Pagājušajā ceturtdienā, 21. novembrī, Vidzemes reģionālās vizītes laikā Madonu apmeklēja Valsts prezidents Egils Levits, kas vizītes ietvaros iepazinās ar renovēto „Lattelecom" ēku, kas pārtapusi par mūsdienīgu, modernu tieslietu namu, kurā turpmāk izvietosies Vidzemes rajona tiesa Madonā, Vidzemes apgabaltiesas tiesu nams Madonā, Valsts probācijas dienests, kā arī tikās ar Madonas novada iedzīvotājiem Madonas mūzikas skolas Laimas zālē.
Tiekoties jaunajā tieslietu namā, Valsts prezidents izteica gandarījumu, ka tiesa Madonā ir tikusi pie jaunām, reprezentatīvām telpām.
– Es to redzu plašākā kontekstā. Pirms pāris gadiem biju iesācis zinātnisku rakstu par valsts estētiku. Tas ir jautājums par to, ka valsts ir abstrakta vienība. To neviens neredz, bet valsti redz caur darbiniekiem – caur jums, caur ēkām, caur pieminekļiem, caur piemiņas vietām, caur svētkiem. Tādā veidā valsts kļūst redzama, taustāma visiem. Valsts arhitektūra ir ļoti svarīga valsts estētikas sastāvdaļa. Valsts estētika ir tā, kas tiešā veidā ir starp cilvēku un valsti. Valsts ir abstrakta, cilvēks ir īsts un reāls, un valsts estētika kā vienība (tajā skaitā ēkas un citi elementi) ir tas, kādā veidā cilvēks uztver valsti. Ja viņš, piemēram, ieiet graustā, kur strādā augsti kvalificēti cilvēki, protams, šī uztvere emocionāli un neapzināti nav tik pozitīva, un līdz ar to valsts nevar tik labi funkcionēt. To pirms mūsdienu modernā laikmeta ļoti labi uztvēra visas valstis un valdnieki. Arī pilis bija domātas ne tik daudz ērtai dzīvošanai, bet gan lai radītu iespaidu par šo valsti. Šī jūsu jaunā tieslietu ēka izstaro lietišķību un kompetenci, kas ir modernas valsts elements un izstaro caur to savu autoritāti. Es apsveicu jūs ar iespēju strādāt šādā jaunā ēkā, kad pašiem ir patīkami nākt rītos uz darbu, un vēlu jums sekmes tieslietu nama darbā un nākotnes mērķu īstenošanā.
Valsts prezidents arī novērtēja inovatīvo publiskās un privātās partnerības pieredzi. – Šis ir lielisks piemērs, kā īstenojas sapnis līdz sienām, – uzsvēra prezidents.
Vidzemes rajona tiesas priekšsēdētāja vietnieks Aldis Stienis, kam kolēģi izteica pateicību par viņa uzņēmību visus šos gadus iestāties par jaunu tiesu namu Madonā, vispirms pauda pateicību Valsts prezidentam par apmeklējumu, kā arī izteica gandarījumu par jaunajām telpām: – 65 gadus Madonas rajona tiesa nosvinēja pirms diviem gadiem, visus šos gadus strādājot visai nepiemērotos apstākļos citas iestādes telpās. Mēs 15 gadu cīnījāmies, lai šis brīdis pienāktu, lai mēs varētu strādāt mūsdienīgos apstākļos. Patraucēja krīze, šobrīd arī tiesu teritoriālā reforma ir beigusies.
Gandarīti par prezidenta vizīti bija arī pārējie viņa kolēģi. Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētāja Edīte Knēgere, Vidzemes rajona tiesas priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs izteica pateicību Valsts prezidentam par atbalstu, kas sajūtams vizītes laikā, un to, ka viņš atradis laiku apciemot un novērtēt, kādās telpās ārpus Rīgas, Vidzemē strādā tiesa. – Paldies Valsts prezidentam par atbalstu, kuru šodien izjūtam, kad, stājoties amatā jaunam prezidentam, mēs tiešām sajūtam to, ka esam ievēroti un ka mums velta šo tiesu varai līdz šim ne tik pierasto uzmanību. Tas mūsu darbu padara gaišāku. Mēs patiešām to novērtējam – sacīja Jānis Grīnbergs.
Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs pauda gandarījumu par Valsts prezidenta vizīti novadā – gan apmeklējot tieslietu namu, gan tiekoties ar iedzīvotājiem: – Es domāju, madonieši to novērtē. Kas attiecas uz tieslietu namu, tas ir ļoti labs piemērs, kā sadarboties valstij, pašvaldībai un uzņēmējam. Šis nav tipisks gadījums, kad uzņēmēja rekonstruētās telpās ir valsts pārvaldes iestāde un pašvaldība apkārt iestādei ir veidojusi infrastruktūru. Visas šīs lietas saliekot kopā, mēs esam ieguvuši maksimālu labumu gan valsts pārvaldei, gan pašvaldībai, gan uzņēmējam. Šis ir veids, kā stiprināt Madonas pilsētas kā reģionālā centra statusu.
Gandarīts par iznākumu bija arī SIA „Specprojekts" valdes loceklis Māris Štrombergs, atzīstot, ka šis process no sapņa līdz piepildījumam nav bijis viegls. Bet kopīgiem spēkiem to izdevies īstenot – pateicoties komandai: celtniekiem, tiesu administrācijai, konkrēti arī Aldim Stienim, kas mudinājis nemest plinti krūmos, bet iet uz priekšu.
Tikšanās ar madoniešiem
Tiekoties ar iedzīvotājiem Madonas mūzikas skolā, Valsts prezidents pateicās par iespēju būt vienā no galvenajiem Vidzemes centriem – Austrumvidzemē, uzsverot, ka Latvija ir valsts, kur nepieciešams reģionālo politiku veidot tā, lai visas Latvijas vietas būtu vienvērtīgas: – Es lietoju vārdu vienvērtīgas (vienlīdz vērtīgas), kas nozīmē, ka cilvēkam ir vienādas iespējas neatkarīgi no vietas, kur viņš dzīvo. Un tas, es domāju, ir modernas valsts mērķis – panākt šāda veida visas teritorijas vienvērtību.
Raksturojot aktuālo situāciju valstī un runājot par prezidenta uzdevumiem, Egils Levits uzsvēra, ka Valsts prezidents Latvijā ir parlamentāras valsts prezidents, kas nozīmē, ka lēmumus nepieņem prezidents, tas ir valdības un Saeimas uzdevums. Valsts prezidents faktiski var rosināt domāšanas virzienus.
Tāpat Valsts prezidents pieskārās šābrīža situācijai valstī, kas radījusi satraukumu sabiedrībā sakarā ar budžetu nākamajam, 2020., gadam, un mediķu atalgojumam. – Man jāsaka, ka mediķu algas budžetā ir palielinājušās par 60 miljoniem eiro, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tas ir pieaugums, bet šis pieaugums nav tik liels, kā solīts, un tur ir tā problēma. Ir iedots vairāk, nekā bija, bet tomēr cilvēki ir neapmierināti. Un viņi ir pamatoti neapmierināti, jo šādi populistiski solījumi nav pieļaujami demokrātiskā valstī. Tāpēc es arī lūdzu valdību un Saeimu šādus solījumus turpmāk nedot, jo solījumiem ir jābūt ar segumu. Es uzskatu, ka tas ir jālabo, un domāju, ka koalīcija arī drīz lems, kā to izdarīt. Savukārt runājot par budžetu kā tādu – tas bija vairāku mēnešu vairāku simtu cilvēku darbs, kā sastiķēt budžetu kopumā. Un tas primāri ir valdības un Saeimas, bet ne Valsts prezidenta uzdevums. Un es domāju, ka viņi lielā mērā to veikuši – mēs, protams, varam diskutēt, jo katram ir savas domas, ko vajadzēja vairāk vai mazāk, bet katrā ziņā tas ir lielākais budžets Latvijas vēsturē, nekad nav bijuši lielāki izdevumi, ieskaitot sociālos, izglītības un medicīnas izdevumus, kas paredzēti 2020. gadā.
Atbildot uz madonietes Guntas Jāņekalnes jautājumu, kādam jābūt pakalpojumu grozam lauku novados, prezidents atbildēja, ka primāri tie ir medicīnas un izglītības pakalpojumi, jo reģionālā reforma saslēdzas kopā ar medicīnas un izglītības reformu teritoriālajā aspektā. – Modernā sabiedrībā arvien vairāk parādās tendence novērtēt dzīvi mazpilsētā vai laukos. Es zinu daudzus rīdziniekus, kuri labprāt dzīvotu mazpilsētā vai laukos. No 2000. gadiem šī tendence tikai pieaug. Bet tas lielā mērā ir atkarīgs no ceļu tīkla sakārtotības. Tas ir investīciju jautājums, kas ir stratēģiski svarīgs jautājums, bet tas nav nekas neiespējams.
Vēl viens no jautājumiem, saistīts ar administratīvi teritoriālo reformu, kam uzmanību garākā uzrunā pievērsa Andris Ozoliņš, pārmetot, ka valdībai un Saeimai nav izpratnes par to, kas notiek reģionos un kur šī reforma var novest, bija par otrā līmeņa pašvaldībām. Valsts prezidents, atbildot uz jautājumu par otrā līmeņa pašvaldībām, uz ko pastāv arī Pašvaldību savienība, uzsvēra, ka tas ir diskutējams jautājums, ko nevar tik vienkārši izdiskutēt un kuram ir savi plusi un mīnusi.
Juris Jātnieks uzsvēra, ka ar katra prezidenta atnākšanu sabiedrība gaida kādu būtisku lūzumu, būtisku uzlabojumu. Viņa jautājums bija par tā saucamā nulles budžeta iespējamību. Un otra lieta ir par šo likumdošanas brāķi (attiecībā uz mediķu algām) vai netikumu, kas šobrīd aktualizējies sabiedrībā, piebilstot, ka tas nav vienīgais netikums. Uz ko prezidents, piekrītot runātājam, retoriski piebilda, ka ir septiņi citi. Juris Jātnieks vaicāja prezidenta domas par to, ka tiktu izveidota valsts padome, kas nepieļauj šādus klasiski redzamus likumdošanas brāķus.
Runājot par nulles budžetu, Valsts prezidents akcentēja, ka tas prasītu milzīgus diskusiju resursus, kam būtu vajadzīgs ilgs laiks. – Bet būtībā šāda veida diskusijas budžeta veidošanas procesā jau notiek, un par dažādām pozīcijām tiek diskutēts, tajā skaitā par mediķu algām. Un rezultātā šie mūsu demokrātiski, leģitīmi ievēlētie Saeimas deputāti un valdība arī izšķīrās par šīm prioritātēm, jo, ja sāktu diskutēt visa tauta, tad nevar zināt, kurā virzienā šis process aizietu. Tā tīri teorētiski šāda prakse varbūt varētu darboties vienā novadā, – sprieda Valsts prezidents, piebilstot, ka doma par valsts padomi ir ļoti laba. – Ļoti daudzās valstīs –
Francijā, Spānijā, Luksemburgā, Portugālē – šādas padomes pastāv. Tā ir pilnīgi neatkarīga institūcija, līdzīgi kā Satversmes tiesa, kas izsaka savu viedokli par likumdošanas projektiem, par procesiem valstī. Tas viss krietni uzlabotu procesus valstī.
Vēl viens jautājums, ko uzdeva Līga Lieplapa, bija par nacionālās attīstības plāna izstrādi, kas šobrīd norisinās klusiņām, bez liekas publicitātes, bet kas ir aktuāls arī saistībā ar reģionu turpmāko attīstību.
Valsts prezidents apliecināja, ka nacionālās attīstības plāns patlaban ir izstrādes stadijā. Tas lielā mērā ir pabeigts, un tuvākajā laikā sāksies tā plašāka sabiedriskā apspriešana, kad varēs izteikt savus priekšlikumus.
– Tās laikā es arī izteikšu savu viedokli. Tā ka es ieteiktu jau šajā stadijā iepazīties ar to un paust savu viedokli, jo plāna pieņemšanas process būs pietiekami ilgs, lai visi varētu izteikt savu viedokli, – rosināja Egils Levits.
26.11.2019.