Mūsu novadnieks Māris Kalve darbojas Latvijas Sporta veterānu savienības (LSVS) valdē, atbildot par sporta veidiem, kas bijuši tuvi – riteņbraukšanu un slēpošanu. Beidzamos trīs gadus šo sporta veidu sacensības LSVS organizē Madonā, kur ir lieliskas bāzes un laba tiesnešu komanda.
Vienlaikus iznāk piepalīdzēt aktivizēt novadu sporta senioru kustību. Viņaprāt, aktīva veterānu kustība ir volejbolā, vieglatlētikā, riteņbraukšanā, bet gribētos, lai aktivitātes būtu arī futbolā, florbolā. Ja būs sniegs, 25. janvārī "Smeceres silā" ir paredzētas kārtējās LSVS sporta spēles distanču slēpošanā.
Viņš uzskata – nepietiek ar to, ka tikai fiziski strādā, dzīvesveidam ir jābūt aktīvākam. Tāpēc ir labi, ka bijušā Madonas rajona teritorijā izveidotajos novados ir kāds aktīvists, kas seniorus savāc. Šogad tika izcīnīta 2. vieta mazajā grupā un 6. vieta kopvērtējumā starp visiem novadiem, kas ir labs panākums.
Tāpēc ir rīta rosme, skriešana, kas bija uzsākta jau Madonā. – Man joprojām prasās uzturēt sevī to enerģiju, ko dod sports – mazliet paskriet, mazliet uzspēlēt bumbu, mazliet paslēpot, mazliet pabraukt ar riteni. Patīk baudīt visus priekus dabā, reizē arī kustoties, uzturot sevi sportiskā formā.
Māris Kalve ir dzimis Madonā, dzīvojis Raiņa ielā 15. Viņš atceras laiku, kad mācījās Madonas 1. vidusskolā, un tolaik Madonā bija populāri divi sporta veidi – riteņbraukšana pie Aleksandra Grotkera un distanču slēpošana pie Laimoņa Saulīša. Tolaik Jānis Doniņš trenējās arī šķēpa mešanā un izveidoja arī volejbola grupiņu, bet volejbols neaizrāva, vairāk paticis braukt ar riteni. No 12 gadu vecuma trenējies riteņbraukšanā Madonas sporta skolā līdz laikam, kad 14 gadu vecumā tika uzsākta slēpošana, ar ko nodarbojās līdz vidusskolas beigšanai 1966. gadā. Tika līdz Latvijas jaunatnes izlasei. Māris Kalve atklāj: – Esmu no paaudzes, kur bija Vitālijs Urbanovičs, Jānis Upens, Jānis Kaimiņš… Augstskolā darījām ko citu, spēlējām futbolu, basketbolu. Pēc augstskolas nodarbojos ar sporta spēlēm, Jelgavā organizēju turnīrus ar lielmeistaru piedalīšanos. 90. gados Mežaparka nacionālajā bāzē tika izveidots klubs "33", kur nāca spēlēt bijušie VEF basketbolisti, mūziķi, politiķi, aktieri. Reizi gadā organizējām tematiskus vakarus. Klubs vēl eksistē, bet paaudzes jau nomainās.
– Vai sevi joprojām uzskati par madonieti?
– Pa šiem gadiem esmu dzīvojis Vangažos, Salaspilī, Jelgavā, Mārupē, bet patlaban – Iļģuciemā. Tomēr pievelk dzimtā puse, tādēļ pirms 15 gadiem noskatījām kopjamu zemesgabalu Aronas pagastā, kas atrodas pie Svētā kalna gandrīz pie Lubejas. Svētais kalns ir neliels – gandrīz 260 m virs jūras līmeņa – skaista vieta. Tur gribas uzturēties arvien biežāk.
Daudz labu vārdu Māris Kalve velta smiltsērkšķiem, ko ne tikai audzē, bet iesaka lietot: – Laukos iestādījām vairāk nekā 1 ha smilts-ērkšķu, un ražu, kāda tā kuro gadu ir, pārstrādājam sulā. Pirmos piecus gadus svarīgi kopt stādiņus, lai būtu raža. Pēc 7-8 gadiem sākas cīņa ar kaitēkļiem, jo ogas garšo arī tiem. Smiltsērkšķi ir kaprīzi, kalnu augs, kas ne visur aug. Arī novākšanas tehnoloģija bija jāapgūst, un ir daudz roku darba. Esam kaut ko iemācījušies, palīdzēja Latvijas Smiltsērkšķu audzētāju asociācija. Sadarbojamies ar kooperatīvu "Rūjienas oga", kas iepērk smiltsērkšķus, palīdz atrast noietu. Pārsvarā realizējam ogas, tomēr atstājam daļu sulai, ko uzglabājam saldētavās.
Latvijas Sporta veterānu-senioru savienībā Inita Ikauniece lasīja lekciju par veselīgu uzturu, un tika vaicāts arī par smiltsērkšķiem. Veselīgāka, protams, ir visa odziņa, taču arī sula ir bagāta ar vitamīniem. Var gatavot kokteiļus ar kivi, banāniem, zemenēm, medu. No sēkliņām gatavo eļļu, kas ir ļoti vērtīga.
Ziemassvētkus Māris Kalve beidzamos desmit gadus pavada laukos pie Svētā kalna savā ģimenes lokā. Viņš uzskata: – Rīgā salūtu ir par daudz, trokšņu ir par daudz. Tāpēc arī izvēlos dzīvot mierīgāk.
Gadumijā viņš visiem novēl: – Lai sirdī tomēr mazs stūrītis atvēlēts fiziskajām aktivitātēm, kāds cits stūrītis – kultūrai, kāds stūrītis – ģimenei, un lai veselība turas!
18.12.2019.