Līdz 6. decembrim Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zālēs skatāma izstāde „Īru diasporas sievietes – celmlauzes" (Blazing a Trail. Lives and Legacies of Irish Diaspora Women).
Izstādes atvēršanas svētki 26. novembrī ritēja, klātesot Īrijas diplomātiskās misijas vadītāja vietniecei Helenai O'Donnellai un Īrijas vēstniecības politikas un publiskās diplomātijas pārstāvei Anitai Bautrei.
Pirmā sadarbības vēstnese
Līdz šim Īrijas vēstniecības Latvijā rokrakstu madonieši nebija iepazinuši, izstāde ir pirmais šāda veida pienesums. Sveicienu mūzikas valodā, radot svētku netveramo vieglumu, atklāšanas brīdī nesa Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolas divi kolektīvi, kuros arī pamatā spēlē sieviešu kārtas pārstāves.
Izstāde savukārt ļauj ieskatīties ievērojamu īru diasporas sieviešu dzīvē un atstātajā mantojumā politikas, sieviešu balsstiesību, mākslas, zinātnes, humānās palīdzības un sporta jomā.
Kopsakarības ar Latviju
Muzeja vadītāja Līvija Zepa, sveicot izstādes atvēršanas svētkos, neslēpa, ka arī Latvijā varam lepoties ar savām majestātiskajām sievietēm ļoti daudzās jomās: – Šogad, kad oktobrī atzīmējām UNESCO nedēļu, pievērsām uzmanību sieviešu spožajiem prātiem zinātnē. Iepazināmies ar sievietēm zinātnē, kuras nāk no Madonas puses un ar savu profesionālo darbu devušas ieguldījumu zinātnes attīstībā. Starp viņām ir arhitektes, ķīmiķes, mākslas pārstāves. Bez tam vēstures liecības atklāj, ka 1940. gadā Madonā, toreizējā Aizsargu namā, notika liela mājražotāju izstāde, kurā piedalījās daudzas sievietes, izstāde Latvijā ieguva 1. vietu.
Muzeja vadītāja pauda, ka Īrijai un Latvijai vēsture sasaucas: – Arī no Īrijas savulaik cilvēki izbrauca, lai dotos strādāt uz citām valstīm, to gadus divdesmit pieredzam Latvijā. Daudzi atgriezās dzimtenē un palīdzēja tās attīstībai, ceram, ka izbraukušie no mūsu valsts arī atgriezīsies un Latvija uzplauks līdzīgi īru zaļajai salai.
Izstāde apceļo vairākas valstis
Madonas pilsētas pārvaldnieks Guntis Ķeveris uzrunā apstiprināja, ka katra sadarbība nes jaunus draugus, kontaktus, kultūrvidi un atpazīstamību. „Līdz šim esam iepazinuši Vācijas, Francijas, Zviedrijas kultūrtelpu, ceram, ka jaunā izstāde veicinās tālāku sadarbību ar Īriju."
Izstādes „Īru diasporas sievietes – celmlauzes" faktu materiāls balstās vēstures doktores Angelas Bairnes (Angela Byrne) veiktajā pētījumā. Tas ir Īrijas Ārlietu un tirdzniecības ministrijas, „EPIC" Īrijas emigrācijas muzeja un kustības „Herstory" kopīgi veidots projekts. Izteiksmīgos mākslas darbus radījis Šabolcs Kariko (Szabolcs Kariko), gada laikā izstāde apceļojusi lielu daļu Eiropas valstu.
Kopīgais rada izpratni
Īrijas diplomātiskās misijas vadītāja vietniece Helena O'Donnella uzsvēra, ka izstāde ļauj ieskatīties tikai nelielā daļā sieviešu biogrāfiju, kuras devušas nozīmīgu ieguldījumu pārstāvošajās jomās. Runājot par dzimumu līdztiesību, viņa pieminēja, ka Īrijā balsstiesības sievietes ieguva 1918. gadā. Helena O'Donnella piekrita, ka Īrijai ir daudz kopīga ar Latviju. Līdzīgi kā mums, Īrijā valsts prezidente bijusi sieviete, Īrija ir pieredzējusi lielu cilvēku emigrāciju. Šobrīd vairāk nekā viens miljons Īrijas pilsoņu dzīvo ārpus valsts, savukārt ap 40 tūkstošiem latviešu dzīvo Īrijā. Izstāde ir pierādījums tam, ka emigrācija nes ne tikai pārmaiņas, bet arī iespējas.
Jāpiebilst, ka 19. un 20. gadsimtā emigrācija īru sievietēm ļāva iegūt izglītību un karjeras iespējas, kas nebija pieejamas Īrijā. Pretojoties sabiedrības stereotipiem un vispārpieņemtajām normām, viņas kļuva par celmlauzēm visdažādākajās jomās, rosinot citas sievietes sekot viņu piemēram un iekarot savu vietu sabiedrībā, kurā dominē vīrieši.
03.12.2019.