Madonas novada identitāte ir saistīta ar Latvijas augstāko virsotni Gaiziņkalnu. Arī devīze "Esam augstāk!" ir kontekstā ar Gaiziņkalnu.
Par to, ka ASV dzīvojošie Gaiziņkalna mantinieki kalna virsotni vēlas atdāvināt valstij, ka to nedrīkst ne pārdot, ne ieķīlāt, iznomāt vai nodot apakšnomā (par dāvināšanu nekas nav teikts), sāka runāt jau 2016. gadā.
Liana Inese Apele šoruden ieradusies Latvijā, turpināja "nebeidzamo stāstu" ar dāvinājumu – virsotne, kuras platība ir nepilns hektārs, joprojām vēl nav uzdāvināta Latvijas valstij.
Pēc pagājušā gada Latvijas simtgades pasākuma, kad Gaiziņkalna virsotnē ar Madonas novada pašvaldības atbalstu tika uzbūvēts karoga masts, kurā 18. novembrī tika svinīgi pacelts sarkanbaltsarkanais karogs, laiks paskrējis, bet dāvinājums
joprojām nav noticis.
2019. gads tuvojas izskaņai, un nekas nav mainījies. Vien, Ineses Apeles vārdiem, Latvijā jau ievēlēta cita valdība, VARAM vada cits ministrs, ir citi darbinieki.
Kad Apeles kundze uzturējās mūsu novadā, aicināju viņu iegriezties arī laikraksta "Stars" redakcijā.
– Man gan nepatīk, ka nav nekas pavirzījies virsotnes dāvinājuma lietā un nekā nav, ko stāstīt, – sarunas ievadā sacīja Gaiziņkalna zemes īpašniece, piebilstot, ka līdz šim bijis tik daudz juridisku šķēršļu. Ietekmējis arī tas, ka lietas nevar kārtot no attāluma, ir jābūt klāt.
– Man ir jāizveido atdalāmā virsotnes zemesgabala robežu plāns. Nevaru dāvināt kaut ko tādu, kas nav tieši iezīmēts. Iznāk tā, ka par visu maksāju pati, lai sagatavotu dāvinājumu. Naivi biju iedomājusies, ka Latvijas valsts būs pretimnākoša. Tagad, kad esmu Latvijā un dzirdu, ka nevar samaksāt solīto ārstiem un māsiņām, man ir kauns vispār kaut ko no Latvijas prasīt.
Iedomājos, ka sagaidīšu pretimnākšanu. Tas viss atduras kā pret kalnu. Iepriekšējiem prezidentiem atsūtīju priekšlikumu, Levitam gan neesmu sūtījusi, kamēr dāvinājums nav konkrēti no manas puses sagatavots, ko piedāvāt, lūk, te ir izmērīts – vai nu Latvijas valsts ņem vai neņem.
Kāda būs Gaiziņkalna virsotne turpmāk? Liana Inese Apele dalījās domās, ka ieceri, kā viņas tēvs, "Lejas Gaiziņu" saimnieks Leopolds Apelis bija iedomājies, ka kalna virsotnē būs Tālavas taurētājs, gribētu turpināt. Tāpat, viņasprāt, tur ir vieta vides objektam – saules pulkstenim. Pēc tēlnieka Ģirta Burvja ieceres Gaiziņa virsotnē Tālavas taurētājs stāvēs uz četriem lieliem laukakmeņiem, kas ir katrs no sava novada. Pagājušā gada nogalē Smeceres sila karjerā tika izvēlēts lielais akmens.
Liana Inese Apele ir nolēmusi atgriezties Latvijā nākamā gada pavasarī. Viņa pateicas par iedziļināšanos zemes lietu sakārtošanā un izteikto vēlmi palīdzēt sakārtot Gaiziņkalna virsotnes dāvinājuma lietu Vitai Robaltei, kas tagad ir Madonas novada pašvaldībā izpilddirektores amatā. Kā sarunā sacīja Vita Robalte, Gaiziņkalna virsotnes dāvinājums nav pašvaldības problēma, bet gan VARAM kompetence.
Vita Robalte savā komentārā pauda: – Iesniegums VARAM tika iesniegts 2018. gada nogalē. Uzskatu, ka Apeles kundze ir racionāli domājošs cilvēks, bet atbildīgās valsts iestādes gada laikā neatbildēja īpašniecei un nepildīja nosacījumus. Pārpratums radies arī tāpēc, ka katrs nākam no savas pasaules (Inese Apele dzīvo ASV), un kundze cerēja, ka ierēdņi darīs rakstiski zināmu savu nodomu, kā tas pieņemts. Viņai vairs nav arī nosacījuma, lai vides objektus būvētu par valsts naudu, tam jau pērn tika uzsākta ziedojumu vākšana.
Šobrīd kopīgi tiek gatavoti iesnieguma grozījumi, kam jau nākamgad tiks pievienots virsotnes robežplāns un situācijas plāns, lai jautājumu virzītu uz Ministru kabinetu. Manuprāt, Gaiziņkalns ir mūsu nacionālā bagātība, bet atbildīgajā ministrijā, mainoties politiskajai vadībai, process ir apstājies.
11.12.2019.