Vakar, kad visā Latvijā atzīmējām Lāčplēša dienu jeb Latvijas armijas
uzvaru pār Pāvela Bermonta vadīto Rietumkrievijas brīvprātīgo karaspēku,
Madonas pusē diena iesākās ar Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru
apmeklējumu viņu piemiņas vietās.
Madonas Grāmatu draugu biedrības
vadītājas Beātes Ozoliņas rosināti, vairāki Madonas Valsts ģimnāzijas un
Madonas pilsētas vidusskolas jaunieši pulcējās Grostonas kapos, kur
atdusas Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Baumanis.
– Klāt atkal novembris, gada tumšākais mēnesis, mūsu valsts dzimšanas dienas laiks. Tajā pieminam tos, kas darīja visu, nereti ziedojot savu dzīvību, lai šodien mēs varētu teikt, ka dzīvojam savā zemē, savā Latvijā. Ne velti viņus pieminam ar mīļuma pieskaņu un, uzsverot viņu paveiktā nozīmību, dēvējam par Lāčplēšiem.
Lāčplēša dienā atceramies visus Brīvības cīņu dalībniekus, lai gan katru vārdā nenosaucam. Dzīvo vidū no viņiem palicis ļoti maz. Arvien tālāk pagātnē nogrimst laiks un zem velēnām ir tie, kas ar savu asiņu upuru spēku Latviju no sapņu dziļumiem iznesa dzīvē. Nogrimst laiks, bet turpina dzīvot cīnītāju spītība un Latvijas mīlestība, – vēstīja skolotājas Daces Ādamsones vadītā bērnu un jauniešu centra pulciņa jaunieši, turpinājumā citējot fragmentus no Aleksandra Čaka poēmu krājuma „Mūžības skartie".
– Tādu varoņu kā Jānis Baumanis Latvijā bija daudz, un vairākās vietās ir viņu atdusas vietas. Diemžēl daudziem kapavietas nav zināmas, – jauniešiem lika aizdomāties Beāte Ozoliņa. – Tāpēc savā novadā varam būt lepni, ka mums ir vieta, kur 11. novembrī atbraukt un atcerēties savas valsts brīvības cīnītājus. Te varam viņus godināt, solīt savu drosmi un darbus, lai Latvijā patriotisma un varonības gars turpinātos. Pagājušajā gadā Grostonas kapos pulcējās Baumaņu dzimtas pārstāvji. Viņi pieminēja Jāņa Baumaņa gaitas un izvēles, te bija viņa meita un bija aicināts arī dēls. Diemžēl šodien dēls atdusas tēvam līdzās, bet Jāņa Baumaņa meita veselību ārstē slimnīcā. Jānis Baumanis strādāja Mārcienas pusē, savus pēdējos dzīves gadus dzīvoja Madonā. Viņa mazdēla ģimene šobrīd ir Lietuvā, mazmeita dzīvo Šveicē.
– Cīnītāju spītība – kur tā radās? Kā to mūsu zemes un valsts patrioti uzturēja sevī? – retoriski jautāja Madonas jaunieši, atbildē citējot Aleksandra Čaka „Cīnītāja lūgšanu pirms kaujas".
Pēc ziedu nolikšanas Jāņa Baumaņa atdusas vietā Grostonas kapu pārzine Alda Gūte aizveda pie vēl viena pieminekļa, norādot, ka šai kapsētā atdusas kara skolas kadets Jānis Rutkis – jauneklis, kurš 1919. gada 18. novembrī par Latvijas nākotni krita Kurzemes cīņā.
AGRA VECKALNIŅA foto
12.11.2019.