5. decembrī visā pasaulē tika atzīmēta Starptautiskā brīvprātīgo diena. Īsu brīdi pirms tās, 30. novembrī, Rīgā norisinājās Nodarbinātības valsts aģentūras sadarbībā ar Labklājības ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūru, Daugavpils pilsētas domes jaunatnes nodaļu, Jelgavas pilsētas domes administrācijas sabiedrības integrācijas pārvaldi, Latvijas Jaunatnes padomi, Valmieras novada fondu, Rīgas domes izglītības, kultūras un sporta departamentu rīkotais brīvprātīgā darba veicēju un organizētāju godināšanas pasākums „Gada brīvprātīgais 2019".
Starp apbalvotajiem septiņiem brīvprātīgā darba veicējiem bija arī mūsu novadniece – vestēniete ADRIJA RAIVETA KAIRE, kas saņēma Goda zīmi.
Brīvprātīgais darbs ir pasaulē atzīts un populārs veids, kā iedzīvotāji iesaistās sabiedriskajā dzīvē un pārveido, uzlabo savas un apkārtējo dzīves kvalitāti, darbojoties gan valstiskās, gan nevalstiskās un privātās organizācijās. Pēc statistikas datiem, brīvprātīgo darbs ir vairāk izplatīts tieši jauniešu vidū.
– Brīvprātīgo darbu tu veic jau vairākus gadus, kas ir galvenā motivācija, kas pamudināja iesaistīties šādā kustībā?
– Vislielākais pamudinājums darboties brīvprātīgi ir pieredze, kas tiek gūta, un tā noteikti noderēs nākotnē, veidojot karjeru un meklējot atbilstošas darba iespējas. Katra darbavieta, pasākums, notikums sniedz jaunas zināšanas un paver plašākas iespējas, sagatavo pieaugušo dzīvei.
Esmu aktīva jau kopš bērnības, piedalījos dažādās nometnēs. Tur iepazinos ar citiem jauniešiem, kuri man bija kā piemērs. Ar nepacietību gaidīju 13 gadu vecumu, kad pati varēšu saņemt darba grāmatiņu un iesaistīties brīvprātīgajā darbā.
Strādājot brīvprātīgi, esmu piedalījusies daudzos dažādos pasākumos. Sākot ar dažādām sporta sacensībām, nometnēm, Madonas jauniešu centra rīkotajos pasākumos, piedalījusies sakopšanas un labiekārtošanas talkās, tos fotografējusi, kā arī aktīvi darbojusies kultūras pasākumos. Pati pirmā darba pieredze man bija Muzeju nakts pasākumi, pēc tam sekoja dažādi sporta pasākumi Smeceres silā. Darbojos veselības veicināšanas projektos, pasākumos, kas norisinās Vestienas pagastā.
Lai gan dažkārt pasākumi mēdz būt nogurdinoši, tomēr paveiktais darbs sniedz gandarījumu. Piemēram, vadot nometnes, pozitīvās bērnu un jauniešu atsauksmes, viņu vēlme atkal atgriezties tajās liek neapstāties un turpināt.
Iesaistoties brīvprātīgajā darbā, jau sākotnēji zināju, ka vēlos piedalīties pēc iespējas dažādākos pasākumos, darbības sfērās, lai gūtu pēc iespējas lielāku pieredzi, zināšanas, vairāk iespaidu.
– Saistībā ar brīvprātīgo darbu šogad esi saņēmusi divas nozīmīgas atzinības. Viena no tām – Madonas novada jaunatnes lietu gada balvas „Sudraba gailis 2019" pateicība, bet dienu vēlāk – Rīgā Goda zīme „Gada brīvprātīgais 2019".
– Šī Goda zīme man bija negaidīts pārsteigums. Lietojot sociālos tīklus, jau iepriekš biju manījusi aicinājumu pieteikt nominantus apbalvojumam „Gada brīvprātīgais". Nodomāju, ka tā ir jauka rīcība – pateikt paldies cilvēkiem, kuri strādā sabiedrības labā. Aizdomājos, ka arī man būtu patīkami saņemt šādu pateicību, bet es noteikti nekad netiktu pieteikta šādam apbalvojumam. Taču notika pavisam citādāk. Man nezinot, šajā konkursā mani pieteica Vestienas pagasta biedrība „Kāla ezera padome", bet par to, ka saņemšu Goda zīmi, uzzināju, kad piezvanīja no televīzijas un paziņoja, ka tiks veidots sižets. Pārsteigums bija liels. Grūti izstāstīt tābrīža emocijas. Šo apbalvojumu pasniedz brīvprātīgā darba veicējiem un organizētājiem, kuri devuši ievērojamu ieguldījumu sabiedrības labā.
Savukārt „Sudraba gailī" esmu bijusi nominēta divus gadus. Šogad nostrādāju 530 stundu un saņēmu pateicību, bet aizvadītajā gadā brīvprātīgo darbu biju veikusi 427 stundas un saņēmu balvu nominācijā „Gada brīvprātīgais".
– Pavisam tika pieteikti 160 brīvprātīgā darba veicēji, Goda zīmi saņēma tikai septiņi. Kādas bija tavas izjūtas, uzzinot par šo apbalvojumu?
– Kā jau minēju, bija milzīgs pārsteigums, pat nespēju noticēt. Grūti izskaidrot emocijas, kas valdīja apbalvošanas brīdī. Tas ir liels gods – saņemt šādu apbalvojumu, jo kāds cits ir novērtējis tavu darbu, pamanījis tevi. Tas mudina darboties vēl un vēl.
– Aktīvi iesaisties jauniešu dzīvē, darbojies jauniešu centrā.
– Pēc ilgāka pārtraukuma atkal ir sācis darboties jauniešu centrs Vestienā. Šobrīd tajā viss vēl tikai uzņem apgriezienus, bet pēc skolas pavadu laiku tur. Iesaistos Bērzaunes pagasta bērnu un jauniešu apvienības „Rīts" organizētajos pasākumos, nometnēs.
– Brīvprātīgā darbs noteikti paņem daudz tava brīvā laika.
– Mācos Madonas Valsts ģimnāzijas 9.a klasē un savu brīvo laiku pavadu, veicot dažādus brīvprātīgos darbus. Šobrīd tomēr vairāk veltu laiku mācībām, jo šis ir saspringts periods, ar labām sekmēm un rezultātiem jāabsolvē pamatskola.
Lielākas iespējas darboties brīvprātīgi ir vasarās un skolēnu brīvdienās. Tad darba iespējas ir plašākas, norisinās dažādas nometnes un citi pasākumi. Arī brīvā laika ir vairāk. Atsākoties mācībām, brīvo brīžu ir krietni mazāk, tad lielākoties brīvprātīgo darbu veicu vakaros un sestdienās. Protams, gadās arī kavēt mācību stundas, bet tas ir ļoti reti.
Vairāk darbojos Madonas novadā, bet šogad bija iespēja pastrādāt Ērgļos nometnē „Ērgļa spārni". Vairākus gadus biju nometnes dalībniece, bet šoreiz bija iespēja būt vienai no brīvprātīgajiem vadītājiem. Gada sākumā tika izsludināta pieteikšanās, nolēmu riskēt – un tiku pieņemta. Laiks nometnē bija interesants un emocijām bagāts. Tā bija lieliska pieredze. Labprāt „Ērgļa spārnos" darbotos arī nākamgad.
– Šis tev ir nozīmīgs laiks – 9. klase. Vai esi domājusi, ko darīsi turpmāk, un vai turpināsi strādāt arī brīvprātīgi?
– Par nākotni domāju regulāri. Šobrīd esmu nolēmusi, ka vidējo izglītību iegūšu tepat Madonas Valsts ģimnāzijā. Bet pēc 12. klases ir nodoms mācības turpināt kultūras jomā. Visticamāk, tas būs kultūras menedžments. Kopš pirmajām klasēm vienmēr esmu iekļauta skolas pasākumu vadīšanā. Laika gaitā tas ir ļoti iepaticies un nemaz nav bail no skatuves. Šogad gan mazāk sanāk iesaistīties skolas dzīvē, pasākumu vadīšanā un organizēšanā. Nedarbojos pasākumu vadīšanas pulciņā, jo patlaban mana prioritāte tomēr ir tuvojošies eksāmeni.
Saistībā ar brīvprātīgo darbu un jaunas pieredzes gūšanu ir plāni arī nākamajam gadam. Pašlaik gan nezinu, kāds būs piedāvājums pasākumiem, kurš mani aicinās, bet mērķis noteikti ir savākt minimālās 60 stundas, lai arī nākamajā „Sudraba gailī" saņemtu apliecinājumu un būtu paveikusi ko jauku sabiedrībai.
– Vai atliek laiks arī vaļaspriekiem?
– Brīvprātīgais darbs ir arī mans vaļasprieks, bet ikdienā aizraujos ar fotografēšanu. To esmu apguvusi pašmācības ceļā, skatoties dažādus video ar pamācībām. Manuprāt, to var apgūt, ja ir patiesa interese un vēlme iemācīties. Ir nepieciešams pietiekami liels gribasspēks. Iepriekš vairāk laika tika veltīts arī zīmēšanai, īpaši, kad vēl mācījos mākslas skolā. Tagad to daru reti. Savukārt atelpu gūstu, lasot grāmatas.
– Darbojoties jauniešu centros, veicot brīvprātīgo darbu, kāds ir tavs novērojums par bērnu un jauniešu aktivitāti pasākumos, ikdienas notikumos?
– Vienmēr varētu vēlēties vairāk. Ne tikai vienaudžu aktivitāti, bet arī pasākumu biežumu, bet – manā skatījumā – ir pietiekami. Galvenais, lai piedāvājums ir kvalitatīvs, interesants un aizraujošs. Manuprāt, bērni un jaunieši ir jāieinteresē. Tas pats attiecas arī uz brīvprātīgo darbu. Pēc manām domām, ir daudz jaunu cilvēku, kuri varētu iesaistīties brīvprātīgi, viņiem lieliski padotos, bet diemžēl viņu izvēle ir neiesaistīties. Īstenībā tas ir skumji, ja pavada laiku, sēžot pie telefona un datora ekrāniem. Brīvprātīgais darbs tomēr ir vērsts uz sabiedrības labumu, un ieguvēji ir visi.
– Kas mudinātu jauniešus piedalīties brīvprātīgajā darbā?
– Manuprāt, jauniešiem nepieciešams gribasspēks piecelties un sākt darboties. Grūts noteikti ir pirmais solis, bet pēc tam viss kļūst viegli. Atceroties, kāds bija mans sākums kā brīvprātīgajai, tagad varu teikt, ka esmu tikai ieguvēja. Esmu kļuvusi drošāka, komunikablāka. Sākumā pati meklēju iespēju strādāt brīvprātīgo darbu, šobrīd priecājos, ka esmu pamanīta un man piedāvā iespēju būt klāt kādā pasākumā. Tas sniedz patīkamas izjūtas, apziņu, ka esi labi veikusi darbu, tevi novērtē un uzskata par atbilstošu kandidātu.
13.12.2019.