Aizvadītajā piektdienā Madonā, pirmsskolas izglītības iestādē „Saulīte", norisinājās Latvijas Sarkanā Krusta organizētais pasākums, uz kuru tika aicināti asinsdonori, kuri asinis ir ziedojuši vairāk nekā 25 reizes.
Uzrunājot sanākušos, Latvijas Sarkanā Krusta Madonas komitejas padomes loceklis, brīvprātīgais Gundars Riekstiņš sacīja: – Latvijas Sarkanais Krusts ir aicinājis donorus, lai brīdi būtu kopā un pieminētu šo svarīgo darbu, nesavtīgo un dārgo dāvanu, ko donori devuši citiem cilvēkiem. Donors, ziedojot savas asinis, dara pašu labāko, svarīgāko darbu – viņš dalās ar dzīvību, dāvājot to citam. Tas ir augstas pakāpes ziedojums.
Latvijas Sarkanā Krusta Madonas komitejas priekšsēdētāja Velta Vilšķērste pauda prieku, ka pēc ilga laika atkal notiek pateicības pasākums donoriem.
– Mēs katrs ikdienā sakām paldies, jo tā ir pateicības norma. Tomēr dažkārt paldies ir kas vairāk. Tā ir pateicība par palīdzību, par būšanu kopā, kad ir nepieciešama palīdzība. Ikdienā var ziedot daudz ko, bet tas, ko ziedo donori, ir kas krietni vairāk, tās ir asinis, kas glābj arī dzīvību. Asinis ziedo arvien vairāk cilvēku, arī jaunieši. Tas liecina, ka šī labestīgā rīcība neapsīkst. Darot jebko kādam, tu dari to pats sev, – atzina Velta Vilšķērste.
Devums, ko sniedz asinsdonori, ir nenovērtējams. Dzīvību nav iespējams nopirkt ne par kādu naudu, bet donori, daloties ar daļu no sevis, ir dāvājuši neapmaksājamu vērtību – dāvājuši cilvēkiem vēl vienu iespēju svinēt svētkus, pateikt paldies, iziet ārā un ievilkt dziļu elpu vēl vienu reizi. Tās ir lietas, kas ikdienā ne vienmēr tiek novērtētas. Bieži vien, ejot pa ielu, mēs nemaz nezinām, ka garām paiet varbūt kāds, kam esam palīdzējuši, ziedojot asinis.
Savukārt Latvijas Sarkanā Krusta ģenerālsekretārs Uldis Līkops sacīja: – Palīdzēt otram tajā brīdī, kad pašam tas ir iespējams, ir nenovērtējama dāvana. Tas nav nejauši, ka mēs nezinām, kuram tiek pārlietas ziedotās asinis, bet gan patiesa palīdzēšana un ziedošana, neprasot par to neko. Es varu, es ziedoju, es palīdzu, un man ir prieks, ka varu kādam palīdzēt – tas ir galvenais vadmotīvs, kāpēc cilvēki ziedo.
Madonas komitejas padomes locekle un donoru dienu koordinatore Inese Zālīte dalījās faktos, kas raksturīgi Madonas novadam. Asinsdonoru kustība Madonas rajonā aktivizējās, sākot ar 1960. gadu, kad tika atklāta republikas asins pārliešanas stacija. Vidēji vienā izbraukuma reizē Madonas pilsētā asinis nodod vairāk nekā 100 cilvēku. 2018. gadā kopumā asinis nodevuši 968 donori, bet šogad līdz novembrim asinis nodevuši 1030 donoru. Tā kā Madonā ir liels skaits donoru, turpmāk donoru dienas norisināsies katru mēnesi, pēdējā donoru diena šajā gadā būs 30. decembrī.
Pamatojoties uz Latvijas Sarkanā Krusta likuma 5. panta 6. punktu popularizēt un veicināt bezatlīdzības asinsdonoru kustību un Ministru kabineta noteikumu par Goda donora nosaukuma piešķiršanas kritērijiem un Goda donora apliecības piešķiršanas kārtību, Goda donora nosaukumu piešķir Latvijas Sarkanais Krusts: ja donors bez atlīdzības nodevis asinis vai asins komponentus vismaz 25 reizes, tiek piešķirta Goda donora trešā pakāpe; vismaz 50 reižu – tiek piešķirta Goda donora otrā pakāpe; vismaz 100 reižu – tiek piešķirta Goda donora pirmā pakāpe.
Šogad tika godināti 64 asinsdonori, kuri asinis ir ziedojuši vairāk nekā 25 reizes, diviem no viņiem tika piešķirta Goda donora otrā pakāpe.
Janīna Krieviņa asinis ziedo kopš 20 gadu vecuma un pa šiem gadiem ir saskaitījusi, ka tās ir nodotas 76 reizes.
– Šobrīd gan vairs nevaru būt donors un asinis ziedot, bet, ja varētu, noteikti turpinātu to darīt. Pirmajā reizē valdīja uztraukums, bet pēc tam bija milzīgs gandarījums, ka ar savu rīcību esmu kādam palīdzējusi. Šo gadu garumā esmu ziedojusi asinis arī tuviem cilvēkiem. Tiklīdz bija iespējams, vienmēr devos nodot asinis, tās bija četras reizes gadā, – atcerējās Janīna Krieviņa. – Asins ziedošana ir ļoti cēla rīcība, tā ir labdarība, sniedzot iespēju dzīvot arī kādam citam. Nododot asinis, arī ziedotājs ir ieguvējs, jo uzzina, vai ar veselību viss ir kārtībā. Es ticu, ka, atjaunojoties asinīm, uzlabojas vispārējais veselības stāvoklis, labsajūta. Donoru dienās es saskatu tikai pozitīvas iezīmes. Tā viennozīmīgi ir ļoti cēla rīcība – ziedot asinis, lai palīdzētu līdzcilvēkiem. Donoru skaits aug, kas, manuprāt, ir apsveicami. Saņemot uzaicinājumu uz šo pasākumu, biju ļoti pārsteigta un arī priecīga. Lai gan arī iepriekš ir bijuši šāda veida pasākumi, dažādu iemeslu dēļ nav sanācis tajos piedalīties.
Savukārt Antra Āboltiņa dalījās savā pieredzē: – Es bieži esmu saņēmusi jautājumu, kāpēc eju nodot asinis. Man vienmēr ir šķitis, ka šādā veidā es kādam dāvinu kaut ko no sevis, bet patiesībā tā ir Dieva dāvana man, ka es varu dāvināt.
Par muzikālo noskaņu rūpējās un sirsnīgus priekšnesumus sniedza Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolas audzēkņi un pasniedzēji. Paldies tika teikts Madonas novada pašvaldībai par atbalstu, Latvijas Sarkanā Krusta ģenerālsekretāram Uldim Līkopam, Asinsdonoru centra pārstāvjiem, pirmsskolas izglītības iestādei „Saulīte" par telpām pasākuma norisei.
27.11.2019.