Mīlestība un cieņa pret savu valsti rodas ģimenē. Tur sākas arī patriotisms. Kā norāda Liezēres pamatskolas direktore Jolanta Stepiņa, bērnudārzs un skola ir nākamās vietas, kur par to runā – caur vēstures stundām un pasākumiem.
Tuvojoties Latvijas valsts proklamēšanas gadadienai, uzrunāju Liezēres pamatskolas direktori Jolantu Stepiņu un skolēnus, kuri dalījās savās izjūtās par valsti un patriotismu viņos.
Novembris – valsts svētku mēnesis – skolās ir īpašs laiks, tiek domāts par noformējumu, norisinās Lāčplēša un Latvijas dzimšanas dienai veltīti svinīgi pasākumi. Tieši šajās dienās vairāk tiek modināts patriotisms skolēnos.
– Mūsu valsts, tās brīvība un vēsture bijusi nozīmīga vienmēr. Šogad par valsti aizdomājos citādāk. Pirmdien, 11. novembrī, kad skolā viesojās Dace Ādamsone ar bērniem un vēsturnieks Indulis Zvirgzdiņš, bija iespēja vērot prezentāciju par Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem Liezēres pusē, par tiem cilvēkiem, kuri cīnījušies, lai Latvija būtu brīva. Cik daudz gados jaunu puišu devās cīņā! Tikai tad tā pamatīgāk šo informāciju, izjūtas tu izlaid caur sevi, saprotot, cik tas šiem cilvēkiem bija nozīmīgi, cik augstā godā tika celta valsts. Vai tas ir saglabājies arī šobrīd? Ar nožēlu jāatzīst, ka kāda daļa patriotisma ir pazaudēta. Caur Dziesmu svētkiem, valsts atceres dienām varam izjust senču vienotību, kopību. Manuprāt, ir ļoti svarīgi, lai mēs visi esam patrioti – savas valsts un ģimenes. Šīs izjūtas, dzimtas saknes, piederības izjūta dzimtajai vietai paver ceļu augt, lepoties un nest patriotismu tālāk, – pauž Liezēres pamatskolas direktore Jolanta Stepiņa. – Manā skatījumā tas patriotisms, kuru varēja just cīņās, par ko dzied tautasdziesmās, ir zudis. Neesmu pārliecināta, ka mūsdienu jaunieši būtu tik drosmīgi un dotos karot, kā tas bija pirms simt gadiem, bet uzskatu, ka to nemaz nevajag no viņiem prasīt. Dievs dod, lai tādas situācijas vairs neatkārtojas un mēs varam dzīvot laimīgi un brīvi.
Jolanta Stepiņa uzskata, ka patriotisms vispirms sākas ģimenē.
– Protams, gan bērnudārzā, gan skolā par to stāsta, runā un rāda. Katru gadu valstij nozīmīgajās dienās tiek organizēti patriotisma caurvīti pasākumi. Lāčplēša dienā ir lāpu gājiens, ikvienam bērnam ir iespēja tajā piedalīties un aizdegt savu svecīti. Tāpat ik gadu Latvijas dzimšanas dienai tiek veltīts koncerts. Bet pašos pamatos patriotisms, piederība valstij veidojas ģimenē. Tie ir kopīgi svētki, sarunas, vecāku nodotās emocijas bērniem. Tās ir tās saknes, kas plešas plašumā, – ir pārliecināta Jolanta Stepiņa.
– Domājot par skolēniem, varu teikt, ka viņiem visiem ļoti nozīmīga ir ģimene. To var just sarunās ar bērniem. Ir teiciens: „Tev ir jāatzīst savas saknes, lai tu varētu augt." Tas ļoti raksturo Liezēres pamatskolas bērnus. To ir panākuši vecāki, radot piederības izjūtu, izveidojot drošības saliņu, kur vienmēr būs labi un droši. Arī patriotisms viņos ir, bet jāsaprot, ka katrs to izrāda citādāk. Varbūt šajā brīdī bērni vēl neapzinās tās patiesās vērtības, bet mūsu kā skolotāju uzdevums ir par to stāstīt. Ticu, ka pēc gadiem desmit vai divdesmit viņi būs sapratuši un apzinājušies to, ko mēs viņiem mācījām. Mācīt vēsturi, īpaši Latvijas, kura ir sarežģīta, manuprāt, ir ļoti grūti. Bērni apmulst no piesātinātās informācijas, bet, darot rūpīgi šo smago darbu, domāju, ka Latvijā augs patriotiski bērni. Man šķiet, ka mazāki bērni vairāk pauž savas emocijas, uzņemto daudz dziļāk laiž caur savu sirdi. Lielāki bērni baidās emocijas atklāt, – aizdomājas Jolanta Stepiņa. – Es ticu, ka ar katru gadu patriotisms tikai pieaug. Arvien vairāk par to runā. Un tas nav tikai novembrī. Kā piemēru varu minēt Baltā galdauta svētkus maijā. Runājot, stāstot, to izdzīvojot, bērnos raisās interese, viņi vēlas izzināt, kas tas ir un kāpēc. Galvenā ir vēlme piedalīties, izjust piederību. Un ir tik skaisti, ka tieši bērni valsts svētku svinēšanas tradīcijas, arī patriotismu ienes ģimenē.
11. novembra rītā, kad Jolanta kopā ar trīsgadīgo dēlu izkāra karogu, dēls bijis sajūsmināts par valsts karogu sakot, cik tas ir skaists, tāpēc skolas direktore ikvienam un Latvijai šajos svētkos vēl: – Lai pie mājas vienmēr ir sarkanbaltsarkanais karogs un lai vienmēr ir iespēja to pacelt. Lai ir iespēja būt latvietim, Latvijas vārdu un savu patriotismu, saknes nest tālāk un svinēt mūsu valstij nozīmīgos svētkus. Es vēlos, lai mūsu valsts vienmēr būtu brīva un mūsu bērniem, ģimenēm nebūtu jāpiedzīvo smagie brīži, par kuriem var lasīt vēstures grāmatās, redzēt filmās. Lai nevienam nebūtu jāpiedzīvo mirklis, kad neesam brīvi.
– Visvairāk es vēlētos, lai Latvija vienmēr ir tīra un sakopta. Mēs varam palīdzēt – tīrot, sakopjot un mudinot citus rīkoties tāpat, – atzīst 1. klases skolnieks Edijs.
– Šogad man ir liels gods vadīt pasākumu, kas veltīts mūsu valstij. Esmu priecīga, ka dzīvoju Latvijā, brīvā valstī. Lai gan varētu šķist, ka Latvijai ir viss, ko varētu vēlēties, es novēlu nosargāt brīvību mūžīgi mūžos, – atklāj līdzpārvaldes prezidente Sintija.
Dāvis, kurš mācās 7. klasē, stāsta: – Patriotisms man nozīmē drosmi aizstāvēt savu dzimto zemi un to nekad nenodot. Dzimšanas dienā Latvijai vēlu būt patstāvīgai, bet noteikti neatkarīgai un stiprai valstij.
Katru gadu iesaistos pasākumos, kas tiek organizēti skolā. Īpaši patīk lāpu gājiens. Liesmas rada pozitīvas emocijas, ienes siltumu sirdī, pastiprina domas par to, ka mūsu valsts ir brīva un kā brīvība tika iegūta. Lai gan vēsture nav mans mīļākais priekšmets, tomēr uzskatu, ka savas valsts vēsture ir jāzina.Savukārt 9. klases skolniecei Katei patriotisms ir mīlestība un rūpes par savu valsti.
– Patriotisms – tas ir lepnums, kad tu vari nest Latvijas vārdu tālāk pasaulē un būt lepns par to, – uzskata Kate.
AGRA VECKALNIŅA foto
15.11.2019.