Uz iepirkuma brīdi, pārbaudot būvnieka dokumentāciju, viss bija kārtībā, šķēršļi radās darba gaitā. Lauku atbalsta dienests bija saprotošs, sniedzām pamatojumu, kāpēc situācija ir sarežģījusies, klāt pievienojām iesaistīto pušu paskaidrojumu, un Lauku atbalsta dienests, kas ir valsts tiešās pārvaldes iestāde, atbildīga par vienotu valsts un Eiropas Savienības atbalsta politikas īstenošanu Latvijā, darbu termiņu pagarināja. Tas nebūtu iespējams, ja Eiropas Savienības fondu plānošanas periods būtu beidzies (esošais periods aptver 2014.-2020. gadu. – Aut.). Viss sakārtojās iespējami labi, tālākais atkarīgs no būvvaldes, vai tā pieņems ēku ekspluatācijā. Oficiāli tas jāveic divu nedēļu laikā no dokumentācijas iesniegšanas brīža. Tā kā gada nogalē ir daudz brīvdienu, tas, visticamāk, notiks nākamā gada sākumā.
Pašvaldības projektu sagatavošanas un ieviešanas speciāliste piebilst, ka otra lieta, kas bija nepieciešama būvdarbu jomā, ir ēkas ārējie inženiertīkli. Tie izbūvēti, lai ēkā varētu nodrošināt ūdens padevi un kanalizāciju. Tā kā šai vietā ūdens padeve ir lokāla, apkārt maģistrālie tīkli neiet, problēma bija jāatrisina īpaši. Šobrīd darbi ir paveikti, tos īstenoja akciju sabiedrība „Madonas ūdens", ārējo inženiertīklu izbūve ir nodota ekspluatācijā.
„Dzintaru" piepildīšana ar saturu
Pēc Haralda Medņa mājas atjaunošanas – ēkas jumta nomaiņas, fasādes, ārējo kāpņu atjaunošanas, ēkas iekšdarbiem, inženiertīklu izbūves (elektroapgāde, ūdensapgāde, kanalizācijas tīkli, ventilācijas un apkures sistēmas), telpu atjaunošanas un kosmētiskā remonta – nākamais solis ir mājvietas interjers un ekspozīcija. Uzdevuma izstrādē novada pašvaldība turpinājusi sadarbību ar arhitektu Austri Mailīti un Inesi Mailīti.
– Mēs strādājam pie skaista projekta – Haralda Medņa mājas sakārtošanas. Haralds Mednis ir simboliska personība, sevišķi tiem Latvijas patriotiem, kas saistīti ar Dziesmu svētku kustību, – uzsver arhitekts Austris Mailītis. – Mednis ir Renesanses cilvēks, un svarīgs visā ir Gaismas pils celšanas motīvs. Esmu radījis būvprojektu Medņa mājas rekonstrukcijai, un kā arhitektam man nozīmīgi Medņa māju, kas izskatās pēc gaišas Gaismas pils, atkal celt gaismā. Diriģents – Dziesmu svētku kustībai nozīmīga figūra, daudziem Haralds Mednis bija skolotājs un iedvesmotājs. Redzu, ka rekonstruētā Medņa māja būs universāla celtne – te ekskursijās varēs doties skolēni un pieaugušie, uzzināt, kas ir Dziesmu svētki, kas ir Haralds Mednis un kāds ir viņa devums latviešu kultūrā. Medņa māja būs vieta, kur var norisināties izglītojošas nodarbības, šeit varēs organizēt seminārus, apmācības un lekcijas. Tāpat šai ēkā būs rezidences, kur apmesties viesiem vai māksliniekiem. Vēlamies, lai māja ne tikai atskatās pagātnē, bet arī dzīvo tālāk Dziesmu svētku kustībai, kultūrai un izglītībai.
– Kad Austris teica savu „jā" Medņa mājas rekonstrukcijai, biju pārliecināta – BŪS LABI, – savu nostāju atklāj Inese Mailīte.
– Kopā ar Austri staigājām, domājām, diskutējām, lai Medņa 1930. gadu vidū celtie „Dzintari" augšāmceltos kā Gaismas pils, pēc iespējas pietuvinātāki ēkas oriģinālajam iekārtojumam. Nu ēka ir atjaunota. Ir paveikts arī nākamais solis – izstrādāts ekspozīcijas un interjera tehniskais projekts, ko veica uzņēmums „Mailītis Arhitekti".
Ekspozīcijas un interjera koncepcija
Inese neslēpj, ka materiāli ekspozīcijai tika vākti apzināti un mērķtiecīgi, sākotnēji lielās tēmas saskaņojot ar projekta „Lielā dziesmu vieta" idejas autoru Arti Kumsāru un darba grupu – skolotāju Jāni Bērziņu, Mārtiņu Bergu, Rudīti Kumsāri, Solvitu Seržāni, Jāni Sprancmani, Jāni Kļaviņu un citiem. – Artis Kumsārs savā „Stipruma grāmatā" raksta: „Dariet nu jūs tālāk!" Mēs arī turpinām iesākto, sadarbojoties, kopā domājot un strādājot, – vēsta Inese Mailīte. – Ekspozīcijai izvēlētas tēmas: Haralds Mednis un Dziesmu svētki. Gaismas pils celšana – tiekšanās uz skaidriem, tīriem ideāliem, ar ideju, lai māja turpinātu dzīvot, iedvesmot atvērtībai pret pasauli un zināšanām, integrētībai, apgaismībai, labestībai un godīgumam.
Lai māja elpo, dzīvo, stāsta stāstus par Medni, Dziesmu svētkiem, vēsturi, mūziku, tradīcijām. Mums katram jāpieliek savs plecs, lai drīzāk spētu celties Medņa celtā Gaismas pils.
Šobrīd paveiktais ir ieceres īstenošanas pirmā kārta. Svarīgi, lai pietiek spēka, drosmes un izturības celt tālāk Dziesmu svētku skolu un lai Madonas pusē var dzirdēt, redzēt un izjust tautas patriotisma spēku! 2008. gadā Baltijas Dziesmu un deju svētku tradīcija tika iekļauta UNESCO Reprezentatīvajā cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, bet vietas, kur var apjaust to lielumu, spēku un prieku, izņemot pašus Dziesmu svētkus, diemžēl nav. Kā darba grupas sanāksmē reiz uzsvēra J. Norviļa Madonas mūzikas skolas direktors Mārtiņš Bergs:
– Godinot mūsu unikālo kultūras vērtību, Dziesmu svētku muzejiem būtu jābūt ne tikai Dikļos un Madonas pusē, šādām kultūras liesmiņām būtu jāmirgo visā Latvijas kartē.
20.12.2019.